Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Kas ir kārpas, kā tās veidojas un kāpēc?
Kārpas ir ādas virsējās kārtas labdabīgi veidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Šis vīruss ir lipīgs, tāpēc visbiežāk ar to inficējas cieša kontakta ceļā no kāda cita cilvēka, kam uz ādas ir kārpas. Ar vīrusu var inficēties, arī aiztiekot lietas, kuras ir izmantojis inficētais cilvēks, vai staigājot pa inficētu virsmu, piemēram, ģērbtuvē vai peldbaseinā. Ar kārpām bieži inficējas tieši bērni, jo viņiem ir ciešs kontakts citam ar citu, viņi spēlējas un mainās ar rotaļlietām – tā veidojas kārpu nodošanas ceļš. Vīruss iekļūst ādā caur mikrotraumu, kas var būt kā maza skrambiņa. Rezultātā tiek inficēts ādas virsējais slānis (epiderma), liekot ādai sabiezēt. Āda kļūst cietāka, veidojot ādas izaugumu – kārpu.
Ir vairāk nekā 150 CPV genotipu, kurus var iedalīt zema un augsta riska grupās atkarībā no kaitējuma, ko tie var nodarīt. Katrs genotips izraisa ko citu – viens var radīt kārpas, cits var atrasties uz ādas, neizraisot neko, bet cits var radīt pat dzemdes kakla vēzi. Bet tieši kārpas izraisa tikai atsevišķi CPV tipi.
2. Kā kārpas izskatās, kādi ir to veidi?
Kārpas parasti ir mazi, raupji miesaskrāsas veidojumi. Reizēm kārpām var manīt mazus melnus vai brūnganus punktiņus, kas atgādina sēkliņas. Šie punktiņi ir asins kapilāri jeb smalkie asinsvadi. Kārpas var parādīties kā atsevišķs veidojums, bet var arī izvietoties grupās, saplūst.
Lielākoties kārpas neizraisa nekādus traucējošus simptomus, tomēr tās, kas atrodas uz pēdām, pastāvīga spiediena ietekmē var radīt sāpes.
Kārpas veids ir atkarīgs no tā, ar kādu CPV genotipu cilvēks ir inficējies. Kārpas iedala atkarībā no to atrašanās vietas un izskata.
- Parastās kārpas. Šīs kārpas parasti ir uz pirkstiem, ap nagiem. Sākumā tās ir mazas, mīkstas, bet ar laiku veido pārragotu, raupju, sabiezētu virsmu.
- Plantārās kārpas. Šīs kārpas atrodas uz pēdu apakšējās virsmas un var būt sāpīgas. Tās tikai nedaudz izvirzās no ādas virsmas.
- Plakanās kārpas. Šīs kārpas var būt jebkur uz ķermeņa, bet visbiežāk uz sejas. Tās ir mazākas un mīkstākas nekā parastās kārpas, un nereti tās ir vairākas.
3. Kurās ķermeņa daļās kārpas ir visbiežāk sastopamas?
Kārpas var skart jebkuru ķermeņa vietu, tomēr visbiežāk tās ir uz plaukstām un pēdām.
4. Cik veciem bērniem sāk parādīties kārpas?
Kārpas ir ļoti bieži izplatītas, tās ir aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām ādas infekcijām bērniem un jauniešiem. Kārpas var rasties jebkurā vecumā, lai gan zīdaiņiem un ļoti maziem bērniem tās ir reti. Izplatība palielinās bērnudārza un skolas vecuma bērnu vidū.
5. Vai no kārpām iespējams izvairīties?
No CPV vīrusa nav iespējams pilnībā izvairīties. Ikdienā vienīgi var ievērot profilaksi, kas mazinās risku inficēties:
- bieži mazgāt rokas;
- lietot krēmus, lai roku āda nebūtu sausa, jo šādā ādā biežāk ir mikroplaisas, kurās vīrusam ir vieglāk iekļūt;
- neaizskart un neaiztikt citu cilvēku kārpas;
- nelietot citu bērnu apavus, zeķes, dvieļus;
- apmeklējot peldbaseinus, pirtis, kopīgās dušas, vilkt gumijas čības.
Ja kārpas jau ir izveidojušās, vēlams tās nekasīt un lieki neaiztikt, jo tas var veicināt kārpu izplatīšanos uz citām ķermeņa vietām.
Iespēju robežās būtu labi nodrošināt pēdu sausumu, jo mitrums veicina kārpu izplatīšanos.
6. Vai kārpas ir bīstamas?
Kārpas nav bīstamas, tomēr, ja to ir ļoti daudz, tas var liecināt par vāju imūnsistēmu. Ja tā tiešām ir, cīņa ar kārpām nebūs tik sekmīga.
7. Kā atbrīvoties no kārpām?
Dermatologi neiesaka kārpas likvidēt pašam. Sākumā vēlams konsultēties ar ārstu, lai pārliecinātos, ka veidojums tiešām ir kārpa, kā arī izvēlētos atbilstošu ārstēšanu. Nav vienas vislabākās ārstēšanas metodes – tā ir atkarīga gan no kārpas veida, gan atrašanās vietas, kā arī citiem faktoriem. Turklāt divās trešdaļās gadījumu kārpas divu gadu laikā spontāni izzūd bez ārstēšanas.
Ārstēšanās iemesli visbiežāk ir kosmētiski, kā arī, tās ārstējot, tiek samazināta iespēja vīrusam izplatīties citur uz ķermeņa un inficēt citus. Ir pieejamas vairākas kārpu ārstēšanas metodes. Izplatītākās no tām ir:
- Kriodestrukcija. Tā ir metode, kad kārpa tiek piesaldēta ar šķidro slāpekli. Pirms apstrādes ir jāsamazina kārpas biezums, tādēļ tā tiek nokasīta, lai aukstums varētu nokļūt ādā. Pēc procedūras veidojas minimāls apsārtums, kārpas vietā izveidojas pūslītis, kas sadzīstot izveido kreveli, un daļa kārpas noiet līdz ar to. Ar vienu kārpas apstrādes reizi parasti nepietiek, un krioterapija ir jāatkārto ik pēc 3–4 nedēļām. Procedūra ir sāpīga, tāpēc maziem bērniem to veic reti. Šo metodi galvenokārt izmanto vecākiem bērniem un pieaugušajiem. Jāizvērtē arī, vai šo metodi var izmantot kārpām, kas atrodas uz pēdas, jo pēc procedūras var būt apgrūtināta staigāšana.
- Ir pieejamas skābes ar dažādām koncentrācijas pakāpēm (piemēram, salicilskābes preparāti). Tie ir jāuzklāj ļoti uzmanīgi, lai nenokļūtu uz veselās ādas, jo skābe rada spēcīgu kairinājumu – veselo audu ķīmisko apdegumu. Skābes preparāti ir jālieto regulāri, vienu reizi dienā, uz sausas ādas.
Priekšrocība ir tāda, ka pats pacients vai viņa vecāki šo līdzekli var uzklāt mājas apstākļos un salīdzinājumā ar krioterapiju tas ir nesāpīgi.
Ir pieejams arī preparāts, kas jāuzklāj uz kārpas reizi nedēļā, un, ja pacients vai pacienta vecāki nejūtas droši vai baidās to uzklāt, lai neapdedzinātu ādu, nereti to veic medicīnas personāls.
- Pastāv iespēja dzert arī imūnmodulatoru preparātu, kas stiprina imunitāti un kā rezultātā kopumā mazinās vīrusu saslimšanas. Tā kā tas ir recepšu medikaments, to izrakstīt varēs tikai ārsts.
Nereti metodes tiek kombinētas, lai sasniegtu labāku rezultātu. Piemēram, starp kriodestrukcijas procedūrām izmanto salicilskābes aplikācijas.
8. Ko darīt, ja kārpas rodas atkal no jauna?
Tā kā kārpas izraisa vīruss, kas vairojas, tās tiešām var parādīties arī citās ķermeņa vietās. Lai no tā izvairītos, nepieciešams novērst kārpu izplatīšanos:
- neaiztikt kārpas vai arī pēc to aizskaršanas mazgāt rokas;
- katru dienu vilkt tīras zeķes;
- nelietot instrumentus, piemēram, nagu vīlīti, ja iepriekš ar to tika vīlēti nagi, kur atrodas kārpa;
- sekot līdzi, lai pēdas būtu sausas.
9. Vai papilomas un kārpas ir viens un tas pats?
Papilomas ir sīki ādas veidojumi, ko arī izraisa CPV. Atšķirībā no kārpām tās nav lipīgas, tāpēc nav iespējams ievērot profilaktiskus pasākumus, lai no tām izvairītos.
Papilomas parādās, kad ir pazemināta imunitāte, piemēram, stress, dažādas slimības, paaugstināts holesterīna līmenis u. c.
Papilomas visbiežāk parādās pēc 40 gadu vecuma. Tās biežāk veidojas uz kakla, padusēs, cirkšņos, uz muguras, plakstiņiem. Papilomām ir šaura pamatne, un izskatās, ka tās it kā turas uz tievas kājiņas. Tās var būt miesas krāsā, arī brūnas.
