Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Kā rīkoties, ja brauc pa pakusušu, dubļainu ziemas ceļu un pēkšņi iebrauc meža ieskautā ceļa gabalā, ko klāj tīrs ledus?
Vispirms jau ieteiktu būt uzmanīgam un vienmēr laikus gatavam, ka ceļa apstākļi var mainīties. Nav vienas receptes, ko šādā situācijā darīt. Tāpēc teikšu tā: drošas braukšanas sajūta cilvēkam rodas no paša un citu braucēju pieredzes. Lielākās ziepes uz ceļa pārsvarā notiek nepareizi izvēlēta ātruma dēļ. Ar pārāk lielu ātrumu iebraucam līkumā vai skrienam pa slidenu ceļu. Ja slidenā un arī bedrainā līkumā iebrauc ar lielu ātrumu, mašīna var izslīdēt.
Piemēram, ja braucat līkumā pa labi un ja izslīd aizmugurējie riteņi, stūre proporcionāli jāgriež braukšanai pretējā virzienā, šajā gadījumā pa kreisi, lai pārtrauktu griešanās kustību. Šāda situācija raksturīgāka automašīnām ar aizmugurējo riteņu piedziņu. Ja izslīd priekšējie riteņi, nekādā gadījumā nedrīkst stūri griezt vēl vairāk, jo tad priekšējie riteņi izslīdēs vēl vairāk, labāk atlaist gāzes pedāli un stūri nedaudz izgriezt pretēji, lai pārtrauktu mašīnas priekšējo riteņu slīdēšanu un panāktu to saķeri.
Viena lieta, ko vēlos ieteikt visiem, kuri brauc pa lauku ceļiem, kaut gan tas pats jāievēro, arī braucot pa asfaltu, – necensties braukt pa iebrauktajām sliedēm, bet mēģināt turēties ceļa augstākajās vietās. Šādā veidā pasargāsiet sevi no tā, ka ar mašīnas apakšējo daļu varat uzsēsties uz vaļņa, kas izveidojies starp abām iebrauktajām risēm. Risēs parasti sakrājas ūdens un izveidojas peļķes. Ja brauc pa iebrauktajām sliedēm, kādā brīdī mašīnas riepas vairs neizspiež ūdeni un var sākties akvaplanēšana jeb auto peldēšana.
2. Kā būtu labāk braukt pa ļoti bedrainu ceļu?
Ja bedres ir lielas un dziļas, vispirms jāsamazina ātrums, tad jāmēģina tās apbraukt, jo, iebraucot dziļā bedrē, tiek lauzta mašīnas piekare, turklāt mašīna var sašūpoties un zaudēt stabilitāti. Braucot ārā no bedres, aizmugurējie riteņi zaudē saķeri, un, ja stūre jāgriež pa labi vai pa kreisi, ir liela iespēja, ka aizmugurējie riteņi izslīdēs. Vislabākais ir lielās bedres apbraukt, ja ceļa apstākļi to ļauj. Ja bedre ir pilna ar ūdeni, tā ir divtik bīstama, jo nevar redzēt, kas ir apakšā. Ja nu dēlis ar naglām? Uz lauku ceļiem mēdz būt arī daudz bedrīšu, kas seko cita citai – tā sauktā trepe. Ja tāda trāpās, vajadzētu braukt vai nu nedaudz ātrāk, vai lēnāk, lai izvairītos no tā, ka visa mašīna nepatīkami kratās. Ja mašīnas ātrums ir pārāk liels, priekšējie riteņi var izslīdēt uz ārējo malu. Tāpēc katram pēc savām spējām un pieredzes jāizlemj, vai trepi pārbraukt ātrāk vai lēnāk.
3. Laukos parasti satiksme nav tik intensīva, un daudzi brauc mazliet pārdroši – pa ceļa vidu, kreiso malu. Tad uz ceļa ir līkums vai kalniņš, un pēkšņi kāds nāk pretī. Ko nu?
Mūsu lauku un mežu ceļi bieži vien nav pietiekami plati, lai varētu brīvi un droši izbraukt divās joslās. tāpēc, tuvojoties kalnam vai līkumam, būtu jāsamazina ātrums, lai droši varētu ieņemt savu joslu, piespiesties tuvāk labajai pusei, lai gadījumā, ja kāds brauc pretī, var samainīties. Ja brauc pa diezgan šauru ceļu un nav stingras pārliecības, ka divas mašīnas, nesasitoties ar spoguļiem, varēs izmainīties, labāk uzreiz samazināt ātrumu, varbūt pat apstāties ceļa labajā pusē platākajā vietā, kur ir kāda kabatiņa, un palaist garām pretimbraucošo.
Silts ieteikums: negaidiet, ka pretimbraucošais nobrauks malā un jūs palaidīs, dariet to pats!
Auto vadīšanā ļoti svarīga ir spēja paredzēt, kas varētu notikt uz ceļa. |Ja pa šauru ceļu braucam kalnā, pastāv iespēja, ka kāds brauks pretī, varbūt viņš pārvietosies pa ceļa vidu, tāpēc labāk es piespiežos ceļa malai. Naktī, no vienas puses, braukt ir drošāk, jo visi saprātīgi domājošie brauc ar ieslēgtiem gaismas lukturiem un var redzēt spīdam ugunis, taču mēdz būt arī tā, ka kalnam otrā pusē, aklajā zonā, stāv, piemēram, mašīna vai neapgaismota traktora piekabe, tāpēc jāparedz arī šādas situācijas.
4. Ko darīt, ja uz slidena ceļa mašīna vairs neklausa, brauc slīpi un tur, kur negribi?
Parasti iebraukšana grāvī un slīdēšana notiek nepareizi izvēlēta ātruma dēļ. Ja tā noticis, ir reizes, kad var ko glābt, un reizes, kad neko darīt vairs nevar. Tas lielākoties atkarīgs no situācijas uz ceļa – cik tas plats, cik liels ir attālums no brauktuves malas līdz grāvim, no mašīnas tehniskā stāvokļa, riepām. Lai gan nav gatavas rīcības receptes, galvenais – nedrīkst ļaut automašīnas riteņiem bloķēties. Ja mašīna slīd grāvī, braucot līkumā, pirmā reakcija ir nospiest bremžu pedāli un stūri maksimāli griezt prom no grāvja. Ja ātrums nav pārāk liels, mašīna, protams, apstāsies, bet, ja ātrums ir liels, nekas labs nav gaidāms – maksimāli nospiežot bremzes, var sākt bloķēties riteņi, aiziet šķērsām braukšanas virzienam, un tad izglābties no ieslīdēšanas grāvī neizdosies. Cilvēki ziemā pārāk daudz groza stūri, bet tā nevajag darīt. Pirmais un svarīgākais, ja mašīna neklausa un nebrauc, kur vajag, – samazināt braukšanas ātrumu, atlaižot gāzes pedāli. Mēģiniet arī izjusti bremzēt un stūrēt vienlaikus, bet tikai ne asi!
5. Kur ziemā auto labāk turēt – ārā, garāžā, šķūnī?
Manuprāt, vislabāk ir zem nojumes vai neapkurināmā garāžā, kurā ir tāda pati temperatūra kā ārā, un vēl labāk, ja tā vējojas. Kāpēc? Braucot pie automašīnas apakšas un arkām pielīp dažādi ceļa segumam izmantotie pretslīdes materiāli, bieži tas ir sāls. Un sāls agresīvi iedarbojas uz metālu, saēd mašīnu un veicina rūsas parādīšanos. Ja mašīna atrodas aukstumā un sāls sasalst, nekāda reakcija nenotiek. Ja mašīnu iebrauc siltā garāžā, no rīta zem tās būs peļķe un netīrumi, kas atdalījušies no mašīnas apakšas, proti, sāls vai citas pretslīdes vielas sāk kust un šķidrā veidā paliek arī uz mašīnas apakšējās daļas, un tā sāk rūsēt. Ja mašīna stāv ārā, viss apakšā pielipušais atdalās pakāpeniski, līdz ar to lielu skādi mašīnai nenodara. Līdzīgi ir, ja mašīnu tur zem nojumes, kur šurpu turpu staigā vējš un visu kūstošo arī ātri nožāvē.
6. Ko iesākt, ja braukšanu pēkšņi iztraucē no sētas skrienošs suns?
Uz slidena ceļa nevajag strauji bremzēt, taču, ja braucat pietiekami lēni, humānu mērķu vārdā, lai nenodarītu pāri sunim, kas var ieskriet kaut kur starp riteņiem, ātrumu vajadzētu samazināt un lēnā garā braukt tā, lai neuzbrauktu sunītim. Ja ātrums ir liels un pamanāt, ka no sāniem nesas suns, tam nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību, jo arī sunim ir maksimālais ātruma limits. Ja mašīna brauc ātrāk, nekā suns var paskriet, viņš vienkārši secinās, ka... auto jau ir garām.
Ņem vērā!
Iestājoties ziemai, maini savu autovadītāja domāšanu! Ziemā mainās pilnīgi viss: gaisa temperatūra, braukšanas apstākļi, ceļa seguma stāvoklis, bremzēšanas ceļš un dinamika, vairāk jārēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem, jo arī viņus ietekmē ziema. Piemēram, vasarā mašīna neslīd vai slīd tikai ļoti lielā ātrumā, bet ziemā tā slīd jau nelielā ātrumā. Jā, pat braucot ar ātrumu 10 kilometru stundā, ja uz kaila ledus nospiež bremžu pedāli. Aizbrauc uz kādu drošu vietu un pamēģini noķert slīdēšanas robežu – kādā ātrumā, veicot manevru, tā kļūst nestabila un riteņi sāk izslīdēt. Pārbaudi riepu kvalitāti. Ja riepām palicis minimālais atļautais četru milimetru protektors, ar ko drīkst piedalīties satiksmē, atceries, ka to varētu salīdzināt ar situāciju, kad degvielas bākā atlikuši pēdējie litri degvielas un jau mirgo sarkanā lampiņa. Ja ir četru milimetru protektors, sarkanā lampiņa mirgo riepai, tāpēc labāk meklē jaunas. Ja ir slikti ceļa apstākļi, slidens un tuvu četriem milimetriem nobraukta riepa, šāda mašīna uz ceļa būs daudz nestabilāka nekā tieši tāda pati mašīna ar tādu pašu jaudu, bet labām riepām. Pārbaudi lukturus. Pārliecinies, vai ieskrūvētas pareizās lampiņas, vai lukturi ir atbilstoši noregulēti. Ziemā daudz sanāk braukt tumsā, līdz ar to ir svarīgi, cik tāla un laba ir redzamība. Ielej nesasalstošu logu tīrāmo šķidrumu, lai operatīvi varētu notīrīt mašīnas logus un labi pārredzēt ceļu. Šim nolūkam vajadzīgas arī kvalitatīvas logu slotiņas; ja brauksi ar sliktām slotiņām, ziemas aukstumā to gumija sasals, un tās vairs tik efektīvi netīrīs.
