Tieši auto īpašnieka apdrošināšanas vēsture ir nozīmīgākais faktors, kas veido bonus–malus (BM) klasi. Pēc būtības tas ir atlaides (bonus)– piemaksas (malus) princips, kas nosaka: autoīpašniekiem ar labu apdrošināšanas vēsturi BM klase ir augstāka un prēmija zemāka, tātad OCTA polise lētāka. Ne tik uzmanīgajiem autoīpašniekiem BM klase ir zemāka un prēmija – polises cena – var pat vairākas reizes pārsniegt salīdzinoši prātīgāko braucēju izmaksas par savu OCTA. Vārdu sakot – negadījumi notiek ar mašīnu, bet par to jāmaksā īpašniekam.
Bonus-Malus formula
BM sistēma Latvijā tika ieviesta no 2006. gada 1. janvāra, lai palīdzētu apdrošinātājiem precīzāk izvērtēt katru klientu/auto un pēc saviem kritērijiem noteikt atbilstošu OCTA prēmiju. BM klases noteikšanai tiek ņemta vērā attiecīgā īpašnieka apdrošināto dienu skaita attiecība pret izraisītajiem negadījumiem par pēdējiem 11 gadiem visiem viena tipa automobiļiem.
Katrai grupai īpašniekam var tikt piešķirta atsevišķa klase. Visiem viena īpašnieka vieglajiem auto ir viena grupa (V1–V6). Piemēram, Guntim pieder mašīnas Nissan Micra, Lincoln Navigator un VW Transporter pasažieru (līdz 8+1 vietai) busiņš. Visiem Gunta auto ir viena klase. Auto nopērkot, to piešķir automātiski, katram nākamajam piemērojot to BM klasi, kāda ir citiem (vai iepriekšējam) Gunta transportlīdzekļiem.
Tas nozīmē, ka iepriekšējie grēki netiek dzēsti, nomainot automašīnu. BM klase visiem transportlīdzekļu īpašniekiem tiek pārrēķināta vienu reizi gadā – 15. septembrī .
Lai BM klase tiktu paaugstināta (OCTA cena zemāka), iepriekšējā periodā attiecīgās grupas transportlīdzekļiem ir jābūt apdrošinātiem kopā vismaz 275 dienas.
Ja šis termiņš ir īsāks, apdrošinātās dienas tiek pārnestas uz nākamo periodu. Visbiežāk šāda situācija var veidoties motocikliem, kurus parasti apdrošina tikai uz vasaras sezonu, un attiecīgi BM klase tiek palielināta reizi divos gados, protams, ar nosacījumu, ka nav izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. BM klases tiek aprēķinātas tikai Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.
Polises cenas veidošanās
Octa polises cenu ietekmē vairāki faktori:
- auto marka;
- modelis;
- izlaiduma gads u.c. attiecīgā auto raksturojošie kritēriji;
- auto īpašnieka vecums;
- auto reģistrācijas adrese;
- īpašnieka tiesiskā forma (fiziska vai juridiska persona);
- attiecīgā auto īpašnieka apdrošināšanas vēsture.
Gradācijas jeb labie un sliktie
BM klašu gradācija no 1 līdz 17. 1.–5. ir malus klases, kas sadārdzina polises cenu pēc principa: jo vairāk ceļu satiksmes negadījumu attiecīgajā t/l grupā pret apdrošināto dienu skaitu, jo zemāka klase. 6. ir sākumklase jeb klase bez noteikta riska, kas tiek piešķirta auto īpašniekiem, kuriem nav iepriekšējas apdrošināšanas vēstures par attiecīgās grupas transportlīdzekļiem.
6. klase atkārtoti var tikt piešķirta arī gadījumos, kad kāda augstāka klase tiek samazināta. No 7. līdz 17. ir samazinātā riska jeb bonus klases. Teorētiski iespējams nokrist pat no 17. uz 1. klasi, lai gan praksē šādi gadījumi ir reti. Jo augstāka ir esošā BM klase, jo vairāk nedarbu jāsastrādā, lai tiktu kādā no malus klasēm.
Būtiski ir ņemt vērā faktu, ka BM klase pēc avārijas izraisīšanas tiks samazināta ti ši auto īpašniekam, nevis vadītājam, ja tas ir braucis ar cita īpašumā esošu auto.
Piemēram, ja tēva (vai turētāja, ja īpašnieks ir līzinga sabiedrība) īpašumā ir trīs vieglie auto, tad viņa bērnu (lietotāju) izraisītie gadījumi ietekmēs kopējo BM klasi visiem šiem auto. Turklāt visiem tā būs vienāda pat tad, ja ar vienu automašīnu izraisa trīs gadījumus gadā, bet ar pārējām divām – nevienu.
Par bērnu grēkiem vajadzēs maksāt tēvam, jo nākamajā gadā viņa BM klase būs kritusies, attiecīgi OCTA polises cena palielinājusies. Secinājums – domā, kam uztici savu auto! BM klases aprēķinu neietekmē sakrātie soda punkti vai policijas brīdinājumi un sodi par CSN pārkāpumiem, ko autovadītāji bieži vien maldīgi uzskata par OCTA polises prēmiju ietekmējošu faktoru.
Kā apdrošināšanas gadījumi tiek klasificēti visi ceļu satiksmes negadījumi, kuros attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs ir atzīts par vainīgu vai daļēji vainīgu un OCTA polisi izdevusī apdrošināšanas sabiedrība vai LTAB (ja uz CSN brīdi nav bijusi spēkā OCTA polise) ir veikuši atlīdzības izmaksu. Vainas pakāpi atbildības noteikšanai OCTA atlīdzības kontekstā nosaka apdrošinātāji saskaņā ar LTAB metodiku. To nedara policija vai kāda cita institūcija. Policija tikai konstatē negadījuma faktu un var uzlikt sodu par attiecīgiem CSN pārkāpumiem.
Ir iespējami gadījumi, kad abus vai vairākus CSN iesaistītos vadītājus var atzīt par daļēji vainīgiem, piemēram, vienam piemērojot vainas pakāpi 70%, otram 30% vai 50/50.
Parasti tie ir gadījumi, kad tieši pirms CSN abi vadītāji ir pārkāpuši kādu no CSN punktiem. Pēc šo punktu nozīmīguma un ietekmes uz CSN arī tiek sadalīta atbildība. Visbiežāk tā ir izbraukšana no autostāvvietas, kad abi transportlīdzekļi bijuši kustībā. OCTA atlīdzības tiek aprēķinātas proporcionāli vainas pakāpei.
Rezumējums
OCTA polises cenu veido transportlīdzekļa tehniskie rādītāji plus īpašnieka apdrošināšanas vēsture (reģistrēto negadījumu skaits). Negadījums nevis tiek pierakstīts vadītājam, kas to izraisīja, bet sabojā autoīpašnieka apdrošināšanas vēsturi.
Visiem viena īpašnieka viena tipa automobiļiem tiek piešķirta viena bonus–malus klase, pat tad, ja ar vienu auto izraisīti trīs negadījumi gadā, bet ar pārējiem – neviens. Bonus– malus klases aprēķinu neietekmē sakrātie soda punkti vai policijas brīdinājumi un sodi par CSN pārkāpumiem.