Vēsturiski pieturpunkti
1931. gada oktobra žurnālā "Motors" rakstīts, ka Latvijā pirmās cross country tipa auto un motosacīkstes sarīkojis Rīgas motorsporta klubs. Slēgtā 4 km riņķa distancē, kas bijusi nosprausta pie Carnikavas šosejas 29. km, sacentušies seši braucēji ar automobiļiem un deviņi motociklisti. Par uzvarētāju kļuvis kāds vīrs uzvārdā Medems ar Matchless motociklu.
Automobilistiem puse braucēju nav spējuši finišēt. 1994. gada septembrī Saldus rajona bijušajā Zvārdes aviācijas mācību poligonā notika
Tūrisms
Vienkāršākās sacīkstes un izklaide vienlaikus. Parasti atļauta braukšana ar jebkuru ielas auto, kvadriciklu vai motociklu. Dalībnieki sadalīti klasēs (Road un Offroad), kur katrai izvēlēta atbilstoša trase un veicamie uzdevumi (orientēšanās apvidū, kontrolpunktu atrašana pēc GPS, šķēršļu pārvarēšana u.c.). Maršrutos iekļauti ievērības cienīgi objekti, vēsturiskas un ainaviskas vietas. Pasākums vienai divām dienām ar maršrutu 150–500 km.
Triāls
Notiek ierobežotā, kompaktā teritorijā – visbiežāk pamestā karjerā vai sarežģītā reljefā apvidū. Bieži tiek kombinēts ar pamatsacensībām citos veidos, jo ir labi skatāms līdzjutējiem. Nospraustā trasē jāizbrauc dažādas grūtības pakāpes šķēršļi (stāvi kāpumi, akmeņu krāvumi, bedres u.c.) ar iespējami mazāku soda punktu skaitu.
Rallijreids
Rallijreidu līdzīgi kā ralliju raksturo ātrumposmi un pārbraucieni ar laika kontroli, taču distance pielāgota 4x4 mašīnām. Daudzviet ceļu vienkārši nav, un tas nosaka braucamrīku tehnisko uzbūvi. Tiem vienlaikus jābūt gan ātriem, gan spējīgiem braukt apvidū. Galvenā atšķirība – dalībnieki iepriekš trasi nepieraksta, un tā, tāpat kā ātrumposmi, ir lielais nezināmais. Mazos reidus, sauktus par Baja, rīko uz dažām dienām ar kopējo distanci ~1000 km un ātrumposmiem ~100 km (kopā 400–600 km) garumā, kas dalībniekiem jāveic maksimāli ātri, pēc leģendas atrodot pareizo maršrutu.
Maratoni ir vismaz 4000 km, bet supermaratoni (Dakaras rallijs) ir bijuši pat 12 500 km gari.
Pēc FIA tehniskajiem noteikumiem starptautiskajos reidos ir divas vieglo auto klases – T1 (uzlabotas standarta un prototipi) un T2 (standarta). Latvijas čempionātā sadalījums smalkāks – N (nacionālā UAZ, Ņiva), N1 (līdz 2000 cm³) un R1 (līdz 3000 cm³) klases, kas veicina dalībnieku piesaistīšanu.
Ekspedīcija
Ekspedīcijas ir tāli braucieni (līdz 10 000 km un vairāk) pa visa veida ceļiem ar dažādiem mērķiem un nodomiem. Vienas vairāk orientētas uz pasaules izzināšanu, pētniecību un tūrismu (Saules josta, Rīga – Melnburn, Cape2Cape), citas jau kā komandu sports ar laika režīmu un speciāliem uzdevumiem dalībniekiem (Expedition Trophy). Pie mums bieži par ekspedīcijām (Rudens 2009, Lielā kupena 2010 u.c.) tiek dēvēti krietni mazāki pasākumi, kas atšķirībā no tūrisma piedāvā komplicētāku (leģenda, orientēšanās apvidū, triāls, distance uz laiku) un grūtāk veicamu programmu.
Trophy reids
Tāpat kā rallijreidā, arī šeit ir sacīkstes uz laiku ar pārbraucieniem un speciālajiem posmiem, tikai speciālie ir pamatīgi bezceļi un purvi. Komanda, kura sastāv no pilota un stūrmaņa, ar īpaši sagatavotu un aprīkotu tehniku cīnās par kontrolpunktu savākšanu, iekļaušanos laika limitā un iespējami ātrāku trases veikšanu.
Mašīnas sadalītas klasēs – TR1 (standarta), TR2 (uzlabotas standarta), TR3 (brīvas konstrukcijas) un Open. Sacīkstes tiek rīkotas Latvijas, Baltijas, Eiropas un pasaules formātos ( FIA NEZ Champion ship, Vepskij Les, Ladoga Trophy, Finland Offroad Tour u.c.). Slavenākie reidi – Ladoga Trophy Krievijā un Rainforest Challenge Malaizijā.
Kaujas mašīnas izvēle
Ir pietiekami daudz tusiņu, kuros pilnīgi pietiks ar dažāda kalibra SUV jeb parketniekiem. Daži no tiem spēj krietni vairāk, nekā mēs domājam, taču nezin vai gribēsies mīluli redzēt apskrāpētu, norautiem plastmasas bamperiem, izsistiem lukturiem, saliektiem sliekšņiem, piekares mezgliem un dubļu pilnu salonu. Īstam bezceļam vajag citu tehniku. Pieredze rāda, ka offroad braucēji izvēlas 80. beigu un 90. gadu ražojumus, kuri ir pārbaudītas konstrukcijas, bez elektronikas iemauktiem un lieka luksusa.
Pamatīgs rāmis, nedalītie tilti, pazeminātie pārnesumi ar bloķēšanas iespējām, tērauda bamperi un vienkāršas motoru uzbūves raksturo šos automobiļus.
Tādiem cena no 500–10000 eiro. Lietpratēji saka, ka sakarīgi eksemplāri maksās vismaz 3000 eiro. Kuri tad ir iecienītākie kaujinieki? Tas pats UAZ 469, Nissan Patrol, Mitsubishi Pajero, Jeep Wrangler, Jeep Cherokee, Land Rover Defender, Mercedes G-klase un Toyota Land Cruiser.
- Bobim bezceļā konkurentu maz. Šobrīd tos jau ir grūti atrast, taču ir pieejam ieksemplāri gan par 300 eiro, gan 1500 eiro. Tikai viens «bet» – par to ir jāpacieš briesmīgā kvalitāte (arī rezerves daļām) un absolūts komforta trūkums.
UAZ ir arī lētākais ceļš uz TR3 klasi, jo TR1 jābūt oriģinālajām detaļām.
Piemēram, tilta bloķētāja komplekts 70. landkruizeram maksā aptuveni 1000 eiro, bet lietotu UAZ armijas tiltu (ar sānu reduktoriem) var sameklēt par 150 eiro.
- Ja mašīnu nolemts izmantot ikdienas braucieniem, tad komfortablākais būs Pajero, pēc tam Land Rover Discovery un Land Cruiser 80. Landroveru izturība ir mīts, pat Defender nav nekāds uzticamības paraugs. Tas parāda tikai to, cik veiksmīga bija ražotāja PR kampaņa 80. gados, kurš cilvēkiem palika prātā ar Camel Trophy un neiznīcināmā Landija tēlu.
- Patrol – traktors! Ar īso bāzi der nopietnam bezceļam arī standarta izpildījumā. Aiz UAZ faktiski nākamā lētākā izvēle.
- G-klases klasiķis ir vienīgais, kuru sērijveidā ražo ar abiem bloķējamiem tiltiem un starpasu diferenciāli. Konstruktīvi smags, trasē daudzas vietas nākas ņemt ar masu, taču dzelži iztur.
Rezerves daļas gan dārgas, tādēļ jāmeklē citi risinājumi to aizstāšanai. Nereti – jo tālāk no Rīgas, jo večiem labāk strādā funktieris.
- Landkruizers ir kompromiss starp civilo lietošanu, bezceļa spējām un izturību. Uzturēšanā nav lētākais, bet, prātīgi apejoties, neko lieku remontēt nevajadzēs. Offroad tehniskie noteikumi savulaik faktiski tika rakstīti Land Cruiser, kas arī daļēji izskaidro tā popularitāti. Šobrīd sacīkstēs novērojama vieglāku konstrukciju meklēšana. Par bāzi visbiežāk tiek izmantots Suzuki Samurai vai Jimny.
Aprīkojums
Mašīnas iegāde ir tikai sākums. Pirmie izdevumi – tehniskā stāvokļa diagnostika un apkope. Atkarībā no turpmākajiem nodomiem (atstāt standartaprīkojumu vai pārbūvēt) jāmaina nodilušās vai bojātās detaļas, eļļas un šķidrumi.
- Apvidus spējas visvairāk ietekmē riepas un zemākā punkta atstatums no zemes (klīrenss). Dubļu riepas (aptuveni 150 eiro/ gab.) pieprasītajos izmēros no 29”–38,5” var nopirkt gan jaunas, gan restaurētas, atliek izvēlēties starp Maxxis, Yokohama, BF Goodrich, Extreme Forest un citiemražotājiem. Izvēlētajām riepām būs vajadzīgi diski (~70 eiro x 5).
- Nākamā lieta – vinča. Tās ir mehāniskas, hidrauliskas un ar elektropiedziņu. Katrai savi plusi un mīnusi, taču, ja motors noslāpis, vienīgi elektriskā paliek darbspējīga. Zināmāko ražotāju Come Up, WARN u.c. vinčas ar jaudu 4000–7000 kg maksā aptuveni 700 eiro.
Labai vinčai jābūt vieglai, ātrai, spēcīgai un uzticamai.
Mūsu trofibraucēji var apliecināt, ka Come Up nevainojami darbojas arī pēc trīs stundu peldes Ladogas ezerā. Tikai akumulatoram (~200 eiro) jābūt ar gēla (želejas) pildījumu. Pie vinčas aprīkojuma pieder arī enkurs (~130 eiro), bloks-trīse (palielina vilkšanas jaudu), koku saudzēšanas josta-strope, karabīnes, āķi, raušanas tauvas, dempferis un smilšu laipas (sandtreki).
Tālāk – navigācija ~ 300 eiro, planšetdators ~200 eiro, rācija ~ 100 eiro (Motorola u.c.). Svarīgas lietas – ugunsdzēšamais aparāts, medicīniskā aptieciņa (ūdensdrošā iepakojumā). Neiztikt arī bez domkrata jeb Hi-Jack (~80 eiro). Sporta klasēs auto būs jāaprīko ar drošības karkasu.
Lai rastu skaidrību par prasībām, ir jāiepazīstas ar trofireidu nolikumu www. laf.lv mājaslapā. Bez minētajām ir vēl lērums lietu, kas nodrošina sekmīgu cīņu ar bezceļu – visu veidu agregātu aizsargi, gaisa padeves izvads (snorkelis), papildlukturi, motorzāģis, hermētiskas mantu kastes, kombinezoni, zābaki utt. Tikai konkrēti zinot mērķi, iespējams runāt par aprīkojuma vajadzībām.
Interesantākā no inženieru, braucēju un skatītāju viedokļa ir TR3 klase. Daudzas konstrukcijas ir līdzīgākas monstriem no fantastikas filmām nekā kādai zināmai auto markai. Meistaru izdoma saprecina Unimog vai Volvo Laplander tiltus ar jebkuras konstrukcijas motoru, Ford ātrumkārbu ar UAZ sadaleni, Land Cruiser un Ford Scorpio bremžu sistēmas. Sīkākos mezglos un risinājumos konstruēšana ir vēl izsmalcinātāka. Šādi agregāti trasēs rāda brīnumus un ir kā medusmaize offroad cienītājiem.
Speciālista viedoklis
Jānis Lazdāns – 4x4 kustības veterāns, Latvijas autosporta meistars
«Tā tas cilvēks iekārtots – sarežģī sev dzīvi un tad varonīgi cīnās. Ikdiena ir liela rutīna, un bezceļa braukšana ir labs veids, kā no tās atslēgties. Bez priekšzināšanām līst nopietnos dubļos nav prātīgi – ne sev, ne mašīnai. Labāk samaksāt aptuveni 100 eiro par apmācību kursu, lai saprastu daudzu lietu būtību un iegūtu pirmās pareizās iemaņas.
Sākumam iesaku vienkāršākus pasākumus, kuros, braucot karavānā, ik pa laikam jāpārvar dabiskie šķēršļi, vienlaikus apskatot dabas jaukumus un interesantas vietas. Tas ir droši, neprasa īpašu meistarību un mašīnas sagatavošanu. Dažādu 4x4 klubu rīkotās ekspedīcijas tagad jau ir pietiekami sarežģītas, lai padomātu, vai vajag ko vairāk. Komandu sacensības trofireidos ar speciāli būvētu tehniku ir nākamais līmenis. Tur noteikti vajag rāmja konstrukciju, pazeminātos ātrumus, bloķējamus tiltus un labas riepas.
Arī pieredzi, zināšanas tehnikā un līdzekļus. Sabeigtas mašīnas pacelšana var maksāt pamatīgi. Aprīkot un uzlabot tāpat ar prātu, jo lūst vājākais mezgls. Tagad gan ir, kur paskatīties un no kā pamācīties. Pats sāku ar bobi (labs kā pirmais auto), ir bijuši Pajero, Land Rover, GAZ 66, līdz nonācu pie Toyota. Man pietika ar desmit gadiem dubļu mīcīšanā un dalību daždažādās ekspedīcijās, tagad palīdzu uzturēt mājaslapu un organizēt pasākumus interesentiem.»
Rezumējums
Cilvēkus vilina nezināmais, un offroad braukšana to nodrošina ar pamatīgu adrenalīna devu. Kas sagaida aiz paugura, cik dziļš būs brasls vai viltīgs akacis, to zināsi, tikai nonākot konkrētajā vietā. Tā rodas atkarība, kas atkal un atkal neliek mieru, likdama domāt par nākamo piedzīvojumu. Lai būtu godīgi – dāmas arī nav vienaldzīgas pret šo nodarbi, jo nereti redzamas tos pašus dubļus mīcām.
Ne visi tīko un var atļauties prestižās sacīkstes, tāpēc rodas interešu grupas un klubiņi, kas meklē vietas, kur ar iespējami mazāku kaitējumu sev (cerams, dabai arī) nobrauktu nodomāto distanci. Tikai piedaloties kādā 4x4 braukšanas pasākumā, var uzzināt – patīk tas vai ne.