Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piena atgrūšana var notikt gan tad, ja mamma zīdaini baro ar krūti, gan tad, ja bērniņš ēd mākslīgā piena maisījumu. Pediatre Katrīna Selecka skaidro: «Piena atgrūšana lielā mērā ir saistīta ar bērna fizioloģiskajām īpatnībām. Pirmajos dzīves mēnešos atgrūšana novērojama daudziem zīdaiņiem, un tas ir pavisam normāli, jo šajā laikā bērna organisms tikai pielāgojas dzīvei ārpasaulē, pamazām izveidojas arī sfinkters un noslēdzas slēdzējmuskulis.»
Visbiežāk piena atgrūšana novērojama, kad bērniņš ēdot sarijies pārāk daudz gaisa un barības vadā vai kuņģī nonācis gaisa burbulis.
Šis gaisa burbulis kopā ar nelielu daudzumu piena ceļas augšup brīdī, kad tiek mainīta mazuļa poza. Pediatre Katrīna Selecka vērš uzmanību, ka arī zīdīšanas poza un biežums nosaka, vai tiks atgrūsts pieniņš. «Ja mamma mazo baro ar krūti, ieteicams izmēģināt dažādas zīdīšanas pozas un atrast visērtāko gan māmiņai, gan bērnam – lai mazuļa zīšanas satvēriens būtu pareizs. Reizēm mammas domā, ka retāka barošana varētu būt risinājums, tomēr tā darīt noteikti nebūtu pareizi, jo tādējādi mazulis jutīsies pārāk izsalcis un, nemierīgi ēdot, arī sarīsies gaisu.»
Kad ir par daudz?
Rūpes un satraukums par bērniņu ir gādīgu vecāku ikdiena. Reizēm mammām šķiet, ka piena atgrūšana notiek pārāk bieži un pārāk lielā apjomā. «Protams, māmiņa uztraucas, ka pēc piena atgrūšanas mazais jutīsies izsalcis. Tomēr tā nav, tādēļ, novērojot atgrūšanu, vērtīgi ir sekot līdzi zīdaiņa svara pieauguma dinamikai. Turklāt, ja atpakaļ nāk skābena, biezpienveida masa, tas liecina, ka ēdiens paspējis nonākt kuņģī un jau saskāries ar kuņģa sulu. Vesels bērniņš pēc ēšanas var atgrūst pat vienu ēdamkaroti piena. Cik tas ir daudz, vecāki var pārbaudīt paši – uz paladziņa izlejot ēdamkaroti šķidruma un apskatoties, kā tas izskatās. Bieži vien šķiet, ka tiek atgrūsts ļoti liels apjoms piena, bet patiesībā tā arī ir šī pieļaujamā ēdamkarote,» stāsta pediatre skaidrojot: «Ja bērniņš ir omulīgs un labi pieņemas svarā, tad vecākiem par atgrūšanu nav jāsatraucas.
Papildu izmeklējumi nepieciešami tad, ja kāds no šiem priekšnosacījumiem nenotiek, ja mazulis pēc ēšanas ir niķīgs un raudulīgs, kā arī ja tiek atgrūsts lielāks daudzums par ēdamkaroti pēc katras ēdienreizes.
Tāpat pediatrs jāinformē, ja zīdainis pēc katras ēdienreizes klepo vai rīstās. Tad ārsts ieteiks, kādi papildu izmeklējumi nepieciešami.» Veicot papildu izmeklējumus, iespējams atklāt citas veselības problēmas, kuru pamatā galvenais simptoms bijis – piena atgrūšana.
- Reflukss jeb atviļņa slimība. Nekontrolēta kuņģa satura atgriešanās barības vadā, kad ēdiens tiek virzīts nevis uz leju, bet augšup. Vēl bez piena atgrūšanas zīdainim novērojams niķīgums un raudulīgums pēc ēšanas, kā arī klepošana guļus pozīcijā pēc ēšanas. Lai konstatētu atviļņa slimību, ar zondi tiek mērīts kuņģa skābums.
- Govs piena alerģija. Papildu simptomi piena atgrūšanai:vemšana, caureja, izsitumi, nātrene, atopiskais dermatīts un elpošanas grūtības. Lai apstiprinātu diagnozi, nepieciešams veikt konkrētu produktu izslēgšanas un atkārtotas iekļaušanas ēdienkartē testu. Izmeklējumus veic arī alergologs.
- Pilorostenoze. Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kā dēļ ēdiens no kuņģa nenonāk zarnās. Šajā gadījumā piens tiek atvemts ar lielu strūklu. Papildus tam iespējams arī vēdera aizcietējums. Šo slimību iespējams ārstēt ar ķirurģisku iejaukšanos.
Ko darīt, lai palīdzētu
Atgrūšana pēc pirmā pusgada parasti samazinās, jo šajā laikā bērniņš arvien vairāk laika pavada vertikāli, kā arī tiek uzņemts ne tikai mammas piens vai piena maisījums, bet arī papildu ēdiens.
Pediatre Katrīna Selecka norāda: «Reizēm mammas domā, ka mazulis atgrūž tikai krūts pienu, bet ar mākslīgā piena maisījumu tā nenotiktu.» Pediatre vērš uzmanību, ka tas tā nebūt nav un māmiņai nevajadzētu uzreiz domāt par zīdīšanas pārtraukšanu, bet gan informēt par problēmu pediatru, kā arī ikdienā ievērot dažādus priekšnosacījumus, lai no piena atgrūšanas izvairītos.
Tas var palīdzēt!
- Pēc katras ēdienreizes jāsagaida atraudziņa. Bērnus, kuriem atgrūšana ir aktuāla, būtu vēlams paturēt vertikāli, lai sagaidītu atraudziņu arī ēdienreizes vidū.
- Pirmajos mēnešos uzreiz pēc ēšanas nav vēlams likt bērniņu uz vēdera.
- Ja mazulis tiek barots ar mākslīgā piena maisījumu, jāpievērš uzmanība tam, lai piena daudzums vienā ēdienreizē nebūtu pārāk liels. Tāpat var mēģināt pāriet uz citu biezākas konsistences mākslīgā piena maisījumu, jo atgrūšanu var mazināt biezākas konsistences ēdiens.
- Ja bērniņš tiek barots ar pudelīti, jāpaskatās, vai pudelītes knupīša caurumiņš nav pārāk liels.
Ņem vērā!
Par piena atgrūšanu noteikti jāinformē ģimenes ārsts, lai turpmāko izmeklējumu un vizīšu laikā sekotu līdzi, vai piena atgrūšana samazinās vai – gluži pretēji – pieaug.
Mammas pieredze: Stāsta Elīna Adamsone, Mišelas (4 gadi) mamma:
«Piedzīvojot sarežģītu grūtniecību, arī tikšanās ar meitiņu bija ne tāda, kā biju iztēlojusies. Meitiņa piedzima priekšlaikus 37 grūtniecības nedēļās, jo man bija preeklampsija un citas veselības problēmas. Neskatoties uz sarežģījumiem, meitiņa piedzima vesela. Tomēr jau pirmajās barošanas reizēs sākām saskarties ar piena atgrūšanu, turklāt tas ne vienmēr notika paredzami. Bija pat gadījums, kad dienu pēc dzemdībām devos ar meitiņu uz procedūru, un tikmēr, kamēr runājos ar medmāsu, meitiņa pavisam klusi sāka rīstīties ar pieniņu un pat kļuva zila. Man, protams, iestājās panika.
Visu pirmo meitas dzīves gadu ļoti cīnījāmies ar atgrūšanas problēmu, bet ārsti mierināja, ka viss ir kārtībā, jo bērns bija omulīgs un labi pieņēmās svarā. Ar krūti meitiņu baroju pirmos trīs mēnešus, bet vēlāk pārgājām uz mākslīgā piena maisījumu, jo sāku lietot zāles, kuras ar zīdīšanu nav savienojamas. Tā kā arī piena maisījumu meitiņa atgrūda, izmēģinājām dažādu ražotāju maisījumus, līdz nonācām pie speciālā maisījuma, kas paredzēts bērniem ar atgrūšanu. Situācija uzlabojās tikai pavisam nedaudz. Izmēģinājām arī dažādas pudelītes, jo domāju, ka varbūt meita, ēdot pārāk ātri un daudz, sarijas gaisu. Pediatrs skaidroja, ka atgrūšana beigsies brīdī, kad sāksim piebarošanu. To sākām jau četru mēnešu vecumā, bet situācija neuzlabojās, tas nozīmēja – vaina nav tajā, ka tiek uzņemta šķidra pārtika. Septiņu mēnešu vecumā devāmies pie gastroenterologa, kurš bez jebkādām analīzēm uzstādīja diagnozi – piena nepanesamība. Lai arī sākotnēji centāmies ievērot visas striktās, ieteiktās diētas, nebijām pārliecināti par šo diagnozi. Tad devāmies pie cita speciālista, kurš mums paskaidroja: šāda piena atgrūšana mēdz būt bērniņiem, kuriem nenoslēdzas slēdzējmuskulis barības vadā, tas ļauj ēdienam visu laiku staigāt turpu šurpu. Mums ieteica izdzert omeprozolu un pēc tam atnākt uz konsultāciju, lai izslēgtu citas slimības. Tā arī darījām, un arī nākamajā vizītē ārste apstiprināja, ka problēma ir tikai un vienīgi slēdzējmuskulī, turklāt pagaidām tur neko nav iespējams darīt – tikai jāturpina uzturā uzņemt biezas konsistences pārtiku.
Mums teica, ka, ja pēc gada vecuma atgrūšana nepazudīšot, būšot jāveic operācija.
Kad meitiņai apritēja gads un viens mēnesis, pediatrs mūs nosūtīja pie gastroenterologa un ķirurga, lai izvērtētu situāciju un tiktu veikta operācija. Kamēr gaidījām rindā uz konsultāciju, Dieviņš mūs bija uzklausījis, un atgrūšana pazuda! Kādu rītu meitiņa pamodās un vairs ne reizi neatgrūda ēdienu, it kā nekad to nebūtu darījusi! Esmu ļoti pateicīga, ka šī pieredze ir aiz muguras, jo meitiņas pirmo gadu piena atgrūšanas dēļ atceros kā murgu. Ārsts skaidroja, ka viss atkarīgs no fizioloģijas – kādam bērniņam atgrūšanas nebūs vispār, kādam citam rodas problēmas ar slēdzējmuskuli un ir jāveic operācija, bet vēl citiem tas var būt atvilnis, ko iespējams ārstēt ar zālēm. Vecākiem, kuru mazuļi cīnās ar piena atgrūšanu, iesaku veikt visas iespējamās pārbaudes: ultrasonogrāfiju vēdera dobumam, kā arī rentgenu barības vadam pirms un pēc ēšanas. Cik strauji šī problēma var sākties, tik strauji arī beigties. Bet būtiski ir nedomāt uzreiz par alerģiju esamību un nesajaukt to ar kādu citu problēmu, jo ne vienmēr uzstādītā alerģijas diagnoze var būt īstais iemesls piena atgrūšanai.»
