Attīstām bērna runu: Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām!

Īpaši – kas gan, šķiet, ir loģiski, jo mans dzīvesstils un profesija ir cieši saistīta ar valodu – mani interesē runas apguve. Manam puikam ir teju pusotrs gads, taču runā viņš slinki. Es varu saskaitīt nosacītus vienpadsmit divpadsmit vārdus, taču – kā jau ar pirmo bērnu – es nezinu, vai tie skaitās.

Vāva – vārna, ģe – dzert, te apzīmē kāda priekšmeta nolikšanu vietā vai atrašanu utt. Kā vienmēr, es vēršos pie grāmatām, lai mierinātu savu trauksmi par bērna attīstību un dzesētu savu anxiety. Manas mīļākās go-to grāmatas un aplikācijas bērnaudzēšanā ir Bērns runāt mācās savā ģimenē, What to Expect in the First Year, kā arī The Wonder Weeks, taču nupat kā universitātē man tika piespēlēta fantastiska grāmata par lingvistiku jeb valodniecību, kurā atradu šo to noderīgu arī bērna kontekstā. Ļaujiet padalīties —  LU profesores sociolingvistes I. Druvietes un M. Baltiņa grāmatā Ceļavējš cilvēku ciltij. Valoda sabiedrībā autori populārzinātniski piesakaras valodas un sabiedrības attiecībām, kā arī man saistošai tēmai – bērna valodas apguvei.

Saistoši, ka, piemēram, N. Čomskis, jau pirms ģenētiskā koda pētniekiem atklājis, ka tēlaini izsakoties, bērna smadzenēs jau ģenētiski ir izveidojušās nišas jeb atvilktnītes jebkurai gramatikas parādībai – N. Čomskis tās apzīmē par dziļajām struktūrām. Atliek tikai tās piepildīt ar konkrētās valodas materiālu.

Citi lasa

Līga Blaua

Dzīvesstāsts

Gada labākā aktrise Māra Mennika: Esmu bijusi starp dzīvību un nāvi

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Tas nozīmē, ka bērns ir ieprogrammēts mācīties valodu, tas viņam nāk dabiski, šādas prasmes viņš sevī uzsūc – ir nepieciešams tikai labs piemērs, no kā mācīties, par pārējo ir parūpējusies daba. 

Savukārt bērna verbālo inteliģenci var sekmēt, nodrošinot, ka bērns peldas valodā, turklāt daudzveidīgā un bagātīgā valodā.

Ar bērnu jārunā pēc iespējas vairāk, pārvarot kārdinājumu izvēlēties vienkāršākus un pierastākus vārdus. Arī valodas apguvē darbojas princips, ka jāiet bērnam pussolīti pa priekšu – nevis kopā ar viņu vai divus soļus tālāk. Varenākā BINGO sajūtu ever, jo pierāda, ka mana iekšējā intuīcija attiecībā uz manis nīstajiem, kaitinošajiem dūdojamiem vārdiem ir bijusi precīza: tiem nav zinātniski pamatotas nepieciešamības! Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām! Grāmatas autori norāda, ka «pētnieki beidzamajā laikā apšauba aukļu valodas nozīmi bērna runas attīstībā, jo bērnu runa attīstās samērā autonomi, nepakļaujoties tiešai korekcijai vai imitācijai.»

Bērnu valodas apguvē vienlīdz nozīmīgas tātad ir gan vispārējās kognitīvās spējas, gan iedzimtā valodspēja, kas attīstās apkārtējās lingvistiski stimulējošās vides ietekmē.

Tādēļ ir visai apšaubāmi, vai vērts pieaugušajiem sarunā ar mazuli lietot vārdus vauva (suns), ninne (dzēriens), ņamma (ēdiens) u. c., it īpaši gadījumos, ja pašam bērnam nav tieksmes tos atdarināt.

Diezin vai kritiku iztur arguments, ka tādā veidā rodas labāks emocionāls kontakts. Ieteikums visiem, kas darbojas ar bērnu runāt ar viņu par gudrām un nopietnām lietām, izmantosim gan pasaku, gan zinātniskās grāmatas, nevairīsimies no svešvārdiem, apvidvārdiem, valodas spēles elementiem! Kādas ir Tavas domas? Vai ir vērts lietot ņauņas un nannas, vai arī labāk uzreiz mācīt bērnam īstos vārdus, kā norādīts vairākās gan lingvistu, gan neirologu, gan pedagogu rakstītās grāmatās?