Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Liela daļa no ceļu satiksmes negadījumiem notiek cilvēciskā faktora dēļ. Vadītājs par vēlu sāk bremzēt vai bremžu pedāli nespiež pietiekami spēcīgi. Novēlotai reakcijai ir vairāki izskaidrojumi – apgrūtināta redzamība, novēršanās no ceļa vai negaidīts šķērslis, piemēram, uz ceļa izskrējis meža zvērs vai gājējs. Kritiskā situācijā nepieciešama tūlītēja rīcība. Ne katrs vadītājs ir gatavs izvairīties no potenciālajām briesmām. Šā iemesla dēļ jaunākajās automašīnās tiek uzstādītas datorizētas automātiskās bremzēšanas sistēmas.
AEB (Auto Emergency Braking) jeb autonomā avārijas bremzēšanas sistēma ir viens no svarīgākajiem jaunievedumiem autobūves drošības sistēmu jomā. Kā vēsta tās nosaukums, sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. Viens no AEB ieviešanas pionieriem bija Volvo, kas jau 2008. gadā XC60 modelim uzstādīja tā saukto City Safety sistēmu. Tā bija paredzēta, braucot pilsētas režīmā ar ātrumu līdz 30 km/h. Ja ātrums starp diviem transportlīdzekļiem nebija lielāks kā 15 km/h, sistēma prata novērst sadursmi pilnībā, bet citos gadījumos samazināja avārijas sekas.
AEB sistēma pēc tās nozīmīguma pakāpes ir pievienojusies tādiem drošības stūrakmeņiem kā ABS bremzēm, ESP stabilitātes kontrolei, drošības jostām un gaisa drošības spilveniem.
Šāds pagodinājums nav veltīgs, jo atšķirībā no pārējām sistēmām, kas cīnās ar avārijas sekām, AEB pat ļauj izvairīties no negadījuma pilnībā. Kā liecina Euro NCAP un ANCAP pētījums, AEB sistēma par 38% samazinājusi to avāriju skaitu, kas izraisītas mazā ātrumā, automašīnai ietriecoties priekšā esošajā transportlīdzeklī. Citos pētījumos pierādīts, ka AEB samazina avāriju skaitu ar bojāgājušajiem par 20–25%, bet iespējamību gūt traumas – par 25–30%.
Lai drošības testos cerētu uz maksimālo piecu zvaigžņu vērtējumu, jaunajiem auto AEB sistēmai jābūt pieejamai vismaz papildaprīkojumā, bet no 2022. gada visiem auto tai jābūt iekļautai bāzes versijā. Vairums autoražotāju šo prasību godprātīgi izpilda, taču katrs zīmols savai sistēmai piešķir atšķirīgu nosaukumu. Lai arī ar šo faktu jau pilnībā pietiktu, lai mulsinātu pircējus, katram ražotājam tā strādā atšķirīgi.
Uzticēšanās
Līdzīgi kā citas drošības sistēmas, arī AEB nevajadzētu uzskatīt par nekļūdīgu savu amata meistaru, bet gan kā palīgu ekstrēmās situācijās. Pat modernākajos auto šī sistēma vēl joprojām nespēj ņemt vērā visus iespējamos riska faktorus. Šīs sistēmas tiek testētas uz sausa ceļa, kas dzīve ne vienmēr būs tā. Turklāt nevaram būt droši, kā sistēma rīkosies, ja auto ved smagāku kravu, kādai riepai ir krities spiediens vai uzlikta mazā rezerves riepa.
Tāpat nevajadzētu AEB jaukt ar EBA sistēmu jeb avārijas bremzēšanas asistentu. EBA palielina bremžu spēku brīdī, kad vadītājs jau panikas situācijā spiež bremžu pedāli, taču nedara to pietiekami spēcīgi. Tāpat autonomā bremzēšana jānošķir no ACC jeb adaptīvās kruīza kontroles, kas paredzēta, lai ievērotu distanci no priekšā braucošā auto un prastu ievērot līdzīgu ātrumu. Ne visiem auto, kuriem uzstādīta ACC, ir pieejama AEB, lai arī abas sistēmas varētu darboties duetā, izmantojot tās pašas uztveres ierīces.
Kad AEB sistēma nestrādā?
Tas atkarīgs no sistēmas tipa. Kameras acs būs visprasīgākā pret labiem laikapstākļiem. Tai būs grūtības uztvert situāciju spožā saules gaismā vai nakts melnumā. Nemaz neminēsim gadījumus, kad Latvijas ceļa apstākļos uzrauga modrā acs vienkārši aizķep ar netīrumiem. Šo netikumu centies labot Subaru, kas kameru iestrādājis vējstikla augšpusē, nevis bamperī vai radiatora režģī, kā tas ir konkurentiem. Radara un LIDAR (lāzerskanēšana) tehnoloģijai var būt sarežģīti uztvert atsevišķu objektu, it īpaši, ja tas ir neliels vai šaurs.
Lai izvairītos no viltus trauksmēm, AEB brīdinās par briesmām vien tad, kad sistēma būs par tām pārliecināta, tātad izslēdzot šaubu situācijas. Lai arī kāda būtu sistēma, priekšā esošs riteņbraucējs vai pār piekabes malu pārkarājušās metāla caurules var tikt nepamanītas, tāpēc pašiem jātur acis vaļā. Ir ražotāji, kas noradījuši, ka AEB sistēmai būs grūti atpazīt gājēju, ja tas ir īsāks par vienu metru vai rokās nes kādu lielu objektu. Ja braucat bezceļos vai sportiskās aktivitātēs, AEB sistēmu vēlams izslēgt, lai nerastos lieki pārsteigumi, automašīnai sākot patvaļīgi bremzēt ekstremālos apstākļos.
Triju veidu AEB sistēmas
- Urban jeb pilsētas režīmā sistēma monitorē priekšā esošo situāciju aptuveni 10 m attālumā. Lielākoties šī sistēma darbojas līdz 30–50 km/h.
- Pedestrian jeb gājēju uzraudzības sistēmas, kas attīstītāku sistēmu gadījumos prot atšķirt arī velobraucējus un dzīvniekus. Parasti šī sistēma strādā līdz 60 km/h.
- Inter-urban jeb starppilsētu videi paredzētā AEB monitorē līdz pat 200 m attālumam. Šeit paredzētais ātrums ir virs 50 km/h
Šeit daži piemēri. Ņemot vērā, ka jauno auto brošūras nosaukumi mēdz būt angļu valodā, iekļausim gan anglisko, gan latvisko AEB versiju (ja tādu atradām).
|
Zīmols |
AEB sistēma angliski |
AEB sistēma latviski |
|
Alfa Romeo |
Autonomous Emergency Braking |
Autonomā bremzēšanas sistēma (AEB) |
|
Audi |
Pre Sense |
– |
|
BMW |
Active Guard |
– |
|
Fiat |
City Brake Control (CBC) |
Frontālās sadursmes novēršanas sistēma |
|
Ford |
Active City Stop |
Aktīvā pilsētas bremzēšanas palīgsistēma |
|
Honda |
Collision Mitigation Brake System (CMBS) |
Sadursmes spēku mazinoša bremžu sistēma (CMBS) |
|
Hyundai |
Forward Collision-Avoidance Assist (FCA) |
Frontālās sadursmes brīdinājuma palīgsistēma |
|
Jeep |
Front Collision Warning (FCW) |
Priekšējo sadursmju brīdinājuma sistēma |
|
Kia |
Autonomous Emergency Braking (AEB) |
Autonomā bremzēšanas sistēma |
|
Lexus |
Pre-Collision System + |
– |
|
Mazda |
Smart City Brake Support (SCBS) |
Viedā pilsētas bremzēšanas palīgsistēma |
|
Mercedes-Benz |
Pre-Safe Brake |
Aktīvais bremzēšanas asistents |
|
Mitsubishi |
Forward Collision Mitigation (FCM) |
Frontālās sadursmes novēršanas bremžu sistēma |
|
Nissan |
Forward Emergency Braking (FEB) |
Ārkārtas bremzēšanas sistēma |
|
Peugeot |
Active Safety Brake |
Aktīvā drošības bremzēšanas sistēma |
|
Renault |
Advanced Emergency Braking System |
Aktīvā ārkārtas bremzēšanas sistēma |
|
Škoda |
Front Assistant |
Satiksmes uzraudzības sistēma ar brīdinājuma, ātruma samazināšanas un bremzēšanas funkciju |
|
Subaru |
Eye Sight* |
Pirmssadursmes bremžu palīgsistēma |
|
Suzuki |
Radar Brake Support (RBS) |
– |
|
Toyota |
Pre-Collision System (PCS) |
Sadursmes novēršanas sistēma |
|
Volvo |
City Safety |
– |
|
Volkswagen |
Front Assist |
Sadursmes novēršanas brīdinājuma sistēma |
*Eye Sight ir drošības sistēmas pakotne, kurā viena no sastāvdaļām ir AEB.
Darbība
Sākotnēji šī sistēma prata strādāt vien nelielā ātrumā, bet mūsdienīgās tehnoloģijas jau aptver iespaidīgus šosejas ātrumus. Kameru un radaru uzraudzības tandēms ļāvis sistēmai atpazīt priekšā esošus auto, riteņbraucējus vai uz ceļa izskrējušus gājējus. Sistēmas algoritms ne tikai prot tos atšķirt citu no cita, bet ir arī iemācīts, ka katram no šiem ceļu satiksmes dalībniekiem var būt atšķirīga uzvedība.
Kā noprotams, AEB sistēmas gan pēc to attīstības stadijas, gan funkcionalitātes atšķiras, un ne vienmēr ražotājs ir skaidri norādījis, kādos tieši apstākļos attiecīgā tehnoloģija strādās.
Dažas AEB sistēmas paredzētas tikai pilsētvidei, bremzējot vien tad, ja brauksiet lēnāk par aptuveni 30 km/h.
Lielākoties šāda tipa tehnoloģijas uzstādītas automašīnām, kas pilsētā uzturas visbiežāk, piemēram, mazie hečbeki vai kompaktie krosoveri. Lielākiem auto ātruma robeža var arī tālu pārsniegt 50 km/h atzīmi. Šajos gadījumos AEB būs sasaistīta ar aktīvo kruīza kontroli, lai palīdzētu mazināt sadursmes sekas ar lēnāk braucošo, pat uz autobānim adekvātajiem 200 km/h.
Piedāvājums
Uzticoties «ar mani jau nekas nenotiks» devīzei vai neizprotot sistēmas pienesumu, pircēji nereti dot priekšroku lielākam navigācijas ekrānam, nevis drošības tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka sistēmas pašizmaksas nav lielas (tiek lēsts, ka vienkāršākās tehnoloģijas pašizmaksa ir pat zem 100 eiro), daži ražotāji šo funkciju iekļāvuši pamataprīkojumā vai vismaz drošības sistēmu pakotnē. Tajās ietilpst arī citas noderīgas ekstras – tālo gaismu asistents, ceļa zīmju atpazinējs u. c.
Piemēram, Toyota sadursmes novēršanas sistēmu ar gājēju noteikšanas funkciju vairumam modeļu iekļāvusi Safety Sense pakotnē, tomēr tas uzreiz nenozīmē, ka visam modeļu klāstam šī sistēma tiks ietverta – GT86 kupejai šāda sistēma vispār nav pieejama. Mazda CX-3 viedā pilsētas bremzēšanas palīgsistēma (SCBS) pieejama tikai bagātīgākajā Luxury Plus versijā, kamēr Mazda6 un CX-5 šo sistēmu saņem ikviena modifikācija. Šī tehnoloģija strādā 4–30 km/h amplitūdā. Līdzīga ātruma amplitūda ir arī Peugeot modeļiem.
Izcilnieks drošības jomā allaž bijis Volvo, kas visiem modeļiem bāzes versijās jau ilgāku laiku iekļāvuši AEB sistēmu. Jaunākās paaudzes XC60, S90 un V90 2017. gadā kļuva par pārliecinošiem līderiem Euro NCAP drošības testos, uzrādot nevainojamus rezultātus AEB darbībā pilsētā un ārpus pilsētas, kā arī gājēju uzraudzībā. Škoda Karoq modeļiem AEB sistēma ar gājēju uzraudzību jau iekļauta bāzes aprīkojumā. Ražotājs uzreiz arī norāda, ka gājēju uzraugs darbosies ātruma diapazonā 10–60 km/h. Arī Mercedes-Benz, Jaguar un vairākiem citiem zīmoliem gājēju uzraugs strādā līdz 60 km/h.
Ja AEB sistēma jau nav iekļauta pamataprīkojumā vai pieejama bagātīgākajās aprīkojuma versijās, tad lielākoties to var iegādāties par maksu. Cena var kļūt par vienu no faktoriem, kas ļauj atšķirt pilsētvidei paredzēto AEB no sistēmas, kas strādās arī uz autobāņa.
Škoda Fabia pilsētvidei paredzētā sistēma (līdz 34 km/h) maksās 280 eiro, Fiat 500L (līdz 30 km/h) 411 eiro, bet Ford Mondeo (līdz 40 km/h) būs jāmaksā papildus 400 eiro. Kia Optima sistēma darbosies līdz 80 km/h un maksās 800 eiro. Škoda Karoq par papildu maksu varat iegādāties drošības pakotni, kurā ietvertā AEB strādās kopā ar adaptīvo kruīza kontroli līdz 160 km/h (980 eiro) vai 210 km/h (1290 eiro).
Tātad, ja tehnoloģija pieejama par papildu 200–300 eiro, visdrīzāk šī būs pilsētvides versija. Ja pārkāpjam un pietuvojamies 1000 eiro slieksnim, varam būt drošāki, ka līdzās šai sistēmai iegūsim arī papildu drošības ekstru klāstu un auto varētu stāties arī uz šosejas.
Uzziņai
Autonomā avārijas bremzēšanas sistēma (AEB)
Priekšpusē uzstādītie radari, kameras sistēmas vai LIDAR tehnoloģija mēra attālumu starp priekšā braucošo auto, vienlaikus spējot reaģēt uz ceļu šķērsojošiem gājējiem, velosipēdistiem un citiem potenciālajiem draudiem. Brauciena laikā dators aprēķina mūsu auto braukšanas ātrumu un trajektoriju. Ja ir iespējama sadursme, AEB raida brīdinājuma signālu. Ja vadītājs nereaģē, tiek automātiski iedarbinātas bremzes, sākumā nedaudz samazinot ātrumu, bet pēc tam maksimāli palielinot bremzēšanas spēku, lai minimizētu nopietnas avārijas iespēju.
Rezumējums
AEB sistēmas spēkos ir glābt dzīvību, tāpēc iesakām to izvēlēties nākamā auto iegādē. Pirms tam gan noskaidrojiet, kādos apstākļos tā strādā.
