Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmie signāli
Ja jau pie neliela sala starteris negriež pārliecinoši, tad, uznākot kārtīgam salam, ir diezgan reāla iespēja, ka akumulators kapitulēs. Labs akumulators kalpo četrus piecus gadus, taču nelabvēlīgi apstākļi tā mūžu var krietni saīsināt. Pēdējā laikā arvien plašāk izmanto tā saucamos neapkalpojamos akumulatorus.
Ja tradicionālajiem akumulatoriem nepieciešams reizēm pārbaudīt elektrolīta līmeni un vajadzības gadījumā pieliet destilēto ūdeni, ar neapkalpojamajiem akumulatoriem nekas nav jādara, izņemot vienīgi uzlādēšanu, ja aķīti tomēr gadījies nosēdināt. Protams, vēl labāk ir nepieļaut pilnīgu akumulatora izlādēšanos.
Pārbaude
Tāpēc ieteicams lieku reizi pārbaudīt ģeneratora piedziņas siksnas stāvokli un spriegojumu. Raksturīgā siksnas čīkstēšana ir droša zīme, ka kļuvusi vaļīga vai arī tās dienas ir skaitītas. Ņemot vērā, ka pie mums visu laiku jābrauc ar iedegtiem tuvo gaismu lukturiem un ziemā intensīvi tiek lietotas dažādas apsildes ierīces, elektrosistēmai ir papildu slodze. Pilsētas satiksmē dzinējs ilgstoši strādā ar maziem vai brīvgaitas apgriezieniem, kas var traucēt ģeneratoram saražot daudzajiem patērētājiem vajadzīgo strāvu, un tad tā tiek ņemta no akumulatora.
Ja ar auto tiek veikti nelieli attālumi pa pilsētu, jau pie nedaudz pazemināta lādēšanas strāvas stipruma akumulators var sākt izjust bada diētu.
Cēlonis var būt gan ģeneratora nolietojums, gan kāds elektrosistēmas bojājums, gan arī jau pieminētais ģeneratora siksnas nepietiekamais spriegojums. Brauciena laikā iedegto tuvās gaismas lukturu dēļ akumulators var ciest no autobraucēja izklaidības, kad, atstājot mašīnu, aizmirst izslēgt apgaismojumu.
Līdzīgi ir ar pavecākām mašīnām, kuras kāda defekta dēļ nekādi negrib iedarboties un steidzīgais īpašnieks, izmisīgi zāģējot ar starteri, liekas mierā vien tad, kad ir pilnīgi nosēdināts akumulators. Tādās reizēs auto var iedarbināt ar palīdzību no malas, piepīpējot ar vadiem no citas mašīnas vai ievelkot. Braucamrīku kādu laiciņu padarbinot, akumulators nedaudz tiek uzlādēts, un šķiet, ka viss atkal ir kārtībā. Stipri izlādētu akumulatora bateriju mašīnas ģenerators pilnībā uzlādēt nespēj, un kādā aukstā ziemas rītā tas var izrādīties liktenīgi.
Kad jau ir par vēlu
Ja kaut kādu iemeslu dēļ aķīti gadījies nosēdināt, pie pirmās izdevības tas noteikti jāuzlādē ar stacionāro lādētāju. Jebkurā gadījumā pirms ziemas sezonas ieteicams veikt profilaktisko akumulatora uzlādēšanu. Tādas rūpes noteikti paildzinās akumulatora kalpošanas laiku, un lielā salā būs daudz lielākas izredzes automašīnu iedarbināt.
Lai iedarbinātu automobili, kad gaisa temperatūra noslīdējusi krietnos mīnusos, visam jābūt nevainojamā kārtībā.
Ja akumulators, aizdedzes un degvielas padeves sistēmas vai vēl kas cits tomēr pievīla, tas nozīmē, ka bijis kāds slēpts defekts, kurš, iespējams saudzīgākos apstākļos vēl ilgi nebūtu licis par sevi manīt. Tātad vaina ne vienmēr ir acīm redzama, tāpēc labāk vērsties pie speciālistiem un kārtīgi sagatavot savu auto smagākajai sezonai, kas gaidāma.
Labākai redzamībai
Kā zināms, rudens/ziemas sezonā pie mums diennakts lielākajā daļā valda tumsa. Pirmais, ar ko vajadzētu sākt sava braucamrīka sagatavošanu tumsai un miglai, ir lukturu stāvokļa un regulējuma pārbaude. Droši vien katrs autobraucējs ir izbaudījis, cik nepatīkami un apgrūtinoši ir tumšā laikā pretimbraucošo mašīnu nenoregulētie lukturi. Arī žilbinošā apgaismojuma īpašniekam no spožā stara nav nekāda labuma, jo lukturi apspīd visu ko, tikai ne ceļu.
Tāpat rudenī nākas arvien biežāk izmantot logu tīrītāju slotiņas. Neatkarīgi no ražotāja un cenas šī nelielā detaļa, kas pakļauta visām kaitīgajām apkārtējās vides ietekmēm, nemanot nolietojas un ilgāk par gadu kvalitatīvu darbu nodrošināt nespēj. Bieži vien pārprastas taupības vai nolaidības dēļ tiek izmantotas pavisam nolietotas slotiņas, kas rada miglainu skatu, no braucēja prasa lielāku sasprindzinājumu un tālākā ceļā ātri nogurdina. Piedevām nodilušas slotiņas var saskrāpēt vējstiklu.
Labas redzamības nodrošināšanai lietū ne vienmēr pietiek tikai ar slotiņu nomaiņu. Vecākiem automobiļiem var būt nolietots vējstikls, kā arī izdilis vai bojāts logu tīrītāju mehānisms, kas nenodrošina vienmērīgu un pareizu slotiņu darbību. Tad parasti tiek vainotas nekvalitatīvas slotiņas, kaut gan patiesībā vaina ir citur. Galvenie slotiņu parametri ir garums un stiprinājumi.
Mainot slotiņas, iesācējam var rasties problēmas ar stiprinājumiem, turklāt, nemākulīgi vai neveikli rīkojoties, var pat sabojāt vējstiklu.
Tāpēc, ja par savām tehniskajām iemaņām nav pārliecības, labāk šo šķietami elementāro operāciju uzticēt autoservisa mehāniķim. Jaunāko modeļu automobiļos tagad lielākoties tiek izmantotas slotiņas bez tradicionālā rāmīša. Slotiņas darba virsma stiprinās pie vienkārša, elastīga turētāja, kas nodrošina vienmērīgu piespiešanos stiklam. Vēl viena šīs konstrukcijas priekšrocība ir tā, ka nav rāmīša ar daudziem savienojumiem, kas, ar laiku izdilstot, rada brīvkustību.
Bezrāmja slotiņām ir mazāka gaisa pretestība, kas uzlabo to darbību, automobilim braucot lielākā ātrumā. Arī ziemā, pateicoties kompaktajai un viendabīgajai bezrāmja konstrukcijai, slotiņas mazāk apledo un salīp ar sniegu. Šīs modernās slotiņas var iegādāties un uzlikt ne tikai tādiem automobiļiem, kuriem to paredzējis ražotājs. Pieejamas bezrāmja slotiņas ar dažādiem stiprinājumiem, kas ļauj tās uzstādīt praktiski jebkuram automobilim. Droši apgalvot, kuras slotiņas labākās un kuras sliktākās, ir diezgan grūti.
Skaidrs, ka nopietnas firmas var vairāk spēku veltīt savu produktu uzlabošanai. Ievērojamo firmu inženieri nepaguruši strādā pie slotiņu darba virsmas gumijas sastāva un formas uzlabošanas, lai panāktu labāku darbību dažādos temperatūras režīmos, samazinātu berzes pretestību un troksni, kā arī nodrošinātu pietiekamu ilgmūžību. Savukārt lētāko slotiņu ražotāji nespēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti.
Pret rūsu
Vienkāršākais, ko autobraucējs var pats izdarīt, ir apskatīt mašīnas virsbūvi un novērtēt tās stāvokli. Protams, vispirms auto ir kārtīgi jānomazgā. Jāpievērš uzmanība durvju, kā arī motora pārsega un bagāžnieka vāka iekšpusē esošajām ūdens drenāžas atverēm. Ja tās ir aprūsējušas, visdrīzāk, tas nozīmē, ka šīs detaļas jau skārusi korozija un ir pēdējais laiks kaut ko darīt lietas labā. Pa ziemu rūsa noteikti progresēs.
Tad, kad rūsas burbuļi jau sākuši bojāt virsbūves krāsojumu (visbiežāk riteņu arkas, durvju un bagāžnieka malas), ir jau par vēlu nodarboties ar korozijas apkarošanu, jo nepieciešams salīdzinoši dārgs virsbūves remonts.
Tāpēc labāk līdz tam nenonākt un jau savlaicīgi veikt profesionālu antikorozijas apstrādi visam automobilim. Pašu spēkiem var mēģināt ar pretrūsas līdzekļiem apstrādāt automašīnas virsbūves apakšu un citas ne tik uzkrītošas vietas, kur veidojas rūsas perēkļi vai ir nodauzījies pliks metāls. Tagad šis darbs ir diezgan viegli veicams, jo autodaļu veikalos ir nopērkami ērti lietojami aerosolveida pretkorozijas līdzekļi.
Ar šādu aerosolu var apstrādāt arī sliekšņus un spārnu maliņas. Tas labi ieplūst vismazākajās plaisiņās un var aizaudzēt mazus caurumiņus. Tikai jāatceras, ka apstrādājamajai virsmai ir jābūt tīrai un sausai. Tātad būs jāņem talkā drāšu suka un rūsu pārveidojošie līdzekļi. Ja pašam nav ne vēlēšanās, ne iespēju šādus darbus paveikt, jādodas pie speciālistiem.
Durvīm un slēdzenēm
Kad pēc iepriekšējā vakara lietus no rīta piekniebis saliņš, automobilis savam steidzīgajam saimniekam var sagādāt vēl kādu nepatīkamu pārsteigumu – aizsalusi slēdzene liedz atslēgt durvis vai arī piesalušas gumijas neļauj tās atvērt. Tādēļ ieteicams jau savlaicīgi ar speciālu mazās pudelītēs vai aerosoliņos pildītu šķidrumu apstrādāt visas slēdzenes un ar īpašu silikona zīmuli vai aerosolu noklāt durvju blīvgumijas. Slēdzenēm ērtāks ir aerosoliņš, kurš efektīvi atkausē arī jau aizsalušas durvis. Gumijām izdevīgāks ir zīmulis, jo ar to var precīzāk noklāt apstrādājamo virsmu. Nedrīkst aizmirst arī par bagāžnieka slēdzeni un degvielas tvertnes vāciņa slēdzeni.
Palīdzība no malas
Ja akumulatoru baterija ir nosēdusies, atliek tikai divas iespējas – vai nu no citas mašīnas piepīpēt ar speciāliem vadiem, vai arī mēģināt auto iedarbināt ar ievilkšanu. Turklāt, ja automašīnai ir automātiskā pārnesumkārba, to iedarbināt ar ievilkšanu nevar. Akumulatoru piepīpēšanas vadiem galvenais ir pietiekams kabeļu šķērsgriezuma diametrs, kā arī knaibļu un to stiprinājumu kvalitāte. Parasti vadus pievieno akumulatoru attiecīgajām klemmēm, taču pareizāk būtu mīnus vadu stiprināt devēja baterijas mīnus klemmei un ņēmēja auto dzinējam uz masu. Turklāt moderno mašīnu dzinēji, dodot piepīpēt, ir jāizslēdz, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja sabojāt elektrosistēmu. Vēl jāraugās, lai devēja akumulators nebūtu mazāks kā ņēmējam – mazauto nespēs iedarbināt lielu limuzīnu vai apvidnieku.
