Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pusaudzes gados ar mammu karoju
«Šopavasar nogriezu matus, pēc tam skatījos ģimenes fotogrāfijas un sapratu, ka šajā savā jaunajā veidolā esmu ārkārtīgi līdzīga savai mammai jaunībā,» smejas aktrise Ieva Florence. «Un man tas ļoti patīk! Es arī citādi ļoti līdzinos mammai. Reizēm liekas, ka esmu pilnīga viņas kopija – piemēram, ar draugiem jokoju tieši tāpat kā mamma. Un strīdos kā viņa. Mammai raksturīgi, ka viņa strīdos nevar vien beigt runāt, un es, ja par kaut ko cepos, arī vienkārši nespēju aizvērt muti. Tas gan var būt kaitinoši!
Tagad mēs ar mammu esam draudzenes un ļoti tuvas.
Manos pusaudzes gados gan tā nebija, tas bija briesmīgs laiks, man vienmēr bija cīņa ar sevi, ar mammu, ar dzīvi – kā karā, uz dzīvību un nāvi. Tā es izturējos un izskatījos, un visu noliedzu. Tas mainījās, kad satiku Oskaru – tagad viņš ir mans vīrs – un pārcēlos dzīvot citur. Tad sapratu, ka man pietrūkst mammas, un ļoti cenšos, lai mums būtu labas un ciešas attiecības.
Visu aktrises Ievas Florences-Vīksnes stāstu par attiecībām ar mammu lasi žurnālā Ieva, kurš preses tirdzniecības vietās pieejams no 5. maija.
