1. Vai, zīdot bērnu, zaudēšu krūšu formu?
Reizēm jaunās māmiņas bažījas, ka, zīdot mazuli, sabojās krūšu formu. Mieru, tikai mieru – nesabojās, jo krūšu forma hormonālu izmaiņu dēļ mainās jau grūtniecības laikā! Kopš grūtniecības sākuma krūtis gatavojas zīdīšanai, kļūstot apjomīgākas un smagākas. Līdz ar to, arī nezīdot mazuli, krūšu forma pēc dzemdībām nekad vairs nebūs tāda, kā bija iepriekš.
Protams, pēc zīdīšanas krūtis kādu laiku izskatās tukšākas, noslīdējušas, nokarenas, reizēm mammas tās mīļi sauc par sanbernāra austiņām.
Labā ziņa ir tā, ka vidēji gada laikā pēc zīdīšanas pārtraukšanas taukaudi krūts dziedzerī atgriežas un krūtis atkal kļūst tvirtākas.
Reizēm mammas saka, ka pēc viena bērna barošanas krūtis vēl izskatās tīri neko, bet pēc divu triju zīdīšanas jau karājas kā lupatiņas. Aiva Zeidmane mierina – tas ir ļoti individuāli un ne visām sievietēm pēc vairāku bērnu zīdīšanas krūtis zaudēs formu. Kā krūtis mainīsies, iepriekš gan īsti paredzēt nevar, tāpēc Aiva iesaka uz to paraudzīties no cita skatu punkta: kas ir sievietes vērtība? Zīdīšana, zems vēža risks un veselas krūtis vai nezīdīšana, augsts vēža risks, pat iespēja zaudēt krūti un skaistas krūtis, bet uz laiku. Jo arī tā ir tiesa – ar gadiem sievietes āda vairs nav tik elastīga, arī krūts elastība samazinās, ādā ir mazāks mitruma daudzums, tāpēc tās kļūst nokarenas.
2. Vai krūšu izmēram ir nozīme?
Tās, kurām ir mazas krūtis, nereti domā, ka lielajās krūtīs ir vairāk piena un mazo var labāk zīdīt, bet tās, kam ir lielās krūtis, uzskata, ka bērnu vieglāk pabarot ar mazajām. Taču krūšu izmēram nav nozīmes! Lieliski zīdīt var kā ar mazām, tā lielām krūtīm.
Ja tev ir mazas krūtis, tad atceries – krūšu izmēram nav nekāda sakara ar piena daudzumu: piens nāk no tavām dzīlēm un tā ir vairāk nekā krūts dziedzerī.
Ja tev ir lielas krūtis, reizēm zīdīšana var būt sarežģītāka, jo lāgā nevar redzēt mazuli, krūts guļ viņam virsū, reizēm tas ir traumatiski mammas mugurai, ja krūtis ir smagas un velk muguru uz priekšu. Taču ir daudz un dažādu zīdīšanas pozu, tāpēc katra mamma var atrast sev ērtāko. Aiva Zeidmane secinājusi, ka mums bieži patīk meklēt vainīgos – sliktās krūtis un bērns, kas neprot krūti paņemt, sliktais vīrs un vecmāte, kas nespēja būt pacietīga un ierādīt zīdīšanu.
Taču par zīdīšanas sākšanu un turpināšanu tomēr atbildīga ir mamma, kas neveiksmes gadījumā meklē palīgus: zīdīšanas konsultantu, vecmāti, dūlu vai kādu citu. Neko labu nedod arī otra galējība – tās, kas lielās ar savu veiksmīgo zīdīšanu neviļus mudina tās, kam tik labi neizdodas, slēpties un justies vainīgām, un tad viņu aizsargreakcija ir: Man nebija piena. Man bija defektīvas krūtis. Mazais neņēmās svarā. Šīs visas grūtības lielākoties ir veiksmīgi atrisināmas, tikai, protams, prasa pacietību un lielu vēlmi nepadoties.
3. Vai man ir maz piena, un kā tā daudzumu vairot?
Piena nav un nevar būt par maz, ja mazuli regulāri – pēc viņa pieprasījuma vai ievērojot noteiktu režīmu – liek pie krūts. Pieprasījums rada piedāvājumu – cik piena viņš izzīž, tik sarodas vietā. Tas notiek dabiski un neatkarīgi no dažādiem valdošiem mītiem, piemēram, ka piena daudzumu regulē māmiņas diēta.
Piena netrūks, ja mammai būs puslīdz sakārtota dzīve – ne lielāka slodze, kā zīdošai sievietei pienāktos, un iespēja būt kopā ar mazuli.
Ja mammai ir simt un viens darbs un darīšana, piens iet mazumā, jo tad sievietē dominē adrenalīns, kas ir oksitocīna (zīdīšanas hormona) pretinieks.
Mazulis izēd apmēram 800 mililitru piena diennaktī, tāpēc, ja dienā izdzer divus litrus ūdens, tiem klāt jāpierēķina vēl 800 mililitri šķidruma, ko patērē mazulis. Var dzert ūdeni, var dzert tēju, kas satur kumelītes, ķimenes, fenheli, raudenes – galvenais, lai tev tēja garšo. Tēja piena daudzumu nevairos, bet šķidrums nepieciešams tavam organismam. Aiva Zeidmane zīdīšanas laikā iesaka ik pa laiciņam iedzert saldu tēju, lai kompensētu šķidrumu, ko mamma ar pienu atdod mazulim.
Zināji?
Ja šaubies, vai bērniņam tava piena pietiek, atceries, ka viņa kuņģa tilpums pirmajā dzīves dienā ir pieci mililitri jeb viena tējkarote, trešajā dienā – divas tējkarotes. Desmitajā dzīves dienā bērniņa kuņģa apjoms sasniedz vienas galda tenisa bumbiņas izmēru.
4. Vai mammas uzturs ietekmē piena garšu un mazuļa vēdera darbību?
Piena garšu ietekmē ne tikai tas, ko viņa ēd, bet pat viņas emocijas, stāsta Gundega Rudzīte. Piena kvalitāti ietekmē tuvība ar mazuli, pieskārieni, glāsti, bērna smarža. Krievu pētnieki izpētījuši – ja sieviete kāda iemesla dēļ savu pienu mazulim dod no pudelītes, tā sastāvs nav tik augstvērtīgs tieši tādēļ, ka mazulim pietrūkst kontakta ar māmiņas krūti.
Uztura speciāliste skaidro, ka zīdošai māmiņai dienā būtu jāuzņem apmēram 500 līdz pat 1000 kaloriju vairāk nekā nezīdošai sievietei.
Viss, ko tu apēd, kaut kādā koncentrācijā nonāk arī pienā un maina tā garšu.
Un tas pat ir labi – ja lieto daudzveidīgu un sabalansētu uzturu, mazulis pierod pie dažādām garšām un tad vēlāk ir vieglāk viņam piedāvāt pirmo papildēdienu. Piena garšu ļoti izmaina sīpoli un ķiploki, piparmētra, anīss, karijs. Zīdīšanas laikā neiesaka lietot medu, šokolādi, svaigus kāpostus un stipri saceptus ēdienus. Uztura speciāliste atgādina, ka no ēdienkartes pilnībā nav jāizslēdz neviens pārtikas produkts, taču minētās lietas jālieto saprāta robežās, jo tās mazulim tiešām var nepatikt.
Aiva Zeidmane stāsta: parasti ir tā – no kā pūšas vēders mammai un tētim, no tā tas pūšas arī bērniņam. Visbiežāk vēderu pūš āboli, kāposti, pupiņas. Bieži nemieru vēderā mazulim rada govs piena olbaltuma nepanesība, un, ja tā ir, mamma nedrīkst uzturā lietot piena produktus – ne tikai pienu, sieru un biezpienu, bet arī barankas vai sausiņus, kam pievienots piena vai sūkalu pulveris! Turklāt govs piens nav domāts cilvēku, bet teliņu organismiem, un tas noteikti nav jādzer, lai vairotu pienu. Otrs vēdera nemiera cēlonis mazulim var būt tas, ka viņš nešķeļ piena cukuru, un tad bērnam jādod speciāls ferments, kas palīdz viņam tikt ar to galā.
5. Kā krūtis kopt un uzturēt labā formā?
Lai uzlabotu ādas elastību un mazinātu iespēju veidoties strijām, kopt krūtis vajadzētu jau grūtniecības laikā, piemēram, maigi iesmērējot tās ar kādu E vitamīnu saturošu eļļu. Šo procedūru var ieviest, piemēram, kā rituālu pēc dušas.
Uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas var sākt veikt speciālus vingrojumus krūtīm, bet nepārforsējot un neradot sev lielu slodzi. Ja uzreiz pēc dzemdībām sāksi aktīvi vingrot vai iet uz aerobiku, lielas slodzes dēļ dažkārt pastāv risks samazināties piena daudzumam.
Agneta Akseņenko skaidro, ka vingrojumi nostiprina krūšu muskulatūru, krūtis kļūst stingrākas. Vingrošana palīdz arī zīdīšanai, jo vingrojot krūtis izstaipās un atpūšas, tādējādi mazinās piena sastrēguma un mastīta risks. Turklāt pie reizes trenējas arī muguras muskuļi. Vingrot ieteicams turpināt arī pēc zīdīšanas pārtraukšanas, jo stipri krūšu muskuļi veido skaistu stāju un grāciju.
Lai būtu efekts, vingrot var katru dienu, bet vajadzētu vismaz trīs reizes nedēļā. Ja pareizi un kārtīgi vingro, pētījumi apliecina, ka rezultāti redzami jau pēc sešām astoņām nedēļām. Vingrojumus izpilda apmēram 20–25 minūtes. Kad ir mazais, daudzām mamma sev nav tik daudz laika, tāpēc mūsu ieteiktos vingrojumus var veikt kopā ar mazuli vai atrodoties netālu no viņa, un tie neprasa nekādu sagatavošanos. Vingrojumus var izvēlēties, tie visi nav jāveic vienā reizē, piemēram, var izpildīt divus trīs. Visus vingrojumus atkārto 10–15 reižu. Nevajag sevi mocīt, bet vingrot tā, lai sagādātu sev prieku!
Zināji?
Ja tev ir lielas krūtis, nopērkami korsetes tipa krūšturi, kam aizmugurē ir tāds kā stabilizators, kas darbojas kā muguras balsts un palīdz krūtis pacelt uz augšu un saturēt.
Vingrojumi tvirtām krūtīm
- Ar iztaisnotu muguru apsēdies uz grīdas (dīvānā pie televizora), ievelc vēderu un satver rokās bumbu tā, lai bumba atrastos krūšu līmenī. Ieelpo un izelpā saspied bumbu, ieelpo un izelpā saspied bumbu. Centies sasprindzināt krūšu muskuļus un, skaitot līdzi, sasprindzinājumu noturēt trīs līdz piecas sekundes. Ja bumbas mājās nav, var spiest vienu plaukstu pret otru.
- Paņem rokās hantelītes vai, ja hanteļu nav, vari izmantot 0,5 litru pudelītes, piepildītas ar ūdeni. Rokas apļo uz priekšu un atpakaļ – divus aplīšus uz priekšu, divus atpakaļ. Rokas apļo nevis plecu, bet krūšu līmenī.
- Apgulies uz muguras, kājas saliec ceļos, katrā rokā pa hantelei (vai ūdens pudelei). Rokas izstiep, cik vien augstu iespējams, tad nolaid līdz krūtīm – augšā un lejā. Šādi guļot, vari cilāt arī bērniņu.
- Atspiešanās jeb pumpēšanās, tikai dari to, saliecot ceļus un sakrustojot kājas – tad izpildīt vingrojumu ir daudz vieglāk. Saliec rokas un iztaisno. Ja tev ir laba fiziskā sagatavotība, mēģini ar degunu aizsniegt plaukstu, tādējādi vairāk nodarbinot muskuli un radot lielāku slodzi krūtīm.
- Gumijas stiepšana – rokās paņem gumiju, saliec rokas pret krūtīm kopā un pēc tam stiep gumiju tik tālu, cik vien vari. Izelpa – izstiep, ieelpa – savelc.
- Atbalsties taisnu muguru ar rokām pret sienu un ar visu svaru, visu ķermeni gāzies uz priekšu. Gāžoties izelpa, iztaisnojoties – ieelpa. Šis vingrojums ir līdzīgs kā pumpēšanās, tikai pret sienu, turklāt to vari izpildīt bieži, kaut vai stāvot līdzās mazuļa gultiņai, tāpēc māmiņas to sevišķi iecienījušas.
Izpildot vingrojumus, svarīgi ievērot ieelpu un izelpu. Ja nepareizi elpo un vingrojumu izpilda ar kumpu muguru, efekta nebūs – gluži pretēji, vari nodarīt sev pāri.