Jaunzeme pauda cerību, ka 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme.
LETA jau rakstīja, ka Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.
«Es saprotu, ka šī norma tiks pieņemta vēl šajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka ielidojot, ne tikai no ārējās robežas, bet arī uz iekšējās robežas, būs jādeklarē nauda un naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja atradīsim personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad mēs šo naudu varēsim aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja.
«Mums būs operatīvās vienības un veiksim pārbaudes konkrētās vietās uz lielākajiem autoceļiem. Es domāju, ka, visdrīzāk, nebūs tāda veida akcijas, ka vienkārši stāvēsim uz ceļa un pārbaudīsim visus pēc kārtas. Sākotnēji tā būs operatīvās informācijas pārbaude. Tas būs plānveidīgi un mērķtiecīgi,» norādīja VID vadītāja.
Minētā kārtība ļaus sekmīgāk cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un apkarot «aplokšņu» algas, piebilda VID vadītāja.
Likuma grozījumi paredz, ka fiziskai personai, kas, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijā vai izved no Latvijas skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma būs jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, kā arī ar parakstu jāapliecina sniegto ziņu patiesums.
No likumprojekta izriet, ka skaidras naudas deklarācijas veidlapā būs jānorāda informācija par naudas īpašnieku un tās saņēmēju, kā arī skaidrās naudas summa un veids, tās izcelsme un izmantošanas nolūks, kā arī informācija par transporta veidu un maršrutu.
Ja skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītā informācija būs nepatiesa vai nepilnīga, tiks uzskatīts, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts. Turklāt šādā gadījumā kompetentā iestāde varēs piemērot naudas sodu 25% apmērā no summas, kuru būtu pienākums deklarēt.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Līga Kļaviņa iepriekš Saeimas komisijas pārstāvjiem skaidroja, ka minētie likuma grozījumi ir saistīti ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» rekomendācijām, kas ieviešamas, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem.