Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iemesli neziņošanai par bērniem, kas nonākuši nelaimē, ir dažādi. Kāds droši vien domā: kas man par daļu! Otram šķiet: gan vecāki paši tiks galā. Bet vēl cits nezina, kam īsti ziņot. «Mūsu valstij ir svarīgs katrs bērns, tādēļ nedrīkst vienaldzīgi noskatīties, ja kādam klājas slikti. Diemžēl bieži vien uzskata, ka policija, bāriņtiesa un sociālais dienests ir tie sliktie, lai gan patiesībā ir pilnīgi otrādi: esam tam, lai palīdzētu,» saka Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle Rudīte Krūmiņa. Pamatprincipi palīdzības meklēšanai ir vienkārši: ja kaut kas jārisina tūliņ un tagad, jāziņo policijai, bet citos gadījumos – savas pašvaldības sociālajam dienestam un/vai bāriņtiesai. Lūk, desmit konkrētas situācijas un ieteikumi risinājumam.
- Kaimiņu dzīvoklī bieži izmisīgi raud bērns.
Iemesli var būt dažādi. Varbūt zīdainītim sāp vēderiņš un mamma ar viņu klēpī staigā pa istabu, bet varbūt bērns raud no bada, un par viņu neviens neliekas ne zinis. Par bērna raudāšanas iemesliem vispirms vari apjautāties kaimiņiem, bet, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērna veselība vai dzīvība ir apdraudēta, ziņo bāriņtiesai vai sociālajam dienestam. - Pa ielu iet pavisam maza meitenīte. Nevienu tuvinieku līdzās nemana.
Pieej klāt, apjautājies, kur ir pieaugušie, un pagaidi kādu brīdi – varbūt vecāki ir tepat tuvumā un bērnu izmisīgi meklē. Ja tuvinieku nav, neved viņu pie sevis uz mājām, nefotografē un neievieto attēlus sociālajos tīklos, bet zvani policijai. - Tu redzi, ka mazs skolnieciņš mēģina vest mājās ļoti piedzērušos tēti, bet viņš nopērk vēl pudeli šņabja.
Zvani pašvaldības policijai! Domā nevis par tēti, bet par mazo puisīti – viņam jābūt drošībā. Ziņojums policijai nenozīmē, ka vecākiem tūliņ atņems bērnu. Iespējams, viņi ir gādīgi vecāki, tikai tētim gadījies no kāda kreņķa piedzerties. Pašvaldības policija atradīs labāko risinājumu, visticamāk, aizvedīs zēnu mājās pie mammas vai vecmammas. Bet – kas zina – varbūt izrādīsies, ka arī mamma kaut kur dzer un bērnam nav neviena, kas par viņu parūpētos. Tad gan, iespējams, bērnu patiešām nogādās krīzes centrā. Tomēr arī tas vēl nenozīmē, ka vecākiem tiks pārtrauktas aizgādības tiesības. - Uz dēla drauga muguras redzamas sitienu rētas. Puika atzīstas: jā, tētis viņu perot.
Noteikti ziņo bāriņtiesai vai sociālajam dienestam. Bērnus sist nedrīkst! Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērnam ir tiesības būt pasargātam no cietsirdīgas izturēšanās, fiziskas sodīšanas, cieņas un goda aizskaršanas. - Kaimiņiene, kurai ir smaga psihiska slimība, gaida mazuli.
Ziņo sociālajam dienestam, un viņi parūpēsies par speciālistiem, kurus jau laikus iesaistīt iespējamo problēmas risināšanā. Piemēram, sievietei piedāvās kopā ar jaundzimušo doties uz īpašu centru, lai novērotu un saprastu, vai mamma ir spējīga parūpēties par bērniņu, piedāvās ģimenes asistentu vai atradīs kādu citu risinājumu. - Sociālajos tīklos ievietots lūgums palīdzēt ģimenei ar maziem bērniem, jo viņiem neesot, ko ēst.
Dažkārt cilvēki ļaunprātīgi izmanto līdzcilvēku labsirdību, tomēr, iespējams, bērni tiešām dzīvo pusbadā. Ziņo attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam, jo varbūt vecāki nezina, kādu sociālo palīdzību iespējams saņemt. Tas, ka ģimene ir trūcīga, nenozīmē, ka bērnus šķirs no ģimenes. Visticamāk, viņiem izdosies palīdzēt. - Sieviete no pretējās mājas ir stāvoklī, viņai ir maza meitiņa. Tu viņu bieži redzi, un esi pamanījusi, ka šī sieviete ļoti daudz pīpē, arī ejot ar mazo meitiņu pa ielu.
Ziņo sociālajam dienestam. Bērnu klātbūtnē smēķēt nedrīkst, turklāt tādos gadījumos nereti atklājas, ka smēķēšana nav vienīgā problēma šajā ģimenē. - Tavā kaimiņu dzīvoklī, kurā ir mazi bērni, regulāri dzer, lamājas un kaujas.
Visticamāk, bērns ir apdraudēts, tādēļ nevis klausies un šausminies, bet zvani pašvaldības policijai, lai viņi tūliņ reaģē. Ja tomēr to neizdari, piezvani nākamajā rīta sociālajam dienestam, iesakot pievērst uzmanību šai ģimenei. - Tu redzi, ka vientuļa kaimiņiene pārved mājās jaundzimušo, bet pēc dažām dienām ievēro, ka viņa vienmēr staigā viena – bērniņa nav. Un nav arī ne nākamajā, ne aiznākamajā nedēļā.
Iespējams, viss ir kārtībā – mazuli pieskata kāds cits, bet varbūt noticis kas nelāgs. Piezvani sociālajam dienestam un pastāsti par savām bažām. Iespējams, sievietei vajadzīga palīdzība.
