Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai zini, ka cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir viena no izplatītākajām infekcijām pasaulē un tiek lēsts, ka ar to kaut vienu reizi dzīvē inficējušies vismaz astoņi no katriem desmit? Tas tādēļ, ka vīruss ir lipīgs kā salds medus – tas ceļo, ādai saskaroties ar ādu un gļotādai ar gļotādu. Un, lai CPV atrastu vārtus uz organismu, pietiek ar sīku, nemanāmu mikroplaisiņu. Lielākoties cilvēks pat nenojauš, ka viņa organismā mājo šis apakšīrnieks – jūtamu simptomu nav, bet organismā vīruss ir.
Tādēļ ļoti viegli kļūt par CPV nēsātāju un tikpat viegli nemanot un negribot ar vīrusu apveltīt citus.
Pirmā saskare ar CPV visbiežāk notiek jau bērnībā. Parasti vīruss pieķeras pirkstiem, rokām, mutei un dzimumorgāniem. Tas nozīmē, ka inficēties var ne tikai mīļojoties un mīlējoties, bet arī bučojoties, pieskaroties un sarokojoties. Dažos gadījumos bērni inficējas jau mātes miesās, tomēr biežāk tas notiek kontakta veidā.
Citi lasa
CPV bīstamība slēpjas tajā, ka četrpadsmit vīrusa paveidi (16., 18., 31., 33., 35., 39., 45., 51., 52., 56., 58., 59., 66. un 68.) spēj izraisīt vēzi. Taču šie ļaundabīgie audzēji ir no tiem retajiem, pret kuriem izgudrota vakcīna! Vēl ar poti iespējams aizsargāties tikai no B hepatīta izraisīta aknu vēža.
Maskēšanās meistars
Cilvēka papilomas vīruss ir klusais ienaidnieks, īsts maskēšanās meistars. Tam ir vairāki paņēmieni, kā paslēpties no imūnsistēmas. Pirmkārt, CPV necirkulē asinīs, kur to varētu pamanīt organisma sargi – imūnās šūnas. Otrkārt, ja iztēlojies ādu un gļotādu kā sienu, kas būvēta no neskaitāmiem maziem ķieģelīšiem, atrodot šajā mūrī plaisu, vīruss nekavējoties ceļo uz ādas un gļotādas dziļāko slāni.
Paliekot virspusē, tas nolobītos ar ādas virskārtas audiem vai varētu tikt nomazgāts, bet tā vietā CPV ieperinās dziļajās šūnās un lēnām sāk vairoties.
Treškārt, vīruss spēj izdalīt īpašas vielas, kas ļauj tam kļūt neredzam imūnsistēmas kareivju acīs, turklāt iebrucējs neiznīcina šūnas, kuras apsēdis, līdz ar to organisma apsardzes dienests nesaņem brīdinājumu, ka tava bērna miesās ieperinājies kauslīgs huligāns, kas jāizsvēpē.
Tā nu vīruss – gluži kā lapsa kūmiņš krūmos – klusi sēž šūnā un izmanto iespēju lēnā garā netraucēti vairoties un izplatīties apkārtējos audos, līdz tiek pastrādāti jūtami posta darbi.
Jāteic, ka CPV ir dažādas sejas – vairāk nekā 150 paveidu. Kā jau minēju, četrpadsmit no tiem tiek uzskatīti par augsta vēža riska tipiem. Tie nekādi neliek manīt, ka bērnam pielipusi infekcija, kas nākotnē var kļūt par ļaundabīga audzēja cēloni. No inficēšanās līdz vēža attīstībai vīriešiem paiet vairāki gadi, kuru laikā neatskan neviens trauksmes signāls, kas mudinātu vērsties pie ārsta.
Savukārt izplatītākie zema riska paveidi ir 6. un 11. tips, kas izraisa dažādas kārpas un papilomas.
Lai gan aptuveni 50–70 procentus CPV izraisītu infekciju organismam izdodas uzveikt dažu mēnešu līdz pāris gadu laikā, neatstājot paliekošas pēdas, arī zema riska tipi spēj radīt gana nejaukas izpausmes un sekas, un nav iespējams paredzēt, kāds būs tava bērna scenārijs, turklāt ar dažādiem labvēlīgiem vai ļaundabīgiem CPV paveidiem dzīves laikā iespējams inficēties atkārtoti.
Tikai aptuveni 20 procentiem sieviešu un dažiem procentiem vīriešu astoņus mēnešus pēc vīrusa saķeršanas atrastas antivielas, bet to daudzums nav pietiekams, lai pasargātu no atkārtotas saslimšanas. Vienkārši sakot, imūnā atmiņa nespēj paturēt atmiņā viltīgā kūmiņa ģīmi un, satiekot to atkal, nereaģē.
Kārpu ģeneratori
Mazākais ļaunums ir tad, ja tīnis noķēris kādu no biežāk izplatītajiem zema riska paveidiem – 6. un 11. tipa cilvēka papilomas vīrusu. Lai gan… šie paveidi vainojami 90 procentos dzimumorgānu kārpu jeb kondilomu gadījumu, un tā ir viena no izplatītākajām seksuāli transmisīvajām infekcijām pasaulē. Trauslā gļotāda var viegli tikt traumēta, radot ieejas vārtus infekcijai, un vīruss var izplatīties ne tikai vaginālā ceļā, bet arī baudot orālo vai anālo seksu vai vienkārši maigojoties.
Kā liecina Slimību kontroles un profilakses centra dati, kondilomas lielākoties piemeklē jauniešus 16–24 gadu vecumā – proti, laikā, kad tiek uzsākta un/vai piekopta aktīva intīmā dzīve.
Puišiem visbiežāk sākotnējā infekcija ieperinās zem dzimumlocekļa priekšādiņas, taču mīkstie un diegveidīgie, plakanie vai puķkāposta rozetei līdzīgie veidojumi var būt sastopami uz visa peņa vai tikai tā galviņas, saitītes, priekšādiņas un sēklinieku maisiņa. Gana bieži intīmo kārpu vienīgās izpausmes ir niezēšana un svilināšanas sajūta ap dupša caurumu, kaunuma un vīrišķās mantības apvidū, pašas kondilomas nav pat saskatāmas. Ja niezēšana netraucē tik ļoti, lai atteiktos no mīlēšanās, tālāka infekcijas nodošana ir garantēta. Un, jo vairāk gultas draudzeņu, jo augstāks risks inficēties pašam un inficēt citus. Veneriskās kārpas ir samērā grūti apkarojamas un nereti pēc laika atgriežas.
Jā, prezervatīvs mazina inficēšanās risku, tomēr jāatceras, ka vīruss tiek pārnests, ne vien saskaroties gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu, tāpēc caurspīdīgo peņa mētelīti nevar uzskatīt par drošu aizsargu.
Lai tavs pusaudzis noķertu vīrusu, pietiek ar vienu saskarsmes reizi ar pirmo un vienīgo partneri, un nebūt nav jānotiek dzimumaktam.
Kopumā ģenitālā trakta bojājumus var radīt vairāk nekā 40 cilvēka papilomas vīrusa paveidi, un tie nākotnē var atņemt tavam dēlam iespēju radīt bērnus. Jāpiemin, ka nereti vīruss nāk komplektā ar citām seksuālā ceļā pārnestām infekcijām, piemēram, hlamīdijām, un tad var pievienoties izdalījumi no urīnizvadkanāla un vēl kādi nelāgi simptomi.
Tiesa, dzimumorgānu kārpas vēl nav vēža priekšvēstnesis, tomēr sarkanais karogs gan – puķkāposta forma var būt arī ļaundabīgam veidojumam, tāpēc jāmet kauns pie malas un jāparādās ārstam.
Izplatītākie zema riska apakštipi izraisa arī labi zināmās parastās kārpas uz rokām un pirkstiem, pie kurām var tikt, sveicinoties vai pieskaroties cita bērna kārpām. Staigājot ar basām kājām publiskā baseina telpās vai akvaparkā, iespējams iegūt cietus, graudainus, atrašanās vietas dēļ sāpīgus veidojumus jeb plantārās kārpas uz papēžiem vai pēdām. 6. un 11. tips vainojams arī pie plakano kārpu attīstības – tās ir mazākas un gludākas nekā pārējās, bērna vecumā visbiežāk izpaužas uz sejas, bet vīriešiem – bārdas augšanas zonā.
Retos gadījumos zema riska paveidi izraisa balsenes papilomatozi – par papilomām sauktu kārpiņu augšanu elpceļos, un šī kaite var izraisīt dzīvībai bīstamu smakšanu.
Vēža izraisītāji
Ja šūnā iekļūst kāds no augsta riska CPV tipiem, vīruss spēj radīt mutācijas – DNS izmaiņas šūnu iekšienē, tāpēc tās sāk uzvesties citādi un laika gaitā var attīstīties nekontrolēta šūnu augšana.
Runājot par ļaundabīgiem audzējiem, visbiežāk par cilvēka papilomas vīrusu dzirdam sieviešu veselības un dzemdes kakla vēža kontekstā; tas vainojams 99 procentos gadījumu. Tomēr infekcija var izraisīt vēzi arī vīriešiem, ieperinoties mutes dobumā, rīklē, mandelēs, siekalu dziedzeros, anālajā kanālā un dzimumloceklī.
Piemēram, 16. un 18. tips, kas izraisa ap 70 procentiem dzemdes kakla vēža gadījumu, vainojams arī anālā kanāla un peņa vēža attīstībā vīriešiem. 16. tips tiek saistīts ar teju 90 procentiem cilvēka papilomas vīrusa izraisīta rīkles dobuma ļaundabīgu audzēju gadījumu, un šī slimība biežāk piemeklē tieši stiprā dzimuma pārstāvjus, turklāt lielākoties – gados jaunus vīriešus.
Pote pret vēzi
Cilvēka papilomas vīruss nav kā elpceļu vīrusi, kuru ierobežošanā ļoti lielu lomu spēlē cītīga roku mazgāšana. Rokas, protams, jāmazgā šā vai tā, bet labākā aizsardzība pret CPV ir vakcinācija.
Latvijā potēšanos pret deviņiem izplatītākajiem vīrusa tipiem (pret zema riska 6., un 11. tipu un augsta riska 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. paveidu) zēniem un meitenēm valsts apmaksā no 12 gadu vecuma, bet vispār potēties var jau no deviņu gadu vecuma, kad ir vislabākā imūnsistēmas atbilde. Lemjot par potes apmaksu, valsts vadījās no vidējā vecuma, kad pusaudži uzsāk seksuālās attiecības, jo jāsapotējas jau pirms tām. Mašīnā drošības jostu tu taču arī sprādzē ne jau tikai tad, kad pretī brauc citi satiksmes dalībnieki! Šobrīd pasaulē tiek spriests par vakcināciju zīdaiņiem, lai pasargātu viņus no mantotas balsenes papilomatozes.
Lai cilvēka papilomas vīruss atrastu vārtus, kā iekļūt organismā, pietiek ar sīku, nemanāmu mikroplaisiņu.
KUR potēties?
Valsts apmaksāto vakcīnu tavs pusaudzis var saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā.
5 mammu jautājumi
1. Ja jau CPV izraisīts vēzis galvenokārt skar meitenes, kāpēc jāpotējas arī manam dēlam?!
Visticamāk, šis mīts radies tādēļ, ka pirmā vakcīna pasargāja tikai pret diviem CPV tipiem – 16. un 18., kas ir biežākais dzemdes kakla vēža iemesls, un sākumā potēja tikai meitenes. Taču papilomas vīruss neizvēlas ne vecumu, ne dzimumu un var izraisīt kārpas un vēzi ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.
Sākumā, kopš 2010. gada, arī valsts apmaksāja vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu tikai meitenēm, izmantojot divvalento poti, bet pērn tika rasts finansējums, lai nodrošinātu imūno aizsardzību arī 12–14 gadus veciem zēniem un kopš šī gada maija – visiem pusaudžiem neatkarīgi no dzimuma līdz 18 gadu vecumam.
Kopš 2020. gada valsts nodrošina deviņvalento poti Gardasil, un tā pasargā ne tikai no biežākajiem vēža, bet arī no izplatītākajiem kārpu un papilomu izraisošajiem CPV tipiem.
Vakcinējoties tiek kavēta arī kaitīgo vīrusa paveidu izplatīšanās, jo nēsātājs var pat nenojaust, ka inficē citus, tāpēc, atbalstot sava dēla potēšanos, tu pasargāsi kādas citas mammas un tēta bērnus. Jo vairāk vakcinēto, jo mazāk iespēju vīrusam izplatīties.
Tiesa, līdz ideālai, 80 procentu aptverei, Latvijā vēl tāls ceļš ejams, jo, piemēram, pērn vakcināciju laikus,
12 gadu vecumā, bija uzsākuši 36,6 procenti zēnu, bet potēšanos pabeidza 8,8 procenti, liecina Slimību kontroles un profilakses centra apkopotā informācija. Meitenēm šis rādītājs ir labāks: attiecīgi 57,8 un
37,3 procenti.
2. Pirms gada ģimenes ārsts teica, ka puisim būšot jāpotē trīs vakcīnas devas, bet tagad saka: vajagot tikai divas. Kā tad īsti ir pareizi?
Jā, iepriekš tiem, kas potēšanos sāka pēc 15 gadu vecuma, bija jāsaņem trīs devas, bet kopš pagājušā gada novembra, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem, tiek izmantotas divas devas. Tagad, neatkarīgi no tā, cik gados tiek saņemta pirmā deva, veseliem pusaudžiem augšdelma muskulī injicē divu devu vakcīnu – otro devu vismaz pusgadu pēc pirmās. Trīs devas vajadzīgas bērniem ar novājinātu imunitāti – starp pirmo un otro ievēro mēneša pārtraukumu, bet starp otro un trešo jāpaiet vismaz sešiem mēnešiem.
3. Kas vakcīnai vēderā? Novājināts vīruss?!
Vakcīnā netiek izmantots ne vīruss, pat ne tā gabaliņi, bet gan mākslīgi radītas daļiņas, kuras varētu salīdzināt ar kaitīgo CPV tipu fotorobotu. Tajā redzamas noziedznieka sejas raksturīgākās iezīmes. Attēls tiek parādīts imūnsistēmai, un tā saņem ziņu: ja nākamreiz redzi šos tipiņus, kauj nost!
4. Vai ir jēga potēties, ja manam bērnam jau ir bijušas kārpas?
Jā, noteikti ir jēga vakcinēties, jo iespējams inficēties atkārtoti ar to pašu vai citu vīrusa tipu – pat ja organisms tiek ar to galā pats, imūnā atmiņa par svešinieku tikpat kā nesaglabājas. Tikai dažiem procentiem puišu pēc astoņiem mēnešiem organismā būs atrodamas antivielas, turklāt tās veidojas ļoti lēni un nesasniedz pietiekamu daudzumu, lai pasargātu no atkārtotas inficēšanās. Savukārt vakcinācija nodrošina aizsardzību uz mūžu.
5. Kad mans dēls bija pusaudzis, valsts nemaksāja par puišu vakcinēšanu. Tagad viņam ir 21 gads un pastāvīga draudzene. Vai potēšanās ir nokavēta?
Nē, nav. Lai gan agrākā vecumā organismam ir labāka atbildes reakcija uz vakcīnu un pirms intīmās dzīves uzsākšanas efektivitāte tuvojas 100 procentiem, potēties iespējams arī vēlāk, līdz pat 55 gadu vecumam – arī tad tiks mazināts risks saslimt ar vēzi vai dabūt kārpas. Tāpēc potēties var gan tavs dēls, gan vīrs un arī pati, vienīgi tēriņi būs jāsedz no sava maka. Deviņvalentās vakcīnas cena svārstās no aptuveni 150 eiro reģionos līdz 172–189 eiro galvaspilsētā.
Populārākie raksti
