Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mīlestības ielenkumā
Lielie bērni Dārtu joprojām grib mīļot kā traki, varbūt tāpēc, ka mēs īpaši neprasām, lai māsu midzina ratos un visādi citādi ar viņu ņemas. Ja nu akurāt ir tā, ka man ļoti vajag palīdzību, jo steidzami jāpošas kaut kur braukt un vēl jāpagūst, piemēram, ieskriet dušā, tad gan tā arī saku: «Man ļoti vajag tavu palīdzību!» Un viņi labprāt palīdz. Protams, vienmēr pasaku: «Paldies, ka palīdzēji, bez tevis man būtu daudz grūtāk to izdarīt.» Bērnam ir iemesls justies svarīgam un novērtētam. Taču kopumā šādas situācijas ir reti un uz īsu brīdi. Varbūt tas arī ir iemesls, kāpēc viņiem māsa vēl nav apnikusi. Un vēl man šķiet, tas ir stāsts par ilgām pēc beznosacījumu mīlestības. Lai kā mēs mīlētu mūsu bērnus, mēs viņiem izvirzām arī nosacījumus. Tas ir normāli un dabiski – jāsakārto istaba, jāiet uz skolu, jārunā pieklājīgi utt. Bet Dārta nekādus nosacījumus vēl neizvirza, viņa tikai mīlīgi dūdo, smaida un priecājas, mīl un pieņem mūs tādus, kādi mēs esam, un neprasa, lai mēs uzvestos kaut kā citādi. Kā lai negribētu pieglausties tādam beznosacījumu mīlestības kamoliņam?
Stress cilvēkos
Jau sākot ar Mātes dienas koncertiem un izlaidumu lielāko bērnu skolā, esmu ievērojusi, ka publiskos pasākumos Dārta izturas diezgan mierīgi, bet vakaros un naktī pēc tam ir daudz nemierīgāka. Acīmredzot tas tomēr rada stresu, bet pavisam no iziešanas sabiedrībā atteikties negribas. Ir taču vasara, kad beidzot arī jaunie vecāki var justies mazāk izolēti no ārpasaules, jo ar ratiem var apmeklēt brīvdabas pasākumus, pilsētu svētkus un pat koncertus. Nezinu, cik tas godīgi pret Dārtu, bet esmu ar mieru pieciest viņas niķošanos kā kompensāciju par to, ka uz mirkli izdevies pabūt sabiedrībā, pēc kuras pamazām sāku ilgoties.
Pašām savi rituāli
Dārtai beidzot ir iepaticies vanniņā, tāpēc īstajos vasaras saulgriežos mēs ar meitām sarīkojām pašas savu spa rituālu. Aizbraucām uz mežu pēc papardēm, jasmīniem un Jāņu zālēm, lai sapītu vainadziņus Līgo vakaram, bet no jasmīniem un papardēm uztaisījām ziedu vannu. Tā kā mums ir lielā stūra vanna, visas četras tur sasēdāmies un cita citu ar jasmīnu zariņiem iepērām, novēlot visu, ko vien katra no mums vēlas. Tas bija mīļi un ļoti īpaši.
Autiņbiksīšu jautājums
Gaidībās ar Dārtu man šķita, ka šo bērniņu es ļoti daudz nēsāšu slingā un pēc iespējas izmantošu tikai audekla autiņbiksītes… Ha! Ik pa laikam esmu pamēģinājusi audekla autiņbiksītes, bet jau pēc pirmā mēģinājuma atkal uz laiku to atlieku, jo samainīt auduma autiņbiksītes pēc katras bērna pačurāšanas ir neiespējami, un tad nu sanāk, ka līdz nākamajai maiņai mazulis dzīvo ar slapju dupsi. Tad jau labāk likt ar pliku dibenu uz vienreizlietojamā paladziņa vai mazgājama autiņa, īpaši tagad – vasarā! Ja jāsalīdzina vienreizējās autiņbiksītes (Pampers, Huggies, Loving) un vienreizējās ekoloģiskās autiņbiksītes (Bambo, Naty, Bleer), noteikti esmu par ekoloģiskajām autiņbiksītēm, jo cena īpaši neatšķiras (ja pērk pirkumins.lv vai meklē pa tiešo no piegādātājiem), bērna dibenam un mammas degunam patīkamāk, jo nav visu to briesmīgo smaržvielu. Un tā tomēr ir laba sajūta, ja lieto produktu, kas ir draudzīgāks gan bērnam, gan videi.
Mēneša prieks Aktivitāšu centru nopirku Dārtai jau četros mēnešos ar domu, ka tas mudinās viņu ātrāk sākt velties. Taču toreiz viņai par to lielas intereses nebija, gribēju jau atdot citiem, bet labi, ka neatdevu, jo tagad viņa to izmanto kā telti un brīžiem kā gliemezis nes savu māju uz muguras.
Mēneša atklājums Vienu dienu pamēģinu nogulties uz vēdera kā viņa un ar abām rokām atspiesties pret zemi. Mamma mia! Tas taču ir neiespējami! Kāda viņai ir presīte un spēks!
