Pirms uzdrošinos ķerties pie akrobātikas, lai iekļūtu vadītāja kabīnē, sajūsminos par Unimog vizuālo izskatu un trīsreiz apriņķoju stūraino milzeni agrāri zaļā krāsā. Šā auto konstrukcija izdomāta 1945. gadā, un Unimog radītāji gribēja tikai izstrādāt lauksaimniecībā lietojamu universālu motorizētu transportlīdzekli (no tā arī saīsinājums – Unimog). Vienkāršu un praktisku.
Viņi radīja ne tikai tādu darba zirgu, kura tehnoloģijas aizsāka veselu laikmetu, bet arī visu laiku fascinējošāko automobili.
Mūsdienās Unimog ir viena no visilgāk ražotajām modeļu saimēm pasaulē – mašīnas ar strupiem deguniem līdzīgajiem motora pārsegiem braukā pa pasauli jau vairāk nekā 60 gadu. Un nu – sākam: kreisā kāja jāuzliek uz lielā priekšējā riteņa, ar vienu roku jāpieķeras stūrei, ar otru – sēdeklim un ar rāvienu jāietraušas mašīnā. Labi, esmu ticis iekšā. Tikai – tupēšana četrrāpus uz vadītāja sēdekļa neko daudz nedod. Vajag… pagaidiet… tagad tikai… nē, tomēr otrādi… mirklīti… ak, beidzot: es sēžu.
Kad biju mazs, nevarēju saprast, kāpēc šoferu figūriņas manā Unimog modelī attēlotas tikai līdz viduklim – pārējais ķermenis bija saplūdis ar automašīnu. Taču pēc izbrauciena ar īstu U 411 tipa Unimog viss kļuva skaidrs. Jo manas kājas tagad jūtas tieši tikpat saspiestas.
Kā jau teicu: es sēžu. Ir agrs rīts, un naktī nolijušais ledainais lietus 1961. gada Unimog pārvērtis par spokaini smīnošu zobenzobu tīģeri – taču no šī zvēra nav jābaidās. 32 ZS dīzeļdzinēja vadītais lopiņš izskatās pārāk mīlīgs. Ieliekam aizdedzes atslēgu. Priekšsildīšanas pogu turu izvilktu par trim ceturtdaļām, gaidu, līdz sāk spīdēt kvēldiegs – aiziet! Krakš-krakš-krakš, uzticamais OM 636, vibrēdams aukstajā rītā, pukšķina visai skaļi.
Cita pēc citas nolūst visas lāstekas. Pēc īsa brīža jau zinu visu par starpgāzēšanu un sajūga izmantojumu. Nopakaļ braucošie autovadītāji, kurus nokaitinājis Unimog maksimālais ātrums (53 km/h), pazūd biezajos dūmu mutuļos, kas veļas no izpūtēja resnās caurules. Dodamies uz vietu bez cieta pamata – tas ir īstais Unimog lauciņš. Pilnpiedziņa ar diviem diferenciāļa bloķētājiem moži brauc pa sniegu un dubļiem. Portāltilti pieļauj ievērojamu diagonālo līdzsvarošanu. Protams, pārdrošā braukšana beidzas ar Unimog pamatīgu iesēdināšanu slidenā bedrē. Saviem spēkiem netieku laukā. Stāvēdams grantsbedrē, māju ar vienu roku, otrā – velkamā trose.
Mani glābt atbraucis buldozera šoferis. «Te pat es nebūtu braucis iekšā,» galvu kratīdams, viņš saka.
Jā, bet tas taču ir Unimog! Šodienai pietiks. Dodamies mājup. No loga un nolokāmā jumta puses pūš atsvaidzinoša vēsma. 50. gados tāds Unimog maksāja visas 13 000 vācu markas! Un ar to skeptiķi bija apmierināti. Pietiekami veikls uz ceļa, pateicoties pilnpiedziņai, nepārspējams uz lauka, turklāt arī Unimog kravnesība bija tiem laikiem ievērojama – vesela tonna.
Vēl tikai jāpiemin 1952. gada Šlosbergas derības: Bavārijā, Rottālē, 25 ZS Unimog sacentās ar 50 ZS Deutz un 105 ZS Hanomag. Unimog uzbrauca slīpumā augšā un lejā, apstājās, tad rāpoja tālāk, velkot 116 centneru smagu kravu. Deutz izdevās pavilkt 25, bet Hanomag – 35 centnerus. Pārliecinošs rezultāts.
Tehniskie dati
- Četru rindā novietotu cilindru dīzeļdzinējs
- Darba tilpums: 1767 cm3
- Jauda: 32 ZS
- Maks. ātrums: 53 km/h
- Portāltilti
- Diferenciālbloķētāji priekšā/aizmugurē
- Pieslēdzama pilnpiedziņa