Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad ir īstais vecums?
Zīdainim ir dabas dots zīšanas reflekss, ko vislabāk apmierināt, zīžot mammas krūti, lai gan reizēm bērnam knupītis tomēr noder. Māneklītis var palīdzēt mazulim nomierināties (ja mazajam ir izteikts zīšanas reflekss, viņš tiek ēdināts ar pudelīti vai viņam nav pieejama mammas krūts tad, kad viņš ir satraucies vai izjūt diskomfortu). Zīžot bērna organismā izstrādājas laimes hormoni jeb endorfīni, mazulis nomierinās un samazinās stresa hormonu daudzums.
Pediatre un bērnu neiroloģe Vizma Meikšāne uzskata, ka māneklīša piedāvāšana pāris mēnešu vecam mazulim nekādu ļaunumu nenodarīs un tas būs labāk, nekā nomierināties, bāžot mutē īkšķi, rociņu vai segas stūri.
Tomēr, kad bērns sāk runāt, ēst papildēdienu, ir sācis velties, rāpot vai staigāt, no knupīša vajadzētu atvadīties. «Pēc sešu mēnešu vecuma zīšanas reflekss mazinās, un māneklītis bērnam vairāk ir kā ieradums, nevis nepieciešamība. Līdz gada vecumam no knupja vajadzētu atteikties. Ja bērnam tiek dots knupis, zīšanas refleksam izzūdot, tad šādi to uzturam mākslīgi,» skaidro Vizma Meikšāne, uzsverot, ka pēc gada vecuma, kad mazulis jau aktīvi pēta pasauli, staigā un rotaļājas ar mantiņām, vecākiem būtu jāmācās, kā mazo nomierināt un iemidzināt bez māneklīša palīdzības.
Pārāk bieži un nevietā
«Galvenais ir tas, cik bieži mazajam māneklīti piedāvājam. Jo tas notiks biežāk, jo grūtāk būs bērnu no tā atradināt.» Noteikti nav ieteicams dot knupi bērnam tikai tādēļ, lai viņu nodarbinātu vai lai apslāpētu mazuļa emocijas – raudāšanu, garlaicību, neapmierinātību.
Viens no ieteikumiem vecākiem – pašiem mēģināt kritiski novērtēt, vai bērns lieto knupi tiešām tikai tad, kad tas ir nepieciešams, – iemiegot vai uz brīdi, lai nomierinātos nedrošās situācijās, vai māneklītis mazulim ir mutē, arī spēlējoties ar citiem bērniem, rotaļājoties, pastaigājoties, runājot, ciemojoties, dodoties uz veikalu vai visas nakts garumā. «Dažkārt mazulis knupi nevis paņem pats, bet vecāki to bērnam vienkārši ieliek mutē. Vai tiešām tā ir labāk bērnam vai tā ērtāk jūtas paši vecāki?» pārdomās dalās Vizma Meikšāne.
Vienas receptes nav
Ir uzskats, ka māneklīti uzreiz var noņemt jau lielākiem bērniem (pēc divu gadu vecuma). Taču līdz gada vecumam ieradumu nomierināties ar knupīša palīdzību labāk pārtraukt pakāpeniski. Ja bērnam atņem knupi tad, kad viņš nav tam gatavs, ir risks, ka mazais sāks sūkāt pirkstiņu. Un īkšķa sūkāšana var kļūt par ieradumu uz ilgu laiku.
Tomēr vienas receptes, kā mazuli atradināt no knupja, nav. Katrs bērns ir atšķirīgs, un katras ģimenes pieredze būs citāda. Pediatre Vizma Meikšāne iesaka jau pēc sešu mēnešu vecuma dot mazajam knupi arvien retāk, turklāt to nepiedāvāt tad, ja bērns pats neprasa. Sākumā var pārstāt knupi ņemt līdzi, dodoties pastaigās vai rotaļājoties, un ar laiku bērnam to piedāvāt arvien retāk, arī esot mājās.
Svarīgi iemācīt bērnam, ka ar māneklīti mutē nevajag gulēt visu nakti, jā, ja nepieciešams, to var izmantot iemigšanas laikā, bet pēc tam knupis bērnam no mutes jāizņem.
«Dažkārt vecāki gultiņā ieliek pat trīs knupīšus, lai, ja bērns naktī pamostas, uzreiz kādu var atrast un iebāzt bērnam mutē. Patiesībā šeit veidojas apburtais loks – mazulis nevis mierīgi gulēs, bet katru reizi mostoties meklēs knupi un neiemigs, kamēr to neatradīs.»
Ja bērns jau ir lielāks, iemigšanu ar knupi vajadzētu aizstāt ar nomierinošiem miega rituāliem. Savukārt, ja bērns pieprasa knupi spēlējoties, vecāki var izmēģināt novērst bērna uzmanību ar kādu interesantāku nodarbi. Bieži vien bērni no māneklīša ir gatavi atvadīties vecumā no pusotra līdz diviem gadiem, kad ar mazuli jau var mēģināt sarunāt, ka knupi turpmāk lietos tikai mājās vai iemiegot. «Bērni ap divu gadu vecumu knupi parasti vairs nezīž, tikai tur mutē. Un šādi knupis pavisam noteikti nepilda savu uzdevumu.»
Bērns drīkst bēdāties
Atradināšana no māneklīša bieži tiek atlikta, jo vecākiem ir bail, ka mazulis to ļoti pārdzīvos. «Baidāmies, ka bērnam tas būs psiholoģiski smags pārdzīvojums, taču piemirstam padomāt, ka māneklīša ilgstoša lietošana var ietekmēt nepareiza sakodiena veidošanos un valodas attīstību, ka bērns nemācās iemigt vai nomierināties apskaujoties vai samīļojoties. Jā, bērns skaļi protestēs un pārdzīvos, jo gribēs savu iemīļoto mīļmantiņu – knupi, būs bēdīgs vai dusmīgs, jo pārtraukts ilgstošs ieradums, bet vecākiem ir jācenšas izprast savu bērnu.
«Un jāpatur prātā, ka bērns ir jānomierina vecākiem, nevis knupim.»
Šajā laikā vecākiem jābūt pacietīgiem un konsekventiem – ja izlemts, ka knupīša vairs nebūs, no šī lēmuma atkāpties nevajadzētu. «Nevajag kaitināt bērnu. Ja vienu dienu knupi nedodam, tad pēc bērna pieprasījuma vai raudāšanas to noteikti nevajadzētu dot arī nākamajā dienā. Ja knupīti kopā esat izmetuši, sākoties niķiem, noteikti nevajag doties uz veikalu pēc jauna. Bērna dusmas un bēdas ir jācenšas pieņemt mierīgi,» iedrošina pediatre Vizma Meikšāne.
Tas var palīdzēt!
- Izvēlies piemērotu laiku – atradināšanu no māneklīša nevajag ieplānot laikā, kad bērna dzīvē gaidāmas kādas pārmaiņas, piemēram, bērnudārza gaitu uzsākšana, mammas atgriešanās darbā, brālīša vai māsiņas piedzimšana vai cita situācija, kas bērnam var sagādāt pārdzīvojumus.
- Ierobežo knupīša lietošanu – piedāvā tikai tad, kad tas tiešām ir nepieciešams. Knupi glabā bērnam nepieejamā vietā, lai tas nebūtu acu priekšā, tā radot vēlmi to ielikt mutē. Turklāt pietiks, ja bērnam būs tikai viens knupis.
- Nepiestiprini māneklīti pie bērna apģērba – tā bērns varēs knupi ielikt mutē jebkurā brīdī un noteikti izmantos šo iespēju.
- Uzdāviniet knupīti kādam – var mēģināt sarunāt ar bērnu uzdāvināt māneklīti kādai rotaļlietai, rūķim, miega pelei vai zobārstam pirmās vizītes laikā.
- Saīsini knupi – dažkārt vecāki māneklīti pakāpeniski nogriež īsāku. Šādi bērnam knupis kļūs neērts, līdz ar to neinteresants.
- Nekaunini bērnu – vecākiem jāatceras, ka šo ieradumu bērns nav iemācījies pats, tāpēc ir jāpalīdz kopīgiem spēkiem no tā atbrīvoties, nevis jāsaka bērnam: «Tu jau esi tik liels, un knupis vēl mutē! Fui!»
- Neapsmērē ar kaut ko negaršīgu – tā ir diezgan sena, tomēr ne visai efektīva metode, jo lielāki bērni knupi visdrīzāk vienkārši nolaizīs vai nomazgās un bāzīs atpakaļ mutē.
- Nemeklē iemeslus atlikt – ja reiz nolemts knupīti bērnam noņemt, tas arī ir jādara. Nepareiza sakodiena veidošanās bērnam ir laba motivācija, lai to beidzot paveiktu!
Vai knupja lietošana var ietekmēt zobu veselību un sakodienu?
Atbild Ieva Mauliņa, sertificēta ortodonte RSU Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikā, Rīgas Stradiņa universitātes Ortodontijas katedras docētāja: «Knupīša lietošana zobu veselību tieši neietekmē, tā atkarīga no pareizas un regulāras zobu tīrīšanas, bērna ēšanas un našķēšanās paradumiem. Tomēr māneklīša ilgstoša lietošana var izraisīt nepareiza sakodiena veidošanos, ko ietekmē gan knupja lietošanas ilgums, gan intensitāte, tāpēc nav konkrēta vecuma, kad rodas neatgriezeniskas sakodiena izmaiņas. Ja knupis nav lietots ļoti intensīvi, sakodiena izmaiņas ir nelielas, un, pārtraucot lietot māneklīti, iespējama sakodiena pašregulācija jeb normalizēšanās.
Ja knupis bērnam dots ilgstoši un ļoti bieži, var veidoties krusta sakodiens, šaurs augšžoklis, priekšējais vaļējais sakodiens, augšžokļa pārvietošanās uz priekšu.
Šādu sakodiena izmaiņu dēļ augšžokļa un apakšžokļa priekšžobi nesaskaras, un, lai paēstu un padzertos, bērns sāk nepareizi likt mēli starp zobiem. Nepareiza mēles pozīcija ietekmē pareizas runas veidošanos. Šādos gadījumos nepieciešama ārstēšana.
Ortodonti nav pret knupja lietošanu. Ja mazulim ir izteikts zīšanas reflekss un tikai ar krūts zīšanu nepietiek, lai mazais nesāktu zīst pirkstu vai mēli (ja mēle atrodas starp zobiem, tā veido nepareizu sakodienu un deformē priekšzobus) – labāk dot māneklīti. Cik daudz un ilgi bērns lietos knupi, vecāki var kontrolēt, bet atradināt no pirksta zīšanas ir grūti. Galvenais, lai knupītis nav brīvi pieejams bērnam jebkurā mirklī. Starp citu, arī pirksts, kas mutē tiek likts aizmiegot, sakodienu deformē vairāk nekā knupis.»
Populārākie raksti
