Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Atsevišķās ES direktīvas var pieprasīt uzticamību, tomēr šis parametrs nav tik viegli izmērāms un nav viena objektīva skaitļa, ko autoražotājs varētu norādīt kā uzticamības mērvienību. Būtībā patērētājiem ir tikai divi indikatori – autoražotāja garantijas periods no diviem (minimālais noteiktais ES) līdz septiņiem gadiem, kā arī dažādi automobiļu ilgtermiņa testu apskati.
Tādi autoražotāji kā, piemēram, Audi, BMW vai Opel, nodrošina saviem automobiļiem divu gadu garantiju, bet par papildu samaksu piedāvā to pagarināt līdz pieciem gadiem. Citiem ražotājiem tā ilgst pat piecus līdz septiņus gadus.
Garantija nozīmē kvalitāti?
Lai noteiktu automobiļu uzticamību, neatkarīgi mediji, piemēram, vācu Auto Bild rīko ilgtermiņa testus, kuru ietvaros pēc 100 000 kilometru nobraukuma automobilis tiek izjaukts un noteikti tā defekti. Šādus testus vācu izdevums veic ar dažādiem automobiļiem – gan Kia ar 7 gadu garantiju, gan arī tādiem spēkratiem, kuriem garantija ir vien pāris gadi. Šādos Auto Bild testos rezultāti ir dažādi, tomēr ilgāka garantija liecina, ka autoražotājs ir pārliecināts par sava produkta kvalitāti un uzticamību.
Ja autoražotājs ir gatavs galvot par ilgāku laika periodu, tad patērētājam mazāk jāraizējas par automobiļa uzticamību. Īsāks garantijas periods var liecināt, ka autoražotājs nav gatavs uzņemties atbildību par to, kas ar automobili notiks jau pēc dažiem gadiem.
Pašsaprotami, ka ilgs garantijas periods nekvalitatīvam automobilim būtu nerentabls ražotājam – kompānija zaudētu daudz naudas tā remontā.
Amerikāņu kompānija J.D. Power, kas specializējas automobiļu kvalitātes reitingu apkopošanā jau vairāk nekā trīs gadu desmitus, nesen atjaunināja ilgtermiņa pētījuma rezultātus, kuros tika uzskaitītas automobiļu ekspluatācijā konstatētās kļūmes un defekti. Kopvērtējuma rezultāti liecina, ka Dodge un Kia saņēma visvairāk punktu kvalitātē. Dodge kļuva par pirmo ASV autoražotāju, kas saņēmis visaugstāko punktu skaitu šī pētījuma vēsturē, savukārt Kia reitinga augšgalā ir jau sešus gadus pēc kārtas.
Tāpat šajā pētījumā atklājās, ka japāņu auto markas, kas līdz šim tika uzskatītas par etalonu kvalitātē, ir zaudējušas savu statusu un vairs nespēj turēt līdzi atsevišķiem ASV un Dienvidkorejas zīmoliem, kuri strauji kāpinājuši savas produkcijas kvalitātes līmeni.
“Amerikāņu slavenais inženieris Viljams Edvards Demings reiz teica, ka “kvalitāte ir klienta vajadzību izprašana un apmierināšana”, un ilgu laiku Japānas autoražotāji spēja to nodrošināt, tomēr pēdējo dažu gadu laikā citi ražotāji tos ir apsteiguši, acīmredzami labāk izprotot, ko nozīmē kvalitāte,” prezentējot J.D. Power jaunākos rezultātus, komentēja kompānijas viceprezidents Deivs Sardžents.
Vecie auto ir daudz uzticamāki? Tas ir mīts!
Sabiedrībā pastāv mīts, ka jaunie automobiļi nav tehniski uzticami, bet vecie automobiļi bija vienkārši un līdz ar to tiem bija maz, kam salūzt. Tomēr statistika ir nepielūdzama un liecina par pretējo.
Neatkarīgais pircēju ceļvedis Consumer Reports veica automobiļu uzticamības pētījumu, kurā tika ievākta informācija par 420 tūkstošiem automobiļu, kas ražoti no 2000. līdz 2020. gadam. Pētījumā tika vērtēts, cik daudz defektu automobilim bijis pēdējo 12 mēnešu laikā, savukārt vecāka gadu gājuma automobiļiem kļūmes tika nodalītas no tām, kas radušās dabiskā nolietojuma dēļ.
Daudziem par pārsteigumu pētījuma rezultāti liecina, ka automobiļu uzticamība ik pēc pāris gadiem pieaug.
Piemēram, diviem procentiem automobiļu, kas bija ražoti 2012. gadā, tika atklāti būtiski motora defekti, bet no 2016. gada ražotajiem auto dzinēja defekti ir mazāk nekā vienā procentā gadījumu. Vairāk nekā 4 procenti 2012. gada automobiļu īpašnieku sūdzējās par kļūmēm klimata kontrolē, bremžu sistēmā vai balstiekārtā, bet 2017. gada ražoto spēkratu gadījumā šādas sūdzības ir tikai vienā procentā gadījumu. Vismazākais procentuālais kritums ir saistībā ar automobiļa elektroniku – vairumam automobiļu kļūmes šajā jomā tika konstatētas 3 līdz 4 procentos gadījumu un tikai pēdējo gadu ražojuma spēkratiem šis rādītājs bija 2 procentu apmērā.
Šie rezultāti liecina, ka automobiļu uzticamībai ir dažādas nianses. Piemēram, pastāv uzskats, ka mūsdienu automobiļiem ar mazu motora darba tilpumu nav liela resursa, bet realitāte liecina, ka šādām bažām nav pamata. Lai arī mūsdienās automobiļiem vidēji ir mazāks motora tilpums nekā agrāk, līdz ar laiku mainījušās ir arī tehnoloģijas, kas ļauj izgatavot mazāku un efektīvāku dzinēju, neupurējot uzticamību.
Nenoliedzami mainījies ir automobiļa statuss cilvēka dzīvē – tas vairs netiek uztverts kā mūža investīcija. Pat ja automobilis izrādījies uzticams, īpašnieks to maina pēc trim līdz pieciem gadiem, jo vēlas pamēģināt ko citu. Līdz ar to tirgū vairs nav pieprasījuma pēc automobiļiem, kas vienam īpašniekam kalpotu 20 gadus.
Augstāka tālākpārdošanas vērtība
Garantijas jēdziens var ietvert daudz, taču realitātē vienam automobilim sniegtā garantija ne vienmēr nosedz to pašu, ko cits ražotājs nodrošina savam auto. Tomēr neatkarīgi no autoražotāja automobilis garantijas periodā ir jāapkopj autorizētā servisā.
Sniedzot piecu vai pat septiņu gadu garantiju, autoražotājs uzņemas ilgtermiņa risku.
Ja automobiļa īpašnieks ievēros apkopju intervālus un uzturēs savu spēkratu kārtībā pat tad, ja to drīz ir plānots pārdot, atlikušais garantijas periods tikai nāks par labu automobiļa tālākpārdošanas vērtībai.
Automobiļa pircējam vienmēr ir jāiepazīstas ar informāciju, kādām pozīcijām un cik ilgi autoražotājs sniedz garantiju. Tomēr kopumā – jo ilgāku garantijas periodu sniedz autoražotājs, jo lielāks ieguvējs no tā ir patērētājs. To var salīdzināt ar apdrošināšanu – ja saskrāpējat automobiļa bamperu, to var saremontēt arī paša spēkiem, bet, ja automobilis iekļūst nopietnākā negadījumā, tad apdrošināšana pasargā jūs no pamatīgiem tēriņiem.
Līdz ar to gan garantija, gan apdrošināšana ļauj automobiļa īpašniekam justies mierīgi un nebaidīties no būtiskākām likstām, kas, kā likums, uzrodas negaidītākajā brīdi.
