Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vainīga, ka bērns slimo?
Uz divu mēnešu jubileju tiekam pie mūsu pirmajām iesnām. Izrādās, esmu pilnīgi nesagatavota, jo mājās nav nosūcēja, ar ko attīrīt bērnam deguntiņu. Labi vismaz, ka ir pipetīte, ar kuru pilinu savu pienu, kam uzticos vairāk nekā deguna pilieniem. Pati pēc sevis zinu, ka pilieni sākumā palīdz, bet pēc tam sausina deguna gļotādu. Toties mātes piens ir brīnumlīdzeklis! Jau nākamajā dienā ir ievērojami vieglāk. Uz nakti lieku viņai zem galvas salocītu paladziņu, lai galviņa ir augstāk un viņai vieglāk elpot. Iesnu dēļ uz divām nedēļām atliekam divu mēnešu poti, un es par to tikai priecājos. Ilgi šaubos par rotavīrusa vakcīnu. Bet, tā kā mums ir ļoti smaga pieredze ar vidējo meitu, kurai rotavīrusa dēļ bija pamatīga atūdeņošanās, izlemjam tai par labu. Šī vakcīna nav sāpīga, to ievada mutē, un Dārta pat nesaviebjas. Trešajā dienā pēc potēm Dārtai sākas klepus, kas pāris dienu laikā tiek līdz bronhiem. Par mata tiesu izsprūkam no antibiotikām, un te liels nopelns ir inhalācijām. Liels paldies mūsu ģimenes ārstei un māsiņai, kuras operatīvi atgādāja medpunkta inhalatoru līdz brīdim, kamēr tikām pie savējā! Kā jau tipiska mamma, kura daudz lasījusi par to, kā visu, kas ar mums notiek, ietekmē emocijas, jūtos vainīga par Dārtas slimošanu. Šaustu sevi, jo šoreiz ļoti šaubījos, vai vajag vakcinēt jau tik agri. Kad klepus rimies, pamanu, ka Dārtai šajā laikā izšķīlušies divi zobi. Tātad, ļoti iespējams, meitas imunitāti pavājināja nevis manas šaubas, bet tas, ka vakcinācija sakrita ar zobu šķilšanos. Turklāt mums mājās klejoja vīrusi, ar kuriem pēc kārtas slimoja pilnīgi visi.
Dīvainā valodiņa
Uz cilvēkiem, kuri ļoti daudz lieto deminutīvus, parasti skatos ar aizdomām. Nekā personīga! Vienkārši tas šķiet pārāk saldi. Bet nu piefiksēju, ka pati sāku vēstuli kolēģei ar vārdiem: «Labs rītiņš!» un beidzu ar vēlējumu: «Lai ražīga dieniņa!» Acīmredzot bez sekām nav palicis tas, ka, runājot ar mazulīti, bieži lietoju pamazināmās formas. Galvenais tajā neiestrēgt! Briesmīgi izklausās, kad lielus pieaugušus tēvaiņus sauc pamazināmos vārdos. Otra dīvainība – par sevi un bērnu runāt vienā personā. Piemēram, teikt, ka mums šodien sāp puncītis, ar to domājot, ka vēders sāp bērnam, nevis mums abiem. Bet ko lai dara, ja pirmajos mēnešos mamma un bērns ir kopā visu laiku un mamma pakārtojas bērna vajadzībām. Turklāt psihologi apgalvo, ka arī bērns pirmajos dzīves mēnešos vēl neprot nošķirt sevi no mammas. Tāpēc, jā, pirmajos mēnešos mēs abi esam viens.
Vīrs un lielie bērni – novārtā
Atceros, kad pirms gandrīz gada uzzināju, ka esmu stāvoklī, uztraucos, ka mazais bērniņš laupīs uzmanību maniem mīļajiem lielajiem bērniem. Un tieši tā arī ir noticis. Vīram godīgi atzīstos: lielākie bērni un viņš pašlaik ir otrajā plānā. Jūtos neglābjami iemīlējusies Dārtā – kā maza meitene, kas beidzot tikusi pie ļoti ilgi kārotā Baby Born. Protams, cenšos atrast līdzsvaru un veltīt laiku arī lielajiem, tomēr jūtām pavēlēt grūti. Arī vecākā meita un dēls ļoti mīļo Dārtu, bet no vidējo puses var just greizsirdību. «Atzvani, kad tā skuķe beigs brēkt!» vidējā meita man saka, piezvanot no skolas starpbrīdī. Citu reizi viņa vakarā ienāk pie manis guļamistabā un saka: «Vairāk bērnu gan mums nevajag! Tad visiem nepietiks konču!» Vēl kādu dienu skaļā balsī (tā, lai visi dzird) Dārtai saka: «Izbaudi, Dārta, kamēr tu vēl esi maziņa un mamma, tētis uz tevi nedusmojas un nekliedz!» Un meitai taisnība, attiecībā pret Dārtu šis ir brīnumskaists beznosacījumu mīlestības laiks. Pašlaik mēs viņu mīlam tikai par to, ka viņa ir. Priecājamies par katru smaidu, purkšķīti un atraudziņu. Vēlāk sāksim mācīt, ka, citiem redzot un dzirdot, tā darīt nevajag. Dusmosimies, ja bērns spītēsies. Noteiksim robežas un izvirzīsim nosacījumus.
Mēneša prieks Dārta prot izstiept roku, sakoncentrēt skatienu un satvert mantiņu – nevarētu teikt, ka tas notiek ļoti veikli un viņa zinātu, ko ar šo mantiņu darīt, bet tomēr...
Mēneša atklājums Inhalators, kas palīdz pret iesnām un klepu. Brīnos, kā pārējie bērni izauguši bez tā.
