Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
“Mēs to saucam par satiksmes mierināšanas projektu, kurā vieta būtu pilnīgi visiem satiksmes dalībniekiem, taču pamainot prioritātes. Auto iebraukšana vēl joprojām būs aplī iespējama – gan iebraucot visu māju pagalmos, gan daudzstāvu autostāvvietā, un, protams, operatīvajam transportam un piegādēm.
Tāpat plānots atstāt stāvvietas visā Baznīcas ielas garumā. Tas, ko vēlamies mainīt – lai droši un ērti pārvietoties būtu visiem satiksmes dalībniekiem, turklāt teritorijai tiku atdota tās vēsturiskā spozme.
No vienkārši tranzīta apļa šai teritorijai ir potenciāls kļūt par vienu no skaistākajām vietām centrā – apzaļumota, ar cieņu pret vēsturi, arhitektūru un cilvēku. Grūti tam noticēt, bet vēl salīdzinoši nesen trolejbusi traucās arī ap Brīvības pieminekli. Mūsu piedāvājums ir mēģināt vismaz pašus skaistākos objektus Rīgas centrā atbrīvot no šosejas ceļastaba statusa,” norāda Rīgas Centra attīstības biedrības valdes loceklis Toms Krilovs.
Projekts tā tapšanas gaitā vairākkārt saskaņots arī ar baznīcas draudzi. Rinalds Grants, draudzes mācītājs, norāda, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un ļoti gaidītas: “Baznīcas nesākas tikai ar ieejas durvīm, ceļam uz to un laukumam ap to ir jākalpo kā priekštelpai, lai būtu vēlme un patīkama nokļūšana. Šobrīd visbiežāk, nākot uz baznīcu, esam spiesti domāt par mašīnām un savu drošību, šķērsojot brauktuvi. Ja šis projekts tiktu īstenots, piepildītos vairāku, jau debesīs esošu, ģertrūdiešu sapnis.
Tad dažs labs nevis tumšajos Ģertrūdes kaktiņos ietu atviegloties, bet cilvēki pretējā ielas pusē, sēžot uz soliņiem, varētu skatīties uz stalto D. Felsko arhitektūras šedevru un domāt par to, kuram par godu tas ir celts. Turklāt tranzītplūsmas ierobežojumi ievērojami samazinātu arī pašas baznīcas ēkas un vitrāžu vibrāciju.”
Ja vēlamies, lai centrā atgriežas iedzīvotāji un uzņēmēji, vide ir jāveido tāda, kurā gribas atrasties un uzkavēties. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits centrā būtiski sarucis, kas nozīmē, ka līdzšinējā stratēģija – izcirst kokus un infrastruktūru maksimāli atvēlēt tikai tranzītam – acīmredzami nav veiksmīga un ir jāmaina.
Gājējiem draudzīgāka infrastruktūra veido kopumā drošāku, tātad – ģimenēm pievilcīgāku vidi, turklāt paredzams, ka mazināsies arī troksnis un intensīvas satiksmes radītās vibrācijas.
To, ka iedzīvotāju dzīvesveida paradumi un prasības mainās, norāda arī Evija Dzenīte, LATIO Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja: “Joprojām lielai daļai klientu, kas iegādājas dzīvokļus Rīgas centrā, svarīga ir iespēja novietot automašīnu tuvu savai dzīvesvietai. Tomēr paaudzes mainās, un vērojam, ka arvien vairāk, īpaši gados jauni nekustamo īpašumu pircēji, izvēlas neiegādāties privāto automašīnu, līdz ar to – tuvumā esošās stāvvietas faktors viņiem vairs nav tik svarīgs.
Mobilitāte pilsētā ir mainījusies, un to ir ietekmējusi ne tikai cilvēku dzīvesstila maiņa, izvēloties pārvietoties ar kājām, velo, bet arī popularitāti guvusī koplietošanas auto plašā pieejamība. Jāpiebilst, ka klienti, izvēloties dzīvokļus Rīgas centrā, izvērtē ne tikai pieejamo infrastruktūru, bet arī tuvumā esošos parkus vai pastaigu vietas. Tāpat arī dzīvojamo projektu attīstītāji, domājot ar dabiskāku vidi, arvien biežāk padomā par nelielu zaļu oāžu integrēšanu dzīvojamā zonā.”
Sīkāk ar projektu var iepazīties šeit.
Projekts tiktu finansēts un realizēts Rīgas pilsētas līdzdalīgās budžetēšanas projektu īstenošanas konkursa ietvaros. Līdzdalīgās budžetēšanas mērķis: veicināt apkaimju attīstību Rīgā, iedzīvotāju iesaisti, kā arī sekmēt dažādu pilsētas daļu revitalizāciju.
