Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vairums galvaspilsētas iedzīvotāju ar auto pārvietojas pilsētas robežās (72 %) un tikai 11 % auto izmanto, lai ikdienā brauktu uz piepilsētu, liecina «Bolt Drive» veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Līdz ar to privātais auto būtu ērti aizstājams ar citām mobilitātes iespējām – gan mikromobilitātes rīkiem, sabiedrisko transportu, gan koplietošanas automašīnām.
Gandrīz puse (48 %) aptaujāto ar automašīnu dodas ciemos pie draugiem vai ģimenes, savukārt katrs ceturtais (24 %) ar privāto auto ved bērnus uz vai no skolas vai bērnudārza. 21 % aptaujāto min arī citus automašīnas izmantošanas iemeslus – lai brauktu uz vasarnīcu, brīvdienu māju, laukiem, dārzu, kā arī, lai dotos ceļojumos, izbraucienos pie dabas pa Latviju. Pieminēta arī automašīnas izmantošana darba vajadzībām, kā arī ērtākai nokļūšanai uz medicīnas iestādēm un sporta nodarbībām.
«Apskatot Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju automašīnas izmantošanas mērķus, secināms, ka katrai no šīm vajadzībām varētu tikt piemērots cits transporta veids vai pat automašīnas modelis. Automašīnu koplietošana mērķtiecīgāk risina mobilitātes vajadzības nekā privātais auto. Piemēram, braucieniem uz veikalu vai atpūtā ārpus pilsētas ērtāk izvēlēties automašīnu ar lielāku bagāžas nodalījumu. Savukārt braucot uz/no darba vai gadījumos, kad citas mobilitātes iespējas nav pieejamas, iespējams izvēlēties mazāku un ekonomiskāku auto, tādējādi ne tikai ietaupot ģimenes budžeta līdzekļus, bet arī samazinot izmešus,» saka Mantas Čižas, «Bolt» preses sekretārs Latvijā un Lietuvā.
«Tajā pašā laikā braucienos vienatnē līdz četriem kilometriem vērts aizdomāties par citu mobilitātes rīku izmantošanu – skrejriteņiem, divriteņiem vai sabiedrisko transportu. Dati jau tagad rāda, ka iedzīvotājiem ir lielas iespējas šos mobilitātes rīkus kombinēt, piemēram, sezonas laikā izmantot skrejriteni, lai nokļūtu līdz transporta pieturai vai koplietošanas automašīnai. Tieši koplietošanas automašīnu pieejamība īsa gājiena attālumā būs viens no katalizatoriem, kas varētu virzīt iedzīvotāju izvēli par labu koplietošanas auto izmantošanai privātā auto vietā,» norāda Čižas.
Interesanti, ka 40 % aptaujāto visbiežāk brauc vieni un tikai 22 % braucienos biežāk dodas kopā dzīvesbiedru, 19 % ar visu ģimeni. Pētījuma autori norāda, ka pirmais solis, lai iedzīvotāji efektivizētu savus pārvietošanās paradumus, ir alternatīvu transporta veidu pieejamība, kas ērtā un izdevīgā veidā spēj aizstāt privāto auto.
Ja salīdzina privāto automašīnu skaitu Rīgā un rajonā ar pieejamo koplietošanas automašīnu skaitu, šī attiecība ir ļoti neliela, vien ap 0,2 % no visām automašīnām ir koplietošanas auto. Situācija ir līdzīga visās Baltijas valstīs un arī citur Eiropā.
Pērn «Bolt» veica pētījumu Berlīnē, kas parādīja, ka, paplašinot un uzlabojot sabiedriskā transporta, kopbraukšanas un koplietošanas auto, un skrejriteņu nomas pakalpojumu pieejamību, nākamo 1–3 gadu laikā personīgo auto daudzums pilsētā varētu samazināties par apmēram 7 %. Šāds samazinājums ievērojami uzlabotu pilsētas gaisa kvalitāti, un Berlīne varētu pievienoties pilsētām, kas jau efektīvi cīnās ar gaisa piesārņojumu.
Aplūkojot citu Eiropas pilsētu piemērus, ātri vien nākas secināt, ka nozīmīgas izmaiņas pilsētā var panākt pat sākot ar mazumiņu. Piemēram, personīgo auto braucienu daudzums Londonā un Amsterdamā atšķiras tikai par 15 %, bet tieši pilsētu infrastruktūra, kas pielāgota cilvēku ērtībai, nevis automašīnu, parāda lielāko atšķirību.
