Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Elektronikas laikmets
Būtiskākās izmaiņas, kas padarījušas apkopi un servisu tik komplicētu, saistītas ar elektronikas plašo ieviešanu. Tādēļ arvien biežāk pat vispieredzējušākajiem speciālistiem bez atbilstošas aparatūras nākas kapitulēt sarežģītām, elektroniskām ierīcēm bagātīgi aprīkotu spēkratu priekšā. Bez labi aprīkotas darbnīcas pilnvērtīgi apkalpot ar elektroniku piesātinātu mašīnu ir praktiski neiespējami.
Arvien lielāka nozīme ir modernām diagnostikas iekārtām, kas bāzētas uz datortehniku un programmu nodrošinājumu, kas ātri un precīzi palīdz pārbaudīt automobiļa tehnisko stāvokli un operatīvi noteikt slimību. Piemēram, pāris minūtēs iespējams dzinējam izmērīt kompresijas pakāpi, pārbaudīt aizdedzes sistēmu, starteri vai ģeneratoru. Mūsdienu automašīnā ir vairāki desmiti vadības bloku, kas saslēgti vienotā datortīklā.
Lai atrastu kļūdu šādas sarežģītas sistēmas darbībā, nepieciešams tai pieslēgties ar attiecīga līmeņa diagnostikas ierīci. Turklāt jābūt arī kvalificētam meistaram, kas spēj konkrēto kļūdas kodu nolasīt, atšifrēt un beigu beigās atrast bojāto komponentu.
Ietaupa laiku un naudu
Precīza un ātra diagnozes noteikšana ļoti bieži ļauj ne tikai ietaupīt auto remontam nepieciešamo laiku, bet arī naudu. Cik nav nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, vairākas dienas nomocījušies ar kādu niķīgu braucamrīku, meistari sāk nepamatotu dažādu dārgu detaļu nomaiņu, lai gan patiesais iemesls ir bojāts drošinātājs vai kāds atslābis savienojums.
Šeit gan jāpiebilst, ka aparatūra bez atbilstoši izglītota speciālista, kas brīvi orientējas diagnostikas programmatūrā un procesos, var izrādīties bezspēcīga.
Pieredzējis diagnostiķis spēj vainu noteikt pēc netiešiem simptomiem, taču katras aizdomas vajadzētu pārbaudīt ar aparatūru, lai tomēr precīzi pārliecinātos, kura daļa vai komponents ir bojāts. Ir pieejamas diagnostikas ierīces, kas ne tikai nolasa kļūdu kodus, kuri norāda par konkrēto bojāto elektrisko ķēdi, bet arī piedāvā instrukcijas, kas organizēti palīdz visātrāk un precīzāk noteikt, kurš komponents ir vainīgs – savienojums, vads, devējs vai vadības bloks.
Līdzīgi mūsdienu tehnika palīdz arī ritošās daļas un piekares diagnostikai, ļauj īsā laikā pārbaudīt piekares ģeometriju, bremžu efektivitāti, amortizatoru stāvokli un nolietojumu, kā arī citus parametrus. Pēc tam datora izdrukā var uzskatāmi redzēt visu interesējošo mezglu nolietojuma pakāpi. Ideālā variantā diagnostikai jāuzlabo autoservisa darbs, proti, klientu apkalpošana.
Tipiska sūdzība – automobilim maina vienu detaļu pēc otras, tomēr defekts netiek novērsts. Un visgudrais servisa meistars ciniski apgalvo, ka jūs vienkārši esat nopircis neveiksmīgu auto, un nekādi nav gatavs atzīt savu nespēju veikt kvalitatīvu diagnostiku.
Dažādi līmeņi
Autoservisus nosacīti var iedalīt trīs līmeņos:
- Mazas darbnīcas vai garāžas.
To galvenā problēma ir nespēja veikt pienācīgas investīcijas aprīkojuma iegādei un servisa darbinieku izglītošanai, tāpēc meistari parasti iztiek bez diagnostikas aparatūras vai izmanto primitīvas ierīces ierobežotai kodu lasīšanai un/vai pirātiskā ceļā iegūtu programmatūru. Viņi remontē un apkopj salīdzinoši vecus automobiļus, bet jaunākiem modeļiem spēj veikt tikai pašus vienkāršākos darbus, piemēram, riepu maiņu un remontu, eļļas maiņu, bremžu vai izplūdes sistēmas apkopes u. tml.
Klientam pēc šādas darbnīcas apmeklējuma nav nekādas garantijas par veikto darbu kvalitāti un atliek vien uzticēties meistara godaprātam.
Nereti arī iznāk tā, ka auto īpašnieks spiests regulāri remontēt savu braucamo par salīdzinoši nelielu naudas summu, taču ilgtermiņā ieguldītie līdzekļi izrādās krietni lielāki, nekā vienreiz veicot kārtīgu remontu.
- Tā sauktie alternatīvie
no auto tirgotājiem un importētājiem neatkarīgi – autoservisi. To arsenālā parasti ir moderna un dārga (maksā kā minimums pāris tūkstošus latu) diagnostikas aparatūra un programmnodrošinājums, kas ļauj nolasīt būtiskāko kļūdu kodus vairumam mūsdienu automobiļu. Ar nosacījumu, ja komplektā ir arī atbilstoša meistara kvalifikācija…
- Oficiālie dīleru servisa centri,
kuru rīcībā parasti ir specifiskas diagnostikas iekārtas un programmnodrošinājums, kā arī konkrētas auto markas ražotāja informatīvais atbalsts. Tomēr arī šajā līmenī jāatzīst, ka tieši cilvēciskais faktors mēdz būt par traucēkli, lai nodrošinātu vislielāko precizitāti un veikto darbu augstu kvalitāti.
Eksperta viedoklis
Arvis Krasts, strādajis par SIA Robert Bosch Auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības vadītāju Latvijā:
«Uzskatu, ka pašlaik mums ir aptuveni divreiz vairāk autoservisu, nekā būtu nepieciešams. Ļoti daudzi strādā ar zemu efektivitāti – nav pienācīgu zināšanu, nav atbilstošu iekārtu, kā arī trūkst izpratnes par servisa procesu organizāciju. Mūsdienu automobili vairs nevar salabot ar skrūvgriezi, knaiblēm un āmuru. Daudzām darbnīcām nav pat ekonomiski pamatotu normstundu izcenojumu.
Bieži vien autoservisos trūkst pozitīvas attieksmes pret klientu, ir problēmas ar komunikāciju, tas ir noteicošais faktors klienta neapmierinātībai, dažkārt pat tehniski kvalitatīvi veiktam remontam. Meistari neprot autoīpašniekam pieņemamā un saprotamā veidā izskaidrot tā vai cita darba nepieciešamību, baidās piedāvāt nepieciešamos papildu pakalpojumus vai kvalitatīvākas detaļas. Rezultātā automašīnas tiek ilgstoši brauktas ar savu laiku nokalpojušiem ekspluatācijas šķidrumiem un nolietotām detaļām, kas neapšaubāmi atsaucas uz transportlīdzekļa kopējo tehnisko stāvokli.
Diemžēl situācija ir tāda, ka mazie servisi nav gatavi investēt ne darbiniekos, ne iekārtās.
Savukārt klients bieži vien nav gatavs maksāt par kvalitatīvu servisu, tāpēc izvēlas lētāko un ar rezultātu nereti paliek neapmierināts. Prognozēju, ka situācija nākamajos desmit gados mainīsies un Latvijā ienāks autoservisu tīkli no Eiropas.»
