Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Velns parāvis, kur tā mašīna slīd?! Es taču vakar uzliku ziemas riepas! Sēta vai stabs, sēta vai stabs… Bums! Te tev nu bija darba dienas rīts… Jā, domājam, šādu izbīli ar vai bez sekām, sākoties slidenajai sezonai, piedzīvo teju katrs autovadītājs. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai avārijas risku samazinātu? Vai ir iespējams kaut kā trenēties? Kā vispār braukšana ziemā atšķiras no braukšanas vasarā?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem turpinājumā, konsultanta lomā piedaloties Andrim Pļaveniekam, tā laika Drošas braukšanas skolas apmācību direktoram.
Bremzēšanas ceļš
Diezgan šokējoši – mūsu testa auto uz drošas braukšanas kompleksa slidenā seguma (slapja ledus ekvivalents) uz sausa asfalta apstājušos auto apsteidz par 4 korpusiem jeb 17 metriem, un tas no nieka 50 km/h ātruma. Kā rīkoties, lai šādi nespēlētu boulingu uz ielas? Pirmais solis – vienmēr vērtēt ceļa situāciju un stāvokli un izmēģināt, kur ir riepu saķeres robeža.
Otrs – bremzēt vajag spēcīgi un aktīvi (pat, ja liekas, ka uz slidena seguma tas nav pareizi), lai nepieciešamības gadījumā atstātu vietu un laiku izvairīšanās manevram.
Trešais – jāņem vērā, ka, izbraucot cauri peļķei, uz bremžu diskiem nonāk ūdens, kas ātri sasalst. Tātad – īsa kontrolbremzēšana. Bremžu pretbloķēšanas sistēmai jeb ABS vajag uzticēties, jo tā ļauj mainīt braukšanas virzienu bremzēšanas laikā un kalpo arī kā pasīva stabilitātes sistēma. No pretspiediena bremžu pedālī nav jābaidās, ar pedāļu spiešanu no visa spēka auto sabojāt nevar. Visbeidzot – distance, distance un vēlreiz distance. Tā ziemā ir jāievēro īpaši apdomīgi.
Auto līkumā – slīdēšana
Ir būtiska atšķirība, vai autovadītājs līkumam piebrauc ar sportiskiem nodomiem un labi zina, kā izraisīt, novadīt un pabeigt slīdi, vai viņš vienkārši grib veikt noteiktu ceļa posmu. Ja slīde ir negaidīta, iepriekš minētās iemaņas pielietot gandrīz nav iespējams. Izplatītākā kļūda pie slīdēšanas līkumā – stūres pārmērīga griešana, kas bieži izraisa vēl lielāku saķeres zudumu.
Manevra veikšanai uz ziemas ceļa stūre ir jāgriež tikpat daudz kā vasarā. Jo mazāks stūres pagriešanas leņķis, jo ātrāk atjaunosies saķere. Ja izslīd priekšējie riteņi, ieteicama viegla bremzēšana, saglabājot uzņemto stūres leņķi. Ja izslīd pakaļējie riteņi, stūrei un riteņiem jāskatās tajā virzienā, kur iet ceļa vektors. Vai, citiem vārdiem, stūre jāgriež uz aizmugures saneses pusi.
Taču vislabāk ir slīdi līkumā nepieļaut vispār, pagriezienam piebraucot ar atbilstoši samazinātu ātrumu un posmu veicot ar stabilu gāzes pedāļa stāvokli. Uzmanību – rokas bremzes jeb stāvbremzes lietošana virziena korekcijai ir nepiemērota un bīstama!
Negaidītu šķēršļu apraukšana
Negaidīta šķēršļa gadījumā auto vadītāja lielākais izaicinājums ir adekvāti novērtēt situāciju un zibenīgi pieņemt lēmumu. Ja variants ir pārkārtoties blakus joslā, tad, tāpat kā braucot līkumā, ļoti būtiski ir stūri griezt tikpat maz, cik tas būtu nepieciešams vasarā – lai kritiskajā mirklī nezaudētu saķeri. Ja ir jāpārkārtojas un jāatgriežas savā joslā, arī stūres kustībām jābūt lakoniskām.
To neievērojot, pastāv liela iespēja, ka auto sāks slīdēt no vienas puses uz otru un atpakaļ, un tas ir scenārijs, kas parasti beidzas grāvī.
Ko negaidīta šķēršļa gadījumā darīt ar bremzēm? Ja šķērslis ir ļoti tuvu, tad, iespējams, neko – labi, ja paspēsiet apbraukt. Ja distance garāka – bremzējiet pirms un arī apbraukšanas laikā. Taču jāsaprot, ka burtiski nevienu rīcības modeli šajā gadījumā pārņemt nevar, un tieši šķēršļa apbraukšana ir viens no grūtākajiem elementiem apmācības procesā.
Dažāda piedziņa – atšķirīga braukšana?
Neskatoties uz to, ka dažādiem piedziņas veidiem ir noteikta ietekme uz auto uzvedību dažādās ceļa situācijās un var runāt gan par priekšrocībām, gan trūkumiem, parastas, ne sporta braukšanas ietvaros vadītāja rīcības modelim vajadzētu būt vienotam.
Manevri un ātruma samazināšana ir jāveic laicīgi, bet pagriezienus vislabāk izbraukt ar stabilu gāzes pedāļa stāvokli, neprovocējot ne priekšējās, ne aizmugurējās ass izslīdēšanu. Pieņēmums, ka priekšpiedziņas auto noteikti izslīdēs ar priekšējiem riteņiem, bet klasiskās piedziņas ar pakaļējiem, ir kļūdains. Runājot par pilnpiedziņas automobiļiem, universālas vadības receptes nav, jo transmisijas konstruktīvi var diezgan būtiski atšķirties, atšķirīgiem esot arī to uzvedības modeļiem.
Taisnība, ka pilnpiedziņa uz slidena ceļa uzlabo auto stabilitāti, taču šo īpašību pareizāk būtu uztvert kā papildu drošības rezervi pie tāda paša ātruma kā braucot ar monopiedziņas auto, nevis kā argumentu braukšanas ātruma kāpināšanai. Jā, ātrums būs lielāks, bet problēmas kritiskā situācijā arī!
Dažādu auto tipu vadīšanas nianses
«Ja cilvēks brauc ar vieglo auto un ar džipu vai busu, es viņam iesaku paņemt tehnisko pasi un salīdzināt auto masas,» skan Andra Pļavnieka padoms. Vai – varam lietot līdzības no cilvēku pasaules: iedomājieties savu svaru un pievienojiet tam, teiksim, 30 kilogramu. Tagad ieskrienieties un mēģiniet apstāties tikpat ātri, kā to darītu bez balasta. Diez vai sanāks, vai ne? Tieši tāpat ir auto pasaulē, kas nozīmē, ka ar apvidnieku pirms pagrieziena ātrums jāsamazina vairāk. Kas vēl jāņem vērā?
Apvidus auto riepas nebūs tikpat lipīgas kā vieglo auto ziemenes, tām ir augstāki borti, kas samazina vadāmības precizitāti.
Apvidniekiem un pikapiem ir garāki piekares gājieni, paaugstināts smaguma centrs, un tas var nozīmēt ilgākas reakcijas uz stūres pagriešanu. Pikapu gadījumā risks saistīts ar pakaļējās ass nenoslogošanu – tam var būt negatīva ietekme uz saķeri (auto viegli sagriežas) un bremzēšanas ceļu (uz pakaļējo asi spiež mazs svars, ātri iejaucas ABS). Vadītājam braukšanas stils jākoriģē atbilstoši šīm īpatnībām.
Apriepojums
Runājot par riepām, pareizā atbilde var būt tikai viena – riepām ir jābūt atbilstošām sezonai, tām jābūt vienādām uz visiem četriem riteņiem un to protektora dziļums nedrīkst būt mazāks par noteikumos rakstīto. Taču šobrīd krīzes realitāte liek meklēt risinājumus, un jautājums bieži ir – kādus kompromisus var pieļaut.
Pirmkārt, ja riepas ir dažādas, tad tās var atšķirties tikai pa asīm. Otrkārt, labākās riepas ir jāliek uz pakaļējās ass.
Priekšējo riteņu ātrāka izslīdēšana tādā gadījumā vismaz pamudinās vairāk samazināt ātrumu pirms nākamā līkuma. Darot otrādi, jūs uzbūvēsiet nāvējošu vilciņu, ko no sagriešanās nepaglābs pilnīgi nekas. Tikpat neprātīga ideja ir pa asīm kombinēt vasaras un ziemas riepas vai riepas ar un bez radzēm. Andra Pļavnieka vārdiem – «kāpēc gan uzreiz neizlekt pa deviņstāvu mājas logu?» Uzmanīgi ar lietotām riepām – ļoti iespējams, ka vecuma dēļ tās būs zaudējušas savas īpašības.
Kur mācīties braukt?
Lai izgaršotu ziemas braukšanas nianses un pierastu pie auto reakcijām, derēs jebkurš laukums, kur slīdēšanas rezultātā nedraud sadursme ar svešu mantu. Uzlieciet atskaites punktus bremzēšanai vai līkumam un – uz priekšu! Taču gribam brīdināt, ka pašapmācība var izrādīties garš un līkumots ceļš, pa kuru sasniegt mērķi – noteiktas iemaņas – var būt grūti.
Vieglāk, protams, ir, kad instruktors dod tiešas norādes, palīdz saprast kļūdas, un mācību procesā parādās sistemātiskums. Tas gan, tiesa kas tiesa, vairs nav par brīvu. Otra alternatīva ir drošas braukšanas kursi, ko organizē pieredzes bagātā Drošas braukšanas skola (www.dbs.lv) un Sporta komplekss 333 (www.333.lv), pie kura izvietots Baltijas valstīs vienīgais drošas braukšanas poligons ar specifiskiem ceļa seguma pārklājumiem un specializētām ietaisēm, kas ļauj simulēt noteiktus braukšanas un ceļa apstākļus.
Eksperta padoms
Andris Pļavenieks: Cilvēki par pašsaprotamām uzskata mācības, ja gribas spēlēt klavieres vai pelnīt naudu, – visi saprot, ka bez zināšanām un iemaņām nekas nesanāks. Mašīnās daudzi no mums pavada lielu dzīves daļu, tāpēc arī pret braukšanas prasmēm ir vērts izturēties ar lielāko nopietnību un ik pa laikam tās atsvaidzināt vai pilnveidot.
Rezumējums
Mūsu piemēri šoreiz domāti ne tik daudz, lai mācītu, bet, lai apzinātu, ar kādām situācijām ziemā sastopas autobraucējs un ka ir svarīgi zināt, kā šajās situācijās rīkoties. Mūsu galvenā atziņa: pirmkārt, vienmēr jābrauc ar galvu un, otrkārt,– nekas nevar atsvērt iemaņas, kas apgūtas līdz refleksu līmenim. Drošu braukšanu!
