12 padomi, kā iegādāties īsto
- Vispirms – prasme braukt, tikai pēc tam motorollers. Lai brauktu ar motorolleru, visupirms jāprot braukt ar velosipēdu, bet ar to vien būs par maz. Bieži vien cilvēkiem šķiet: kas tad tur sarežģīts – tikai sēdi un brauc! Diemžēl nereti lielā vēlme braukt beidzas tieši ar pirmo kritienu uz tramvaja sliedēm, ceļa baltajām līnijām, nekvalitatīva ceļa seguma vai neveiklā manevrā, un rollers tiek sadauzīts jau pirmajā braucienā. Tāpēc vispirms apmeklē motokursus un tikai tad pērc motorolleru.
- Vajadzīgas braukšanas tiesības. Bez braukšanas tiesībām vadīt nedrīkst nevienu mopēdu – pat ne vismazāko. Lai Latvijā brauktu ar motorolleru, kura motora tilpums ir līdz 125 cm3, derēs autovadītāja tiesības. Ja tādu nav, jākārto tiesības braukšanai ar mopēdu – tās var iegūt jau no 14 gadu vecuma, nokārtojot speciālu Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksāmenu. Lai brauktu ar mopēdu, kam motora tilpums ir lielāks par 125 cm3, vajadzīga motocikla vadītāja apliecība.
- Tiec skaidrībā, vai tev tas vispār patīk. Ne vienmēr jaunu motorolleru salonos piedāvā izmēģinājuma braucienus. Tādēļ, lai saprastu, vai tev vispār patīk braukt ar motorolleru, jāmeklē vietas, kur tos iznomā. Jāpatur gan prātā, ka tur lielākoties piedāvā nevis jaunus, bet krietni palietotus motorollerus, tādēļ pēc tāda brauciena pirmais iespaids var būt maldīgs. Ar jaunu vai mazlietotu motorolleru braukšana noteikti būs daudz vieglāka, ērtāka un foršāka.
- Zīmolam ir nozīme. Slavenākais un populārais motorollers ir Vespa – tas ir pasaulē pirmais motorollers, un izgudroja to Enriko Pjadžo 1946. gadā Itālijā. Daudzi ir mēģinājuši Vespu atdarināt, bet neviens nav spējis gūt tādus pašus panākumus. Pjadžo ģimenē ir vēl citi motorolleru zīmoli (Gilera, Aprilia u. c.), tāpat arī motorollerus ražos tādi slaveni ražotāji kā Yamaha vai Honda, tomēr Vespa palikusi nepārspēta un tieši tādēļ arī ir visdārgākā. Šim motorolleram ir prestižs, tas ir vizuāli glīts, tehniski ļoti labi izstrādāts, tikai Vespām joprojām ir nevis plastmasas, bet metāla korpuss.
- Nezināms modelis sola klapatas. Motorolleru remontdarbnīcu meistari parasti iesaka: labāk pirkt lietotu zināma ražotāja izstrādājumu nekā jaunu ķīnieti (nezināma ražotāja modeli). Nopērkot tādu bezvārda motorolleru, var iekulties nepārtrauktās problēmās. Ja tam kaut kas notiks, iespējams, remonts tiks atteikts, jo darbnīcās nebūs šādiem nezināmas izcelsmes braucamajiem paredzētu rezerves detaļu, turklāt meistaram katrs jaunizgudrotais modelis ir speciāli jāpēta, mēģinot uzminēt, kā to salabot, līdz ar to nav nekādu garantiju, ka tas izdosies.
- Ja rocība atļauj, labāk tomēr pirkt jaunu rolleru. Jā, sākotnējā investīcija būs lielāka, bet turpmākie tēriņi – nesalīdzināmi mazāki. Jauna Vespa maksā 3–6 tūkstošus eiro (atkarībā no komplektācijas un aprīkojuma). Jo labāku motorolleru nopērk, jo izdevīgāk to vajadzības gadījumā varēs pārdot, piemēram, Vespai cena krītas ļoti lēnām. Labi ir arī daudzi citi zināmu zīmolu motorolleri, teiksim, Yamaha vai Honda, tomēr jārēķinās, ka otrreizējā tirgus vērtība tiem būs daudz zemāka nekā sākumcena jaunam modelim. Savukārt pavisam nezināmu modeli, iespējams, vispār neizdosies pārdot. Tomēr bieži vien cilvēki negrib pirkt dārgu pirmo motorolleru, un tas ir arī saprotami – gribas taču sākumā pamēģināt – kā būs, kā jutīšos, vai patiks. Turklāt diemžēl tieši pirmajam motorolleram parasti jāpiedzīvo braucēja kritieni.
- Noteikti parādi speciālistam. Lietots motorollers maksās vidēji 1000–4000 eiro. Izvēloties lietotu motorolleru, pirms iegādes tas noteikti jāatrāda speciālistam – nevis auto, bet tieši moto speciālistam, kas varētu novērtēt tā tehnisko stāvokli. Meistars pārbaudīs, vai no motora netek eļļa, vai motorolleram ir pietiekams uzrāviens, vai tam nevibrē stūre utt. Īpaši jāuzmanās, iegādājoties rolleru Lietuvā. Jā, cenas tur ir zemākas, bet kādus tik brīnumus pēc tam nav redzējuši motorolleru remontētāji Latvijā, pat rollerus, kas salikti no vairākiem modeļiem, kaut kas ir metināts, kaut kā salodēts… Zelta likums joprojām tas pats: labu, bet lētu rolleru nopirkt nav iespējams. Ja kāds lietotu motorolleru pārdod par pārsteidzoši zemu cenu, tur noteikti ir kāds zemūdens akmens! Ja saimnieks atklāti pasaka, kādi ir defekti, kuru dēļ ir pazemināta cena, tad tas ir godīgi, un pircējs pats var domāt un rēķināt – pirkt vai ne. Diemžēl arī vecāki, labu gribēdami, mēdz saviem pusauga bērniem vai jauniešiem izvēlēties motorolleru, izmeklējot lētāko no lētākajiem. Šāda rīcība ir aplama! Tā var gadīties nopirkt arī tādu rolleru, ar kuru piedalīties ceļu satiksmē ir bīstami dzīvībai.
- Apsver, kāds motora tilpums tavam motorolleram būtu optimāls. Viens no galvenajiem parametriem gan jauna, gan lietota motorollera izvēlē ir tā motora tilpums. Piemēram, Vespas nopērkamas ar triju tilpumu motoriem: 50 cm3, 125 cm3 vai 300 cm3. Pēdējais jau būtībā ir motocikls – lai brauktu ar to, vajadzēs motocikla vadītāja tiesības. Braucamais ar mazo 50 cm3 motoru ir mopēds ar braukšanas ātrumu līdz 45 kilometriem stundā. Ar tādu varētu pietikt, ja plānots braukt tikai vienatnē un tikai pa pilsētu – nopērc, sēdies un brauc! Rollerus ar tik mazjaudīgu motoru bieži vien vecāki izvēlas saviem pusaudžiem – tādam braucamajam ir mazāks uzrāviens, ar to nevar ātri pabraukt, nevar apdzīt. Ja tomēr vajadzīgs kas nopietnāks, piemēram, ja ir doma braukt no Rīgas uz Siguldu vai Jūrmalu vai braukt ar motorolleru divatā, jāizvēlas modelis ar 125 cm3 motora tilpumu. Motorolleri ar šādu motora tilpumu arī ir visvairāk pieprasītie, jo ar tiem var ērti iekļauties satiksmē. Motorolleram ar 50 cm3 tilpuma motoru tehniskā apskate nav jāiziet, bet ar motora tilpumu 125 cm3 uz to jādodas reizi divos gados.
- Būs vajadzīga iksezonas aprūpe, un jārēķinās arī ar izdevumiem. Sezonai beidzoties, motorollers jānomazgā, tam jāizņem akumulators. Pa ziemu motorollers jāglabā sausā, siltā vietā. Katru sezonu tas noteikti jāaizved uz tehnisko apkopi, un, visticamāk, vajadzēs arī lielāku vai mazāku remontu. Jārēķinās, ka motoserviss nebūt nav lēts – tāpat kā motocikls, arī motorollers tomēr ir luksusa prece. Eļļas maiņa vien maksās ap 60 eiro, bet gan jau būs vēl kādi izdevumi.
- Jāpiesargās no sliktiem ceļiem un nejaukiem autovadītājiem. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā joprojām ir diezgan maz motorolleru, ir sliktā ceļu kvalitāte. Daudzviet ceļi pat ir bīstami braukšanai ar motorolleriem – tiem ir ļoti mazi riteņi, bet bedres uz ceļiem lielas un daudz. Vēl viens nepatīkams aspekts ir neiecietīgi autovadītāji – diemžēl daudziem šķiet, ka ceļi pieder tikai mašīnām un citiem transportlīdzekļiem tur nav ko maisīties.
- Ar savu rollerīti brauc tikai pati! Tu rīkosies prātīgi, ja nekad nevienam nedosi savu motorolleru, lai pavizinātos, pilnīgi noteikti jau ne cilvēkiem, kuri ikdienā nebrauc ar motorolleru vai motociklu. Meistaru pieredze rāda, ka remontā pēc kritiena ļoti bieži nonāk tieši draugiem, radiem vai čomiem uz īsu brīdi aizlienētie motorolleri. Teiksim, ir ballīte, un labs draugs palūdz izbraukt mazu, mazu gabaliņu. Apsēstas un… iebrauc ja ne pirmajā, tad otrajā automašīnā vai mājas stūrī vai apgāžas visniecīgākajā līkumā.
- Labs laiks motorollera iegādei ir rudens. Tad jaunu rolleru tirgotāji bieži vien piedāvā atlaides, bet lietoto motorolleru cenas ir zemākas – sezona ir beigusies, kāds ir pārdomājis vai saprot, ka grib citu braucamo, citam to nav, kur pa ziemu glabāt. Teorētiski ar motorolleru var braukt arī ziemā, uzliekot tam ziemas riepas, tomēr īsti nopietni tas nav. Visdārgāk motorolleri maksā aprīlī – tiklīdz gaisa temperatūra pakāpjas virs 15 grādiem, ļoti daudzi grib pirkt un braukt.
Tiklīdz iegādājies, noteikti uzreiz apdrošini savu motorolleru!