Darba grupā apvienoti gan deputāti, gan eksperti, kas pārstāv iesaistītos departamentus. To vada Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (PP).
Grupas izveidošana ir reakcija uz sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar sāls daudzumu ziemas sezonā Rīgas ielās, kas nelabvēlīgi ietekmē gan gājējus, gan mājdzīvniekus, gan vidi.
Darba grupai uzdots apzināt, kuras zonas pilsētā varētu būt tās, kur sāls netiek izmantota vispār, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī apspriest citas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz sāls negatīvās ietekmes samazināšanu.
Kā viena no lielākajām problēmsituācijām tiek minēta ietvju pārmērīga kaisīšana ar sāli. Lai mazinātu sāls izmantošanu uz ietvēm, ir plānots izstrādāt ieteikumus ietvju tīrīšanai, un veikt komunikācijas kampaņu sāls izmantošanas samazināšanai.
Tiek apsvērti arī grozījumi saistošajos noteikumos, kas atvieglotu ietvju tīrīšanu, vienlaikus ierobežojot sāls izmantošanu.
Vairākas idejas, kā risināt sāls situāciju pilsētā, izteikuši arī Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, uzklausot Satiksmes departamenta ziņojumu par sāls izmantošanu pilsētā. Piemēram, izmantojot sāli, pievērst uzmanību apstādījumu un koku pasargāšanai.
Tika rosināts izveidot īpašus norobežojumus ap koku stumbriem, lai sniegs kopā ar sāli nenokļūtu uz koku saknēm. Tāpat tiek aicināts pievērst īpašu uzmanību pētījumu kvalitātei, kas runā par sāls izmantojumu ielu tīrīšanā, lai pārliecinātos, ka lēmumi, kas ietekmē pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi, tiek balstīti zinātniskos un kritiski izvērtētos pētījumos.
Tāpat tika diskutēts par izmaksām, kādas rastos, ja sniegu pastiprināti izvestu nevis kaisītu ar sāli, un arī par to, ja kaisīšanai izmantotu smiltis.
Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja izskatīja jautājumu par sāls kaisīšanu Rīgas ielās.
Deputātiem iesniegtajā Satiksmes departamenta informācijā norādīts, ka kopumā Rīgai ir 34 ielu tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai paredzētās automašīnas un 16 transportlīdzekļi veloinfrastruktūras tīrīšanai.
Rīgas ielu kopgarums ir 1201 kilometrs. Pašvaldībai jāuztur 139 tilti, tuneļi un viadukti. Tīrāmā platība kopā ir 7,4 miljoni kvadrātmetru.
Kā informē Satiksmes departaments, ja uz ielām veidojas ledus, tad brauktuvju kaisīšanai izmantotās sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz vienu kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums tiek palielināts līdz 20 – 30 gramiem uz vienu kvadrātmetru brauktuves, bet puteņa laikā – līdz 40 gramiem.
Vispirms tiek kaisītas maģistrālās ielas un ielas, kurās ir sabiedriskā transporta maršruti, veloceliņi un rajona nozīmes ielas.
Saskaņā ar departamenta informāciju, viena kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro.
Kā pozitīvos faktorus sāls izmantošanai, departaments min lētākas izmaksas, piemērotību Latvijas apstākļiem, pasaules pieredzi un ekoloģiskumu, jo sāls esot dabā jau pastāvoša viela.
Kā negatīvu aspektu speciālisti min, ka sāls atstāj baltus traipus, veicina betona un metālu koroziju, kā arī paaugstina grunts mineralizāciju.
Kā alternatīvas sāls izmantošanai ielu kaisīšanai tiek piedāvāti organiskie materiāli – acetāti, formiāti un spirti, kā arī smilts, akmens un koka šķelda.
Atsaucoties uz Rīgas tehniskās universitātes pētījumu, kurā izvērtēta ārvalstu pieredze, tiek norādīts, ka atteikties no sāls lietošanas nebūtu pamatoti un sāls esot pamatreaģents citu attīstīto valstu ceļu uzturēšanai ziemā.