Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēsture
Jaunas ēras aizsākums Maskavas mazlitrāžas autobūves rūpnīcai (MZMA) datējams ar 1956. gada 20. aprīli, kad no konveijera nobrauca pēdējais Opel Kadett padomju prototips Moskvič-401 un uzsāka izlaist 402. Šim automobilim atbilstoši tiem laikiem bija moderna, samērā ērta sedana tipa nesošā virsbūve, radikāli izmainīta priekšējā tilta konstrukcija – uzstādīti teleskopiskie amortizatori un ieviesta progresīvā 12 voltu elektroiekārta. Dzinējs gan palika iepriekšējais – sānu vārstu ar nedaudz palielinātu darba tilpumu līdz 1220 cm3 un jaudu līdz 32 ZS. Uz šī modeļa bāzes 1957. gadā ražošanā tika ieviests pirmais padomju vieglais universālis Moskvič -423, kā arī pilnpiedziņas modelis 410 lauku apvidiem.
Apvidnieks
MZMA konstruktoru rīcībā bija 402. modeļa virsbūve un dzinējs, trīspakāpju pārnesumu kārba un Gorkijas autobūves rūpnīcas (GAZ) konstruktoru birojā Grigorija Vasermaņa vadībā izstrādātais apvidnieks GAZ–M73. Šī automobiļa rasējumi un eksperimentālie paraugi tika nodoti MZMA, un rūpnīcas konstruktori izstrādāja lētāku un ražošanā ekonomiskāku konstrukciju, jo GAZ jau bija uzbūvējis pirmo apvidnieku uz vieglā auto Pobeda bāzes GAZ-M72.
Vieglā auto sapārošana ar pilnpiedziņas spēkrata ritošo daļu tolaik noritēja visai elementāri
Virsbūvei piemontēja abus velkošos tiltus ar atkarīgo garenslokšņu atsperu piekari, blakus pārnesumu kārbai uzstādīja divpakāpju sadales kārbu un savienoja priekšējo un aizmugures tiltu ar kardāna pārvadiem. Līdz ar to slodze uz nesošajiem virsbūves elementiem pieauga, un bija jāpastiprina virsbūves grīda un pusrāmis zem dzinēja (lonžeronus). Stūres iekārta vairs nederēja kā Moskvič-402, tā tika uzstādīta no GAZ-M73, bet ātrumu pārslēgšanas svira vairs nepalika pie stūres kolonnas kā 402. modelim, bet tika pārvietota uz grīdas.
Pasažieru salonam uzlaboja hermetizāciju un sēdekļus apšuva nevis ar audumu kā parastajiem moskvičiem, bet gan ar ādas aizvietotāju dermatīnu. Priekšējo un aizmugurējo tiltu, kā arī priekšējo slokšņu atsperu piekari MZMA konstruktori veidoja no jauna, tiesa, nedaudz nošpikojot no M73. Ņemot vērā to, ka dzinēja darbība tika plānota forsētā režīmā, tā eļļošanas sistēmu aprīkoja ar eļļas radiatoru, tā faktiski bija vienīgā atšķirība no bāzes dzinēja. 1958. gada jūlijā sāka ražot 407. modeli ar augšējo vārstu (OHV) 1358 cm3 45 ZS dzinēju.
Vispasaules izstādē Briselē Moskvič-407 un 423N apbalvoja ar zelta medaļām. Mainoties bāzes modelim, gan universālis, gan apvidnieks ieguva jauno dzinēju un modeļa apzīmējumam pievienoja N. Tā klīrenss zem tiltiem bija 220 mm, bet attālums no virsbūves grīdas līdz zemei 430 mm, tas ļāva pārvarēt pat līdz pusmetru dziļas ūdenstilpes.
Mīnusi
Līdz ar to jāatzīmē, ka šis automobilis tiešām ieguva labas caurgājamības īpašības. Komfortablais visurgājējs ieguva lielu atsaucību gan no lauku rajonu darbiniekiem, kuriem auto piešķīra valsts, gan aktīvās atpūtas mīļotājiem. Tomēr šeit būtu vietā arī atzīmēt dažus šī bezceļnieka trūkumus, kuri parādījās tikai masveida ekspluatācijā.
Būtiskākais no trūkumiem saistīts ar relatīvi augsto smaguma centru pie šaurās riteņu šķērsbāzes (špūres), kas veicināja tā vieglu apgāšanos, gan straujāk iebraucot ceļa līkumos, gan braucot pa kalnu nogāzēm.
Turklāt virsbūve izrādījās nepietiekami stingra: priekšējo slokšņu atsperu gali stiprinājās pašā motora pusrāmja (lonžerona) priekšgalā, praktiski zem priekšējā bampera, tāpēc, braucot ar noslogotu mašīnu pa sliktiem lauku ceļiem, sāka plīst nesošās virsbūves stiprinājuma elementi, un arī četrdurvju sedana virsbūve bieži vien neizturēja slodzi un sāka plaisāt un vērpties. Šo trūkumu novērsa MZMA galvenā konstruktora Andronova vietnieks Igors Gladjiljins, kas rūpnīcas vadībai pierādīja, ka šāds apvidnieks laukiem ir projektējams pēc citiem principiem.
Viņš uzskatīja, ka par pilnpiedziņas auto pamatu ir jāņem tieši universālis Moskvič–423N, bet ne sedans. Tāpēc, pateicoties garajam jumtam un aizmugures statnēm kā papildu stiprības elementiem, tika sasniegta daudz lielāka virsbūves stiprība gan pret vērpšanos, gan arī plaisāšanu. Jaunais apvidnieks ieguva modeļa apzīmējumu 411, un, tā kā tas jau bija konstruēts ar M407 agregātiem, N netika piešķirts. Ja atskaitām militārām vajadzībām ražotos bobikus, šis pilnpiedziņas universālis uzskatāms par pirmo krosoveru pasaules autobūves vēsturē. Taču šo apvidnieku izlaides mūžs bija ļoti īss.
1961. gadā nomainījās padomju autobūves nozares vadība un tai jau bija pavisam citi mērķi – atsevišķu modeļu eksports un valūtas pelnīšana. Tolaik pasaulē diezgan labi kotējās Moskvič-407, un tāpēc apvidnieku izlaide tika pārtraukta, to vietā palielināja 407. modeļa ražošanas apjomu. Līdz 1961. gadam izgatavoja 11 890 paaugstinātas caurgājamības Moskvičus, no kuriem 1035 bija 410. modelis, 9340 – 410N modelis, tikai 1515 – 411. modelis.
Eksemplārs
Latvijas PSR 50./60.gadu mijā bija reģistrēti apmēram pusotra simta Moskvič-410. Šajā rakstā aplūkotais auto reģistrēts 1958. gada jūlijā. 80. gadu nogalē Rīgas Motormuzeja vadītājs Viktors Kulbergs vienojas par auto atpirkšanu muzeja vajadzībām. Šobrīd šis auto ir aplūkojams muzeja ekspozīcijā Bauskas filiālē.
Tehniskie dati
- Ražotājs: MZMA, PSRS, 1958. g.
- Motors: R4 cil. karburatora, OHV
- Tilpums: 1358 cm3
- Jauda: 45 ZS pie 4500 apgr./min
- Pārnesumu kārba: mehāniskā
- Maks. ātrums: 90 km/h
- Pašmasa: 1150 kg
Rezumējums
Viens no pirmajiem komfortablajiem apvidniekiem, kas apvienoja visurgājēja īpašības ar vieglā auto komfortu. Diemžēl ekspluatācijā samērā nestabils, viegli varēja apgāzties.
