Ar bērnu pludmalē

Jālieto saules aizsargkrēms!

Nevajag plānot sauļošanos kopā ar bērnu laikā no plkst. 11 līdz 15, kad saule ir visintensīvākā. Ilgstoši uzturoties saulē, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu, lai pasargātu ādu ne tikai no apdegšanas, bet izvairītos arī no ļaundabīgiem ādas veidojumiem nākotnē.

Sauļošanās krēmu jāuzklāj 15 minūtes pirms esat nonākuši pludmalē tiešos saules staros, krēma kārtiņu iesaka atjaunot ik pēc divām stundām.

Pediatre Vita Vītola norāda, ka īpaši jāpieskata bērni ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem. Arī vasarraibumainam bērnam saulē ātri var rasties apdegumi. Bērniem ar tumšāku ādas krāsu apdegums rodas retāk – viņiem straujāk veidojas iedegums, taču uz to nevajadzētu paļauties. Lai arī ir karsti, ieteicams bērnam uzģērbt kreklu ar garām piedurknēm, (vislabāk no lina vai kokvilnas auduma). Jāizvēlas gaišas krāsas apģērbu, jo tumšas krāsas pievelk sauli. Galvā jāliek plāna cepurīte no dabiska, elpojoša materiāla. Ieteicams izvēlēties cepuri, kas nosedz bērna kaklu, pasargājot to no apdegšanas. «Ja dodas uz siltajām zemēm vai pludmalē atrodas laikā, kad saule ir visintensīvākā, ieteicam bērnam vilkt speciālu saules aizsargapģērbu ar UV filtru, bet, ja pludmalē atrodas no rīta vai vakarpusē šādu apģērbu nav nepieciešams izmantot,» uzskata ģimenes ārste Ilze Skuja.

Dzīvojoties pludmalē, ik pēc 15–20 minūtēm bērnam jāatgādina, ka ir jāpadzeras ūdens. Rotaļās aizrāvušies, mazie paši par to mēdz aizmirst.

Ūdens prieki ar mēru

Lai gan mazuļus līdz gada vecumam neiesaka peldināt atklātās ūdenstilpnēs, ļoti karstā dienā arī pavisam mazam bērniņam var ļaut paplunčāties ūdenī, kas ieliets bļodā vai piepūšamā mājas baseiniņā. «Latvijā bērni netiek vakcinēti pret meningokoku infekciju, tādēļ peldvietas, kur ir stāvošs ūdens (karjeri un dīķi), ir daudz bīstamāki nekā savs baseiniņš mājās. Protams, tādā baseinā nevajag likt pavisam mazu zīdainīti. Un jāatceras, ka, lai stāvošā ūdenī nevairotos baktērijas, to vajag regulāri nomainīt,» piekodina ģimenes ārste Ilze Skuja.

Baudot ūdens priekus, neaizmirsti uzvilt bērnam cepurīti, kas pasargās bērna galvu no tiešiem saules stariem.

Cik ilgi ļaut bērnam plunčāties jūrā, ja viņš jau trīc, bet pats apgalvo, ka grib vēl dzīvoties pa ūdeni, jo nav auksti? Ģimenes ārste Linda Zēģele atbild tā: «Vecāki paši vislabāk pazīst savu atvasi. Ja bērna imunitāte ir trausla, viņš ir uzņēmīgāks pret vīrusiem, krasām temperatūras maiņām, ieteicams ik pa brīdim bērnu pierunāt no ūdens iznākt, sasildīties un pēc laika atkal iet peldēties. Tomēr katra bērna imunitāte ir citādāka. Daži peldas stundām ilgi trīcošām lūpām, nosaluši, bet nekas slikts viņiem nenotiek.» Arī ģimenes ārste Ilze Skuja uzsver to, ka katrs bērns ir atšķirīgs, vienam lūpas kļūs zilas jau pēc dažām minūtēm, bradājot pa ūdeni, bet cits bērns ūdenī var plunčāties ilgi, un nekas viņam nenotiks. «Svarīgi ir ļaut bērnam pakāpeniski arvien ilgāku laiku dzīvoties pa ūdeni un vērot viņa pašsajūtu. Protams, visu vajag darīt ar mēru un nedrīkst aizmirst par drošību uz ūdens un vecāku uzraudzību, – bērns ūdenī ir jāpieskata visu laiku! Paši zinām, ka mums mēdz sareibt galva, ja ilgstoši esam sauļojušies un strauji iegājuši aukstā ūdenī. Bērnam šāda reakcija varētu būt vēl izteiktāka un ātrāka. Tādēļ jābūt vērīgiem, lai priekpilnais pludmales apmeklējums nebeigtos ar traģēdiju!» uzsver Ilze Skuja.

Interesanti!

Pētījumi liecina, ka  D vitamīna sintēzei vajadzīgā saules deva ir tikai 2–10 minūtes dienā. Turklāt vitamīns sintezējas tikai līdz konkrētam līmenim, pēc kura tas vairs nepaaugstināsies. Daļa bērnu ārstu rekomendē 10 minūtes dienā baudīt saules peldes arī bez aizsargkrēma, lai organisms dabiskā veidā uzņemtu nepieciešamo D vitamīna devu. To vēlams darīt agrās rīta stundās vai vakarā. Starp citu, D vitamīnu cilvēks saņem arī tad, ja uzturās ēnā!