Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Neuzmanība – visu ļaunuma sakne
Attiecībā uz galvas traumām latvieši daudzmaz iekļaujas pasaules traumu statistikas rāmjos, tā teikt – visiem var gadīties. Tomēr, kas attiecas uz bērniem vecumā līdz gadam, Latvijas dati ir ļoti neiepriecinoši, un man ļoti žēl, ka tā. Diemžēl pieredze rāda – visa ļaunuma sakne ir neuzmanība un neaizdomāšanās par to, ka katra sekunde jāvelta mazajam cilvēciņam.
Vecāki nereti piemirst, ka bērni ir ļoti kustīgi un attīstās neiedomājamā ātrumā! Ja no rīta tu pamosties ar savu divus mēnešus veco mazuli un mierīgi ieej dušā, atstājot viņu lielajā gultā, jo viņš taču vēl neveļas, ļoti iespējams, ka, iznākot no dušas, viņš jau gulēs uz grīdas un raudās. Un tad vairs nebūs spēkā attaisnojums, ka parasti jau visi sāk velties tikai trīs mēnešos.
Galva būs sasista, un ar sekām, iespējams, būs jāsadzīvo.
Kas attiecas uz lielākiem cilvēkbērniem… Viņi seko apbalvojuma-soda sistēmai. Proti – pirkstu pie gludekļa noteikti nelikšu, jo vienreiz pieliku un apdedzinājos. Diemžēl, skrienot, krītot un sasitot galvu, bērns kritienu nesaista ar skriešanu, tāpēc nākamreiz skries atkal. Protams, atvase ir jāmāca uzmanīties, taču nevar aizmirst, ka bērni ir tā ieprogrammēti – skriet, līst, kur vajag un nevajag, jo viņi vēlas izzināt pasauli. Bērnam pieaugot, traumas var gūt, sportojot, braucot ar riteni, skrituļdēli, slēpojot.
Vēl arī ziema kā gadalaiks pati par sevi ir daudz traumējošāka – ielas ir slidenas, ezeri ir aizsaluši, ragaviņas ir nestabilas un dažreiz neplānoti traucas pretī kokam… Tā ir dzīve, tāpēc jāpiedomā par drošību, lai izpriecas nebeigtos traģiski. Vienmēr jau ķiveri galvā neuzliksi, bet, kad var – liec!
Avārija smadzenēs un nejaukie stūri
Kas traumas brīdi notiek galvā?… Smadzenes 75 procentu apjomā sastāv no ūdens, un, tēlaini izsakoties, galvā tās atrodas kā akvārijā, kuru no ārpuses ieskauj un aizsargā tikai galvaskauss.
Saņemot sitienu pa galvu, akvārijā notiek tas pats, kas avārijas brīdī, nepiesprādzētam braucot ar mašīnu.
Noteikti esi redzējusi video, kur, saņemot triecienu, cilvēks vispirms triecas uz priekšu, bet tad ar tādu pašu spēku – atpakaļ. Šajā momentā tieši tas pats notiek ar smadzenēm – tās triecas uz priekšu, atduras pret galvaskausu un tad ar švunku lido atpakaļ. Protams, šajā situācijā runa ir par milimetriem, tomēr – tieši tie var būt izšķirošie.
Vissliktākie galvai ir tā sauktie koncentrētie sitieni – stūri, ietvju malas, kā arī cietas virsmas: akmens, flīzes. Aso stūru gadījumā spēcīgs sitiens tiek saņemts vienā vietā un tam, starp citu, pat ir visas iespējas ielauzt galvaskausā caurumu. To, kādas sekas būs sitienam, iepriekš nevar paredzēt, jo viens un tas pats sitiens diviem cilvēkiem var izvērsties absolūti pretēji.
Lai arī mammas nereti rod mierinājumu apkārtējo pieredzē – nekrīti šajā slazdā un neklausi draudzenei, kura apgalvo, ka kritiens no gultas bērnam nav nekas traks, jo viņas atvase vakar sasitās un nekas nenotika.
Viņas bērnam jā, bet tavam tas var būt pavisam citādi, tāpēc labāk klausi savai iekšējai balsij. Vienmēr jau ķiveri galvā neuzliksi, bet, kad var – liec!
Kad uz slimnīcu?
Jebkuras galvas traumas gadījumā ļoti labi, ja kāds ir redzējis, kā tieši trauma iegūta. Nereti vecāki bērnam pamana milzīgu punu, bet nezina, kur tas radies, vai, piemēram, tas noticis laikā, kad bērns bijis ar auklīti.
Tas nav labākais scenārijs, jo bērni, atšķirībā no pieaugušajiem, ļoti labi pacieš sāpes, kā arī tādas savādas sajūtas kā apjukums un reibonis viņiem nav saprotamas.
Kā rīkoties tev?
Vienalga, cik bērns ir liels – viengadīgs vai desmitgadīgs –, ja ir bijusi galvas trauma, sākumā bērns jānovēro. Taču tas nenozīmē likt iet pagulēt. Ja bērns tomēr aizgājis gulēt un pa dienu guļ divas, trīs, četras stundas, tas jau ir brīdinājums, ka, iespējams, smadzenēs noticis kas nelāgs.
Tādā situācijā modini mazo augšā un nekavējoties brauciet uz slimnīcu! Uz slimnīcu bez atrunām jādodas arī tad, ja bērns traumas rezultātā zaudējis samaņu. Citas nopietnas pazīmes jeb sarkanie karodziņi ir neadekvāta rīcība, dezorientācija laikā vai telpā, redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, slikta dūša, atkārtota vemšana, atmiņas zudums. Ja tavai atvasei ir kaut viens no šiem simptomiem – jāsauc ātrā palīdzība.
Arī, ja puns izskatās tiešām nejauks, labāk mazo atrādīt ārstam, jo speciālists, pat tikai bērnu apskatot, varēs secināt daudz vairāk nekā vecāki mājās.
Ja traumu guvis pusaudzis, piemēram, kautiņa laikā, par trieciena spēcīgumu var spriest arī pēc citām traumām – ja stipri traumēts deguns vai izsisti zobi, sitiens ir bijis gana spēcīgs, lai atrādītos mediķim.
Savukārt, ja pēc galvas traumas viss ir kārtībā – bērniņš jūtas omulīgs, ēd, kustas –, vari atslābt un nesatraukties. Nelielas galvassāpes pēc sasituma ir normāla parādība, un, lai tās remdētu, vari iedot atvasei kādu pretsāpju tableti. Savukārt, ja galvassāpes nepāriet, bet nāk klāt kādas citas sūdzības – vairs tik labi nav.
Ja pēc traumas miegainība pieaug, jāsauc neatliekamā palīdzība.
Kas var notikt?
- Tikai puns. Ir reizes, kad puns uz pieres izskatās tik nejauki, ka mammai pašai raudāt gribas – par to, ka mazajam sāp, par to, ka (atkal!) neizdevās viņu nosargāt. Puns veidojas tāpēc, ka piere ir ļoti labi apasiņota, un, tā kā āda nav pārsista, asinsizplūdums rodas zem tās, izceļot virspusē punu. Arī bērns raud – jo vienkārši nobijās. Tas ir mazākais – par šādām sekām vari tikai atviegloti nopūsties.
- Smadzeņu satricinājums. Sliktāk ir trieciena rezultātā dabūt smadzeņu satricinājumu – tā kā smadzenes akvārijā ir sakustējušās, tās ir traumētas un tajās var rasties tūska. Tad rodas smadzeņu satricinājuma simptomi – reibonis, vemšana, miegainība.
- Galvaskausa lūzums. Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos – ja lūzums ir lineārs jeb taisns, tas vēl nebūtu pats trakākais, jo kauli sadzīs. Protams, nav runa par lūzumiem, kas izdara spiedienu uz smadzenēm vai vaļējiem lūzumiem. Bīstams ir arī galvaskausa pamatnes lūzums. Tad kā papildu simptomi pie reiboņa un apziņas traucējumiem būs zili riņķi ap acīm vai ausīm.
- Iekšējais asinsizplūdums. Ja lūzuma vai sitiena rezultātā izveidojies iekšējs asinsizplūdums, kas spiež uz smadzenēm, – tā ir situācija, kura nekavējoties jārisina uz operāciju galda. Ja reaģēšana ir ātra – un runa ir par minūtēm –, no sekām var izvairīties, bet, ja simptomi tiek ignorēti, sekas var būt pat letālas. Par to liecina pastiprināta miegainība, apziņas traucējumi, arī bezsamaņa.
- Vēlīnā reakcija. Dažreiz smadzeņu satricinājuma sekas ir novērojamas ne uzreiz. Sākumā, tikko pēc satraumēšanās, bērnam nav nekādu sūdzību, bet divu, trīs stundu laikā parādās smadzeņu satricinājuma vai smagākas traumas pazīmes. Mudīgi pie ārsta!
Kā galvu pārbaudīs?
Vispirms ārsts novērtēs bērna neiroloģisko reakciju, bet pamatotu aizdomu gadījumā veiks datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Visbiežāk, pēc speciālista (neirologa vai neiroķirurga) apskates, bērniem tomēr veic šos izmeklējumus, jo labāk ir izslēgt sliktāko un mierīgu sirdi palaist mājās. Ja atvase nevēlēsies ar ārstiem sadarboties, magnētiskās rezonanses gadījumā bērns būs jāiemidzina (mazais miedziņš ar tabletes vai injekcijas vēnā palīdzību), jo kvalitatīviem attēliem nepieciešams, lai pacients ir pilnīgi nekustīgs.
Iekšējo asiņošanu izmeklējumā visbiežāk var redzēt, bet ir atsevišķas reizes, kad tomēr nevar.
Tad bērns mājās būs diennakti jānovēro – jāmodina arī naktī, pārbaudot, vai viņš spēj adekvāti pamosties, reaģēt, bet, ja miegainība pieaug, tas nozīmē, ka galvaskausā pieaug spiediens un jāsauc neatliekamā palīdzība. Arī smadzeņu tūsku dažreiz uzreiz nevar redzēt, bet, ja simptomi tā arī neparādās vai ir viegli un pazūd, – tas ir smadzeņu satricinājums un cietušajam vajadzīgs vien kārtīgs miers.
Pēc satricinājuma – miers un B vitamīni
Lai pēc galvas traumas izvairītos no nelāgām sekām, pat epilepsijas, ļoti svarīgi ievērot ārsta norādījumus par miera režīmu – tas attiecas gan uz situācijām, kad bijis iekšējs asinsizplūdums smadzenēs, kas jārisina ķirurģiski, gan uz atkopšanos pēc smadzeņu satricinājuma. Tas nozīmē, ka nedrīkst ilgi lietot telefonu, planšeti vai datoru, īpaši pirms gulētiešanas. Viss, ko mēs skatāmies (arī grāmatu lasīšana ir līdzvērtīga piepūle!) ir slodze smadzenēm, tāpēc, lai cik ļoti garlaicīgi būtu, bērnam būs jānodarbojas ar ko citu, kas prasa mazāku fizisku un intelektuālu piepūli.
Smadzenēm miera režīms būs neliela apmēram divdesmit minūšu gara pastaiga svaigā gaisā, mūzikas klausīšanās (tikai ne skaļi!), sarunas ar ģimenes locekļiem vai draugiem. Nedaudz var palasīt, bet, ja kļūst grūti – lasāmviela jāliek malā. Tāpat jāizvairās no tekstiem ar maziem burtiem, jo tas prasa lielāku koncentrēšanos un piepūli.
Un visbeidzot – atveseļošanās laikā pēc traumas svarīgs ir arī sabalansēts, vitamīniem bagāts uzturs. Īpaši tagad noderēs B vitamīnu kompleksi, kā arī papildus ieteicams uzņemt omega 3 un omega 6 taukskābes.
Plāniņš vecākiem
- Ja bērns viegli sasitis galvu, pie sasituma vietas liec aukstumu, lai apturētu zemādas asiņošanu un samazinātu potenciālo punu.
- Arī pie atvērtas ādas brūces jāpieliek aukstuma komprese, jāapstādina asiņošana. Ja asiņošana nemitējas, jāapsver došanās uz slimnīcu, jo, iespējams, jāuzliek kāda šuve
- Ja pēc sitiena sāp galva, iedod pretsāpju tableti. Vajadzīga apmēram stunda, lai tā iedarbotos, bet, ja galvassāpes nepāriet – dodieties uz slimnīcu vai vismaz sazinies ar ģimenes ārstu.
- Visās pārējās situācijās – sauc ātros vai ved atvasi uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu!
