Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Velobraucēju Latvijā katru gadu kļūst arvien vairāk. Tas ir neapstrīdams fakts, ar ko jāsamierinās gan kājāmgājējiem, gan autobraucējiem. Neņemot vērā visus šīs parādības plusus, jāatzīst, ka mašīnu straume tāpēc jūtami samazinājusies nav, bet satiksme vietām kļuvusi nervozāka. Ja agrāk autobraucējs uz ielas vai lielceļa varēja justies kā neapstrīdams saimnieks, kuram vien jāraugās nenodarīt pāri kādam kājāmgājējam, tagad pilsētā uzradies kāds, proti, riteņbraucējs, kas ir mudīgāks un bieži vien nekaunīgāks.
Tas drīkst pārvietoties gan pa brauktuvi, gan ietvi vai veloceliņu. Arī satiksmes noteikumu ievērošanas ziņā pedāļu minējs nereti jūtas krietni brīvāks. Tiesa, Ceļu policija pēdējā laikā pievērsusi uzmanību arī velobraucējiem – regulāri tiek ziņots par sodītiem divriteņu transportlīdzekļu vadītājiem.
1. Uzmanīgi izbraucot!
Citi lasa
Izbraucot no pagalma, autovadītājs nepamana pa trotuāru braucošu velosipēdistu. Tā ir viena no izplatītākajām auto un velosipēdista sadursmēm pilsētā. Nelielā automobiļa pārvietošanās ātrumam dēļ sekas parasti nav tās smagākās – riteņbraucējs ietriecas mašīnas sānos vai pārveļas pāri motora pārsegam. Jāpiebilst, ka šādā negadījumā nepārprotami vainīgs būs autobraucējs, kas pirms izbraukšanas uz ielas nav pārliecinājies par manevra drošību. Šādās slikti pārredzamās vietās labs risinājums ir spoguļu uzstādīšana, it īpaši vietās, kur izbrauktuvi izmanto daudz automobiļu.
2. Dzīvojamā zona
Ceļa zīmes Dzīvojamā zona darbības teritorijā priekšroka ir gājējiem un velobraucējiem, bet motorizētiem transportlīdzekļiem ir jāpārvietojas ar ātrumu līdz 20 km/h. Autobraucēji par šīs zīmes prasībām bieži vien ir aizmirsuši vai vienkārši to ignorē. Tas ir īpaši bīstami tāpēc, ka pa dzīvojamās zonas klusajām ieliņām mēdz braukāt arī paši mazākie velosipēdisti.
3. Apdzen ar līkumu!
Apdzenot velosipēdistu, kas pārvietojas pa ielas braucamo daļu vai šoseju, ļoti ieteicams to apbraukt ar lielāku loku, nevis pašauties pedāļu minējam gar pašiem elkoņiem. Riteņbraucējs pat skaidrā prātā nebrauc kā pa sliedēm. Turklāt ceļa mala uz Latvijas ceļiem nereti ir bedraina un nelīdzena, bet daži velosipēdisti mēdz apbraukt arī dziļākās peļķes.
4. Paskaties spoguļos pirms izkāpšanas!
Ielas malā paralēli braukšanas virzienam novietota automobiļa vadītājs strauji atver durvis, un tajās ietriecas garām braucošs velosipēdists. Līdzīga situācija var veidoties arī ar atvērtām pasažiera durvīm un pa ietvi vai veloceliņu tuvu braucošu riteņbraucēju.
5. Uzmanīgi uz pārejas!
Velobraucējs ceļu pa gājēju pāreju šķērso, nevis stumjot riteni pie rokas, bet gan braucot. Ar šādu velosipēdistu pārkāpumu autobraucēji jau ir apraduši, turklāt drīzumā gaidāmie Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi atļaus riteņbraucējiem pārvietoties, pa gājēju pāreju lēni braucot.
6. Bīstamais pagrieziens
Bieži izplatīta auto un velo braucēju konfliktsituācija veidojas, abiem pārvietojoties vienā virzienā pa galveno ceļu – automašīna veic labo pagriezienu uz mazākas nozīmes ceļu, bet riteņbraucējs turpina kustību taisni. Autobraucējs, tiekot garām velosipēdistam, par viņu aizmirst, kaut gan pedāļu minējs turpat vien ir. Pirms pagrieziena auto bremzē, un, lai izvairītos no sadursmes, strauji jābremzē arī riteņbraucējam.
7. Sarkanais veloceliņš
Vietās, kur veloceliņš šķērso brauktuvi, tas dažkārt mēdz būt iekrāsots sarkans. Šis apstāklis daudzus riteņbraucējus vedina uz maldīgām domām, ka košais apzīmējums apliecina viņu priekšrocības attiecībā pret autobraucējiem. Sarkanā krāsa tikai apzīmē veloceliņu.
8. Mašīnām pa vidu
Daži velosipēdisti pārpildītajās pilsētas ielās jūtas tik pārdroši, ka bez kautrēšanās lavierē starp automašīnu rindām, kā to mēdz darīt motorizēto divriteņu transportlīdzekļu vadītāji. Tomēr velosipēds nav tik ātrs, lai brīvi iekļautos satiksmes plūsmā, turklāt arī grūtāk pamanāms. Tas ir ne tikai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, bet arī rada bīstamību. Velobraucējiem jāpārvietojas pa brauktuves malu, bet krustojums jāšķērso no stūra uz stūri.
