1. Tu to dari sev vai citiem?
Pielaiko situāciju sev, ieklausies sevī un izvēlies to, ko pati gribi un ko pati uzskati par svarīgu.
Vai tev pašai ir svarīgi labi izskatīties vai tas ir svarīgi citiem?
Vai pati vēlies būt ar koptām rokām un ielīst vecajos džinsos vai domas par to tevī ir kultivējuši sabiedrības priekšstati, sociālie tīkli vai masu mediji ar tajos tiražētajām skaistulēm?
2. Ieklausies pati savā ķermenī
Kad esi sapratusi, ko vēlies, dari visu īstajā laikā un savā dabiskajā veidā, esot kontaktā ar savu ķermeni un nenodarot tam pāri. Izvērtē, vai patērētā enerģija, laiks un ieguldījums ir vēlamā rezultātā vērti. Piemēram, vai izvēlētā diēta neietekmēs bērna ēdienu (mātes pienu vai jebko citu, ko viņam pasniedz) un vai tā neizraisīs nevēlamas izmaiņas tavā pašsajūtā?
Jo jāņem vērā, ka diētas dēļ vari kļūt kašķīga, īgna, neapmierināta, nelaimīga un beigās cietīs attiecības gan ar otru pusīti, gan bērnu, gan pašai ar sevi. Vai ir tā vērts vai varbūt vari izvēlēties citu kilogramu zaudēšanas metodi? Vienmēr ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un darīt kaut ko, neiekrītot pārmērībās.
3. Atrodi labo un skaisto, ar ko sevī lepojies
Katrai tas būs kas cits, taču katra var atrast sevī to, kas jaunajā izskatā ir labs, skaists un pašai patīk. Ar ko vari lepoties tagad, kā tev nebija iepriekš? Varbūt krūtis kļuvušas par izmēru lielākas? Varbūt sievišķīgāks un siltāks acu skatiens?
Galu galā šis ir laiks, kad vari lepoties ar savu jauno statusu – tu esi māmiņa!
Un izmaiņas ķermenī ir tavas goda zīmes: strijas, vēders un krūtis – tās var nest ar lepnumu, nekaunoties, bet arī sevišķi neizceļot. Tā ir jauna sievišķība, ko iegūsti pēc mazuļa piedzimšanas. Svarīgi pieņemt savu jauno tēlu tādu, kāds tas ir, un nejusties sliktai!
4. Svarīgi ne tikai domāt, bet arī kaut ko darīt, ja sevī kas neapmierina
Ja tikai vaimanāsi, ka esi resna un pumpaina, bet neko nedarīsi, sekas var būt vēl depresīvākas izjūtas par savu paštēlu. Tāpēc svarīgi darīt un organizēt vidi ap sevi! Daudzas jaunās māmiņas sūdzas, ka labprāt ietu pavingrot vai pie friziera, taču bērns paņem visu laiku sev, nav neviena, kas palīdz, un nekur nevar aiziet. Stop! Tās ir psiholoģiskas lamatas, ko tu pati izspēlē, iekšēji uzskatot, ka tikai pašai jāpaliek ar bērnu, pašai jātiek galā ar situāciju un, ja lūgsi palīdzību, noteikti saņemsi atteikumu. Lielākoties tā nav!
Ja vaicāsi, gan vīrs atradīs kādu stundu vakarā vai no rīta, kad palaist tevi, arī vecmāmiņas labprāt pieskata mazbērnus, ja vien pajautā un uzticas, ar mazuli spēj tikt galā arī citi. Rūpēties par sevi ir katras sievietes vajadzība, un, ja tu to neapmierini, agri vai vēlu jutīsies slikti – dusmīga, aizkaitināta, aizvainota, skumīga par neizdevušos dzīvi. Tāpēc sāc rīkoties!
5. Uzmeklē domubiedrus!
Atrodi citas jaunās māmiņas, kas jūtas līdzīgi, vai, pat vēl labāk, māmiņas, kas tiek ar to galā! Tas palīdz un iedvesmo! Uz sievieti, kas iet uz sporta zāli, neskaties nicinoši, bet padomā, kā viņa spēj visu apvienot un organizēt savu laiku. Kas paliek ar bērnu? Varbūt arī tu vari izmēģināt auklītes pakalpojumus un pāris stundu nedēļā atstāt mazuli viņai?