Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vai nav patīkami, atverot auto durvis, ierastā lētas plastmasas, sintētisku audumu un gumijas smārda vietā saņemt baudu acīm un degunam? Mūsdienās nevienu vairs nepārsteidz šāda materiāla piedāvājums kompaktajā un pat mazajā klasē. Tāpat ir kompānijas, kuras specializējas autosalonu tapsēšanas darbos, visiem gribētājiem palīdzot tikt pie kārotā.
Kāpēc ādu?
Pirmkārt, tā ir auto āda – speciāli atlasīta, apstrādāta un sagatavota govs āda 1,2–1,6 mm bieza. Atbilstība izvirzītajām prasībām (ķīmiskā, mehāniskā, UV u.c. pēc DIN ISO 9001/EN 29001) to atšķir no mēbeļu, apavu un galantērijas vajadzībām domātās. Autoražotājiem ir katram savas prasības (no 20–120 parametriem), kurās ir pat līdz tādām niansēm kā dzīvnieka turēšanas apstākļi, reģions un dzimums.
Salonā ādai jāiztur pavisam citas slodzes – no –30°C ziemā līdz +50°C karstajā laikā, sēdekļu apsilde, kur temperatūra piecās minūtēs mainās 60°C amplitūdā.
Tiešie saules stari, mitrums, putekļi, sāls izgarojumi un pastāvīga mehāniska iedarbība pareizi izgatavotam un izvēlētam materiālam nav šķēršļi, lai kalpotu daudzus gadus, saglabājot lietošanas un estētisko vērtību. Āda kā dabīgs materiāls ir elpojoša, antialerģiska, izturīga un saskarē patīkama. Luksusa automobiļiem tā, protams, būs visaugstākās kategorijas, kas nav salīdzināma ar vienkāršāko, bet, pasūtot darbnīcā, jums ir iespēja tikt pie tādas pašas kā Mercedes vai Porsche.
Tas nav vienkārši
Ādas nonāk līdz sēdeklim garā un pietiekami komplicētā procesā. Dzīvnieki kvalitatīvu ādas izstrādājumu ražošanai tiek speciāli audzēti. No turēšanas apstākļiem, klimata un uzņemtās barības ir atkarīga tālākā izejvielas vērtība. Labāko materiālu iegūst no Ziemeļeiropā (Dānijā, Zviedrijā un Īrijā) audzētiem lopiem.
Pēc pirmatnējās apstrādes, kurā ādu atmato, attauko, skalo, miecē (ar hroma sāļiem un alumīnija sulfātu) un šķiro, no tās iznāk pusfabrikāts jeb Wet blue (biezums ~viens centimetrs). Pēcāk ar diska nazi notiek šķelšana pa visu laukumu.
Nākamajā operācijā ādas tiek šķirotas pēc biezuma, svara un kvalitātes, iedalot kategorijās A, B, C un D. Tad ar speciālu nazi ādu griež (3–5 kārtās) vajadzīgajā biezumā un atkal šķiro. Auto ādai der labākā daļa, un tie ir tikai 15–20% no apjoma. Pēc krāsošanas (visā ādas biezumā) īpašos trumuļos to vēlreiz šķiro (trīs kategorijās) atkarībā no tā, cik lekālu (60 x 70 cm) var izvietot uz laukuma.
Pēdējais darbs ir gala apstrāde, kurā labākos gabalus atstāj gludus (vēl papildus krāso, mīkstina un vasko), bet pārējos apdrukā ar spiedmašīnām dažādā dziļumā, veidojot ādai raksturīgos rakstus. Vairākiem autoražotājiem (Audi, Mercedes, BMW u.c.) ir savas dizaina prasības un krāsu toņu paletes. Zināmākie vārdi ādas apstrādes industrijā – Schweizer, Wollsdorf, Catania, Bellagio, Mah, Hul shof, Hans Reinke u.c.
Alcantara un mākslīgā āda
Pagājušā gadsimta 70. gados dabīgās ādas deficīta dēļ tika radīts pilnībā mākslīgs produkts, kas pazīstams ar nosaukumu Alcantara. Autors – Japānas ķīmijas kompānijas ENI zinātnieks Mijoši Okamoto. 1972. gadā ENI kopā ar itāļu firmu Toray Industrie nodibina kopuzņēmumu Alcantara SpA un Itālijā uzsāk ražošanu.
Arābu valodā Alcantara nozīmē – «savienojošs» (domāta austrumu tehnoloģija ar rietumu kultūru). Izstrādājuma pamatā ir ļoti smalka divkomponentu mikrošķiedra (68% poliesters un 32% poliuretāns), kuru iegūst no speciālas plastmasas, to ilgstoši ķīmiski apstrādājot. Materiāls ir unikāls un universāls, pēc izskata atgādina dabisko zamšu.
Izturīgs pret berzi, UV starojumu, ķīmiski aktīvām vielām, mitrumu, grūti degošs, elpojošs, viegli tīrāms un elastīgs. Tieši elastība to ļauj lietot vissarežģītāko formu apdarei. Materiālu viegli labot, tam neveidojas atlikumi piegriežot. Izskata un īpašību dēļ Alcantara izmanto autobūvē, jahtu un lidmašīnu apdarē, apģērbu un juvelierizstrādājumu ražošanā.
Vidējais biezums viens milimetrs (mainās pēc lietojuma – paneļiem, griestu apdarei, sēdekļiem utt.), cena ~90 eur/m². Mākslīgā āda arī ir sintētisks materiāls, kas tiek izgatavots no poliuretāna vai polivinilhlorīda, bet cena par 40–60% mazāka nekā ādai vai Alcantara. Īpašību ziņā ar ādu PU un PVC nevar sacensties, toties ražotāju meistarība sasniegusi tādu līmeni, ka pat speciālists vizuāli neatšķirs to no dabīga izstrādājuma.
Patērētāji pat nenojauš, ka viņu braucamajos daudzas vietas ir apdarinātas ar aizstājēju. Tas neattiecas tikai uz budžeta mašīnām, arī BMW X5 un Audi Q7 saloni nav 100% no dabīgās ādas. Eiropā pazīstamākie ražotāji – Vowalon no Vācijas un Fatra no Čehijas. Pasaules mērogā no lielākajiem ir ķīniešu – Quanzhou Baoxin Synthetic Leather Co.,Ltd.
Speciālistu komentāri
Zigmunds Melders, cardesign.lv, Latvijas Amatniecības kameras amata meistars «Reiz ievēroju, ka manai frizierei pie sienas izlikts Latvijas Amatniecības kameras diploms, kas apliecina friziermeistares kvalifikāciju. Redzēts, darīts – pieteicos kamerā, jo pieredze šūšanas darbos septiņpadsmit gadu, taču atdūros pret faktu, ka šādam amatam nav izstrādāts nolikums. Kopīgiem spēkiem tika sarūpēta vajadzīgā dokumentācija, un 2004. gadā stājos komisijas priekšā.
Tā kļuvu par pirmo diplomēto transporta līdzekļu tapsēšanas meistaru Latvijā. Var jau paraut veco joku par diplomiem un nagliņām, taču, kad Ķelnes ādas apstrādātāju un ražotāju mesē uzrādīju šo dokumentu, pret mani izturējās visai nopietni. Tas ļāva noslēgt līgumu ar vienu no Vācijas galvenajiem ādu apstrādātājiem – Leder Reinhardt GmbH. Ko tas mainīja?
Vispirms atteicos no ātrajiem darbiem un Rumbulas kontingenta. Lai to dara citi, tā teikt, darba dalīšana. Noslēdzu sadarbības līgumus ar mūsu autotirgotājiem (Porsche, Mitsubishi, Audi, Subaru u.c.), kuriem pieredze un darba kvalitāte tāpat nav mazsvarīga. Reiz klientam palīdzēju uzvarēt strīdā ar rūpnīcu par jauna VW Touareg ādas salona krāsas noturību. Pateicoties Leder Reinhardt GmbH atbalstam, mani atsaucīgi uzņēma laboratorija Vācijā, dokumentāli apstiprinot lietotās krāsvielas neatbilstību prasībām.
Man nepatīk, ja steidzina vai citādi streso. Vidēji salona pāršūšana ilgst no vienas līdz trijām nedēļām atkarībā no sarežģītības un apdarināmo elementu daudzuma.
Treknajos gados daži autodīleri kļuva nekaunīgi, klientam par salonu prasot pat 2000 eiro, ja faktiski tas maksāja aptuveni 1000.
Zinu, cik kam jāmaksā, tāpēc uz pierunāšanu vai dempingošanu neielaižos. Vienam salonam (sēdekļi un durvis) vidēji vajadzīgi 10–12 m² izejvielas, tas ir, triju govju ādas, kuras atkarībā no kvalitātes maksā 40–70 eur/m². Pilna apdare, ieskaitot priekšējo paneli, griestus, bagāžas nodalījumu un citus sīkumus, var sasniegt arī 4000 eiro.
Izmantoju Nappa tipa ādu APOLLO, VALCONA, SILVERSTON vai MONZA ar vairāk nekā 50 krāsu toņiem un iespēju to perforēt. Analogs Alkantara ir materiāls Dinamica Star (ar biezāku un blīvāku tekstūru), kuru, kombinējot ar ādu, var panākt efektīgu dizainu. Iznāca darbošanās ar retro auto restaurāciju, taču šis process pie mums ir pārāk ilgs un finansiāli neizdevīgs.
Atmiņā palicis gadījums ar Audi A8. Nezināmu iemeslu dēļ uz aizmugures sēdekļa ilgāku laiku tika turētas riepas, kas uz gaišās ādas atstāja neizdzēšamus nospiedumus. Ražotājs par jaunu sēdekli prasīja 1200 eiro, bet mēs šo darbu ar autentisku materiālu paveicām par 600 eiro.
