Cik drošas ir automātiskās avārijas bremzes?

Tūlīt tik būs. Kā vienmēr, kad notiek trieciena tests, no laukuma malām norises virzienā pavērsti neskaitāmi fotoobjektīvi, videokameru acis un prožektori. Visi gaida īso, maģisko brīdi. Šodien īpašu uzmanību izpelnījusies viena lēca, kura šoreiz nevis noskatās uz testu no malas, bet pati tajā piedalās. No 5. sērijas BMW radiatora restes apakšas pavisam neuzkrītoši noraugās maza radara acs.

Melnā lēca ir automātiskās aktīvās kruīzkontroles (ACC – tolaik bija pieejama par aptuveni 1500 eiro modeļiem ar automātisko pārnesumkārbu) sastāvdaļa. Šī sistēma tiek izmantota, piemēram, BMW 5. un 7. sērijas modeļos.

Elektroniskajai acij ir svarīgs uzdevums – pamanīt šķēršļus ceļā un par tiem brīdināt neuzmanīgu vadītāju. Pēdējā brīdī pat notiek viegla, patvaļīga bremzēšana.

Beigās automašīnai būtu jāietriecas barjerā ar samazinātu ātrumu, respektīvi, ar mazāku spēku. Vai teorija darbojas arī praksē, to parādīs šis tests, kurā piedalās divi modeļi: viens ar automātiskajām bremzēm, otrs – bez tām.

Citi lasa

Zane Piļka- Karaļeviča

Attiecības

Samanta dīvas tērpā dodas uz neparastu randiņu ar vīru. Viņu izvēle pārsteidz!

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

DEKRA ierīkojusi speciālu testa laukumu, kurā radara acij ceļā nestāsies nekas, arī bremzēšana netiks kavēta un tiks ņemta vērā arī automašīnas palēnināšanās dinamikas dabiskā attīstība. Laukums īpaši pielāgots tieši šim testam, lai uz bremžu darbību iespaidu neatstātu ar trosi velkamais trases grīdā iestrādātais vadības elements.

Lai spētu nodrošināt salīdzinājuma precizitāti, automašīnai jātrāpa skaidri definētā punktā. EuroNCAP pieprasa frontālo triecienu testos precizitāti +/–20 mm.

Kā strādā BMW automātiskā bremžu sistēma?

Vispirms BMW radara sistēma atpazīst šķērsli – normatīvu prasībām atbilstošo barjeru trases galā. Pēc tam vadītājs saņem optisku brīdinājumu. Ja viņš ignorē arī vēlāk atskanošo akustisko signālu, mašīna palēninās patstāvīgi. Prototips to paveic uzreiz ar pilnu bremzēšanas spēku, līdz ar to samazinot trieciena ātrumu par 24 km/h.

• Paātrinājums

Vadības trose laukuma grīdā ievelk automašīnu līdz noteiktajam ātrumam – 64 km/h.

• 2,1 s pirms trieciena

Sistēma brīdina vadītāju – vispirms iedegas lampiņa priekšējā panelī.

• 1,7 sekundes pirms trieciena

Ieslēdzas akustiskais (otrais) brīdinājums. Neliels bremžu impulss papildus brīdina vadītāju par briesmām.

• 1,1 sekunde pirms trieciena

Tiek nospriegotas drošības jostas un sēdekļu atzveltnes saslietas uz augšu.

• 0,9 sekundes pirms trieciena

Tik tuvu šķērslim trieciens ir nenovēršams, sistēma uzsāk strauju bremzēšanu.

• Trieciens

Sākotnējie 64 km/h samazināti līdz 40 km/h, trieciena enerģija mazāka par 60%.

Triecientests

Pirmoreiz pret sienu tiks triekts modelis ar automātiskajām bremzēm. Testam sagatavotais BMW nav vienkāršs auto no konveijera – Minhenes inženieri to uzlabojuši. Standarti ražots 5. sērijas BMW, brīdinot vadītāju, palēninātos pavisam nedaudz – maksimāli 3 m/s2. Testa dalībniekam elektronika noregulēta jutīgāk, bremzēšanas jauda paaugstināta – tāpēc tas bremzē no visa spēka, t.i., trīsreiz spēcīgāk.

Lai gan prototips līdz ar to reaģē daudz agresīvāk un noteiktāk nekā sērijveidā ražots auto, tomēr izmēģinājums parāda potenciālu bremzēšanas sistēmām ar radara iesaistīšanos. Mūsu gadījumā ieskrējiena ātrums 64 km/h beigās sarūk līdz 40 km/h. Īsi pirms trieciena gudrā mašīna ciešāk savelk drošības jostas un sēdekļus saslien augstāk – optimālā leņķī. Attiecīgi samazinās kritiskā noslogojuma rādītāji.

Testa beigās kļūst skaidrs: lellēm klājas labi bez automātiskajām bremzēm. Pat nespeciālistam ir skaidrs, ka trieciena enerģija bijusi daudz mazāka.

BMW bez automātiskajām bremzēm kreisais priekšējais ritenis ir atbīdījies atpakaļ līdz pat slieksnim, priekšpuse kreisajā pusē iespiesta vairāk uz aizmuguri, neliela deformācija ir pat jumtam. Bet salons arī šeit ir pilnīgi neskarts. Iespaidīgi. 530d ar elektronikas atbalstu izskatās vēl labāk. Pat riepā vēl ir gaiss, bet, izmērot attālumu starp priekšējo spārnu un vadītāja durvīm, var redzēt, ka priekšpuse saspiesta mazāk. T

am, ka BMW nepalēnina katru sērijveida modeli ar pilnu jaudu, bet aptur ar maigākām metodēm, iemesls nebūt nav tehniski apsvērumi. Sistēmas radītāji nevēlas pārāk atslogot vadītāju, bet ļaut viņam uzņemties atbildību un dot iespēju veikt izvairīšanās manevru. Turklāt jāšaubās, vai visiem no aizmugures braucošajiem būs tikpat ātra reakcija kā automātiskajām bremzēm.

Rezultāti

5. serijas BMW bez brīdinajuma sistemas

Sērijveidā ražotais 5. sērijas BMW saskaņā ar EuroNCAP normatīviem ar 64 km/h ātrumu ietriecās alumīnija konstrukcijā. Salons ir gandrīz neskarts, bet mašīnas priekšpusē redzamas ievērojamas trieciena pēdas. Buferi un mašīnas priekšpuse pamatīgi bojāti; Priekšējā piekare atspiesta uz aizmuguri, ritenis pieplacis slieksni; Priekšējais statnis iespiedis nelielu robu jumtā.

5. serijas BMW ar avārijas bremžu funkciju

Šis 5. sērijas BMW speciāli testam saņēma īpaši noregulētu elektronikas sistēmu. Tai jāparāda, ko spēj paveikt bremzes, kas darbojas patstāvīgi. Tas nu ir skaidrs – jo mazāks ātrums sadursmes brīdī, jo mazāka skāde. Salīdzinājumā redzams pavisam skaidri: priekšpuse deformēta mazāk; Motora pārsegs saspiests, taču ne tik spēcīgi sagriezts uz iekšpusi; Priekšējais ritenis paliek vietā, arī riepa vesela.

Ar bremzēm pret sienu

5. sērijas BMW jāparāda, kā trieciena testos reaģē automašīnas ar adaptīvo bremžu sistēmu. DEKRA pārveidojusi testa laukumu atbilstoši mērķim.

Elektronika automašīnā: lāsts vai svētība?

Elektroniskās palīdzības sistēmas domātas, lai glābtu cilvēku dzīvības. Tās arvien vairāk iejaucas vadītāja atbildības jomā. Atbalstītāji domā – jo vairāk elektronikas, jo lielāka drošība. Kritiķi baidās kļūt par pasažieriem automašīnā ar tālvadību. Divu redaktoru viedokļi:

PAR: drošības nekad nevar būt par daudz

Atzīstos, daudzo elektronisko ierīču dēļ dažreiz arī es izjūtu aprūpi kā apgrūtinājumu. Tomēr esmu gatavs atteikties no nenozīmīga komforta lielākai drošībai. Tās nekad nevar būt par daudz. Nemaz nerunājot par to, ka daudzi vadītāji bīstamās situācijās nespēj reaģēt pareizi: arī vislabākais autovadītājs, kas prot lieliski bremzēt un izvairīties, reiz nogurs vai novērsīs skatienu. Radars gan ne. Elektronika vienmēr ir nomodā un šaubu gadījumā pieņems pareizo lēmumu.

PRET: drošības pamats ir pieredzējuši autovadītāji

Man nav nekas pret ESP, ABS un citām elektroniskajām palīgierīcēm, kas glābj dzīvības. Bet automātiski bremzējošas un stūrējošas automašīnas atbruņo autovadītāju, ignorējot to, ka tieši viņš ir noteicošais drošības situācijā. Iemāciet iesācējiem pareizi bremzēt! Māciet viņiem izvairīties un slīdēt! Tikai labi izglītots autovadītājs spēj pareizi novērtēt satiksmes situācijas un pareizi tajās reaģēt. Tikai tā var izvairīties no negadījumiem. Elektronika nedrīkst izņemt stūri vadītājam no rokām vai aizvilkt prom bremžu pedāli viņam zem kājām.

Rezumējums

Sērijveidā ražots 5. sērijas BMW ar bremžu brīdinājuma sistēmu ne tuvu nesamazina ātrumu tik strauji kā automašīna šajā testā. Tomēr eksperiments rāda, ko šāda bremžu atbalsta sistēma spēj. Sērijveidā ražotiem auto tā galvenokārt pildīs brīdinājuma funkciju – un tas ir labi. Vadītājs saglabā kontroli, uz brīdinājumu reaģējot pats.