Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
2
-
1
-
2
-
0
-
1
-
1
-
Latvijā ir izveidota sistēma, kur un kā var nodot lietotās autoriepas. Kā skaidro Latvijas Zaļā Fonda izpilddirektore Solveiga Grīsle, Latvijas likumdošanā šis jautājums ir sakārtots, bet joprojām ir problēmas ar likumu piemērošanu. Proti, visus riepu pārstrādes uzņēmumus ietekmē tas, ka daļu riepu Latvijā joprojām ieved nelegāli un par tām netiek samaksāts dabas resursu nodoklis, līdz ar to ir jātiek galā ar lielāku riepu daudzumu, nekā paredzēts. Ja riepas nelegāli neievestu, viss būtu krietni sakārtotāks.
Kur riepas paliktu?
Mainot servisā, tās var atstāt tur – dažreiz par brīvu, dažreiz par samaksu –, bet jāielāgo, ka riepu tirdzniecības un riepu servisa vietas drīkst pieņemt tieši tik daudz riepu, cik pie viņiem nopērk vai nomaina. Ja kāds riepas nopērk un maina mājās, tās var aizvest uz noteiktiem šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem – pārsvarā tajos bez maksas var nodot četras auto riepas gadā, bet katra nākamā riepa tiek pieņemta par papildu samaksu.
Par šādu sistēmu nepriecājas ne riepu lietotāji, ne pārstrādātāji, jo maksas dēļ daudzas riepas nonāk nevis pārstrādes sistēmā, bet gan, labākajā gadījumā, nīkst māju pagalmos. Arī tiem, kas labprāt savāktu tuvējā mežā atrastās riepas, maksa par riepu nodošanu ir būtisks šķērslis – kuram gan gribas maksāt par svešām riepām?
Riepas mežā – drauds videi
Visticamāk, autoriepas mežā nonāk tieši to īpašnieku bezatbildības dēļ – kādam šķiet, ka šķirošanas laukums ir par tālu, kādam nav ērts tā pieņemšanas laiks vai arī vienkārši negribas maksāt par papildu riepu nodošanu. Tomēr dažreiz mežos gadās ieraudzīt pat veselus riepu krāvumus. Visticamāk, tās mežā atstājis kāds legāls vai nelegāls autoserviss, kurš ir pieņēmis riepas, bet nav bijis, kur tās likt, jo, piemēram, nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Dažreiz arī paši apsaimniekotāji vai pārstrādāji savās teritorijās izveido riepu kalnus – salūzusi pārstrādes iekārta vai neizdevīgs līgums rada situācijas, kad riepas nevis pārstrādā, bet krāj.
Tiek lēsts, ka šobrīd nolietoto autoriepu nelegālais uzkrājums Latvijā ir ap 47 000 tonnu.
Lai no šādas situācijas izvairītos un pārstrādes uzņēmumi nebankrotētu, atstājot aiz sevis riepu kalnus, tiem, kas vēlas nodarboties ar riepu pārstrādi, ir jāiemaksā valstij finanšu nodrošinājums. Tas gan sarežģī mazo un jauno uzņēmumu darbību, bet dod drošību, ka Latvija nepārvērtīsies par nevienam nevajadzīgu riepu krātuvi.
Kur paliek savāktās riepas?
Savāktās riepas poligonos neaprok. Pirmkārt, tāpēc, ka riepas tomēr var pārstrādāt, un, otrkārt, tāpēc, ka tās poligonos aizņemtu ļoti daudz vietas. Jau tagad Getliņu sadzīves atkritumu poligons skandina trauksmes zvanus: pēc pieciem līdz septiņiem gadiem poligonā sāks trūkt vietas. Tā kā riepu pārstrāde šobrīd nav ekonomiski izdevīga, riepu pārstrādes rūpnīcas riepas nevis iepērk, bet pieņem par papildu samaksu, tā no atkritumiem atbrīvojot gan cilvēkus, gan mežus. Pārstrādei savāktās riepas sasmalcina granulās, kuras vai nu pārdod uzpircējiem vai uzreiz izmanto, piemēram, flīžu ražošanai. Vismazvērtīgākais riepu pārstrādes veids ir to kontrolēta sadedzināšana.
Latvijā riepu pārstrādes rūpnīcas ir, bet maz. Daļa no tām gan ražo granulas, gan uzreiz tās pārstrādā flīzēs. Citas uzpērk riepas un tās pārstrādā granulās, ko pēc tam pārdod, bet ir arī rūpnīca, kas uzpērk granulas no citām valstīm un tās pārstrādā Latvijā. Martā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti neatbalstīja jaunas nolietoto riepu reģenerācijas vietas izveidi Rīgā, kurā SIA Eko Recycling bija plānojis nolietoto riepu priekšapstrādi – mehānisku riepu sagriešanu mazākos gabalos, kā arī vieglo automašīnu riepu presēšanu. Šādi apstrādātas riepas bija paredzēts nogādāt Āzijā, galvenokārt, Indijā, kur tās tiktu pārstrādātas.
Atteikuma iemesls bija tas, ka uzņēmuma vadītājs bija viens no īpašniekiem nu jau bankrotējušam uzņēmumam, kuru Valsts vides dienests iepriekš sodījis ar teju 13 miljonu eiro lielu soda naudu par pārmērīgi liela apjoma riepu uzglabāšanu uzņēmuma teritorijā.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts arī par atkritumu eksportu no Latvijas uz Āzijas valstīm. Lai gan teorētiski izejvielu eksports nav nekas slikts, šajās valstīs ekoloģiskie standarti rūpnīcu izveidei ir krietni zemāki. Ķīnas un Indija valdības savukārt sūdzas, ka bieži vien importētie atkritumi ir zemas kvalitātes un pārstrādei neder, bet tos sūtīt atpakaļ vairs nav iespējams.
Tikmēr SIA Eco Baltia vide veido riepu pārstrādes rūpnīcu Tukumā. Tajā riepas smalcinās un daļu no tām pārstrādās augstvērtīgās granulās. Sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam Cemex, kur tās izmantos kā kurināmo enerģijas ieguvei, lai ražotu cementu. Savukārt saražotās granulas būs izejmateriāls jaunu gumijas izstrādājumu un produktu ražošanai – zināmākie no tiem ir bērnu un sporta laukumu segumi. Plānots, ka riepu pārstrādes līnija Tukumā sāks darboties šovasar.
Riepas dedzināt nedrīkst!
Degošas riepas rada milzīgu gaisa piesārņojumu. Riepām degot, izdalās toksīni, piemēram: benzols, kas ir kancerogēns, svins, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, butadiēns, kas rada centrālās nervu sistēmas bojājumus, utt. Arī degšanas atliekas ir kaitīgas. Degošas riepas ir grūti nodzēst – riepu krātuves var degt pat mēnešiem ilgi.
Nodod servisā!
Pērkot jaunas riepas vai mainot vecās, nolietotās riepas vairāki servisi piedāvā pieņemt bez maksas.
Nodod šķirošanas laukumā!
Četras nolietotās riepas var bez maksas nodot vairākos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kas iesaistījušies Latvijas Zaļā fonda akcijā. Šādas riepu pieņemšanas vietas ir visā Latvijā, un sev tuvāko var atrast vietnē: www.atkritumi.lv. Lapā pieņemšanas punktus var apskatīt kartē, izvēloties konkrētu atkritumu veidu sadaļā “šķirošana”.
Dažos atkritumu laukumos tas būs maksas pakalpojums – aptuveni 10 eiro.
Ņem vērā!
Ar vienu automašīnu uz atkritumu šķirošanas laukumu drīkst atvest tikai četras riepas. Pirms došanās uz šķiroto atkritumu laukumu noteikti noskaidro tā darba laiku!
Puķudobe riepā – vai tas ir skaisti?
Vineta Radziņa, dārza dizainere
«Uz šo jautājumu nevar atbildēt ar stingru jā vai nē, jo tas jāvērtē plašāk. Lauku sētas pagalma vidū ievelta riepa, kurā iebērta zeme un sastādītas puķes, noteikti nav ne skaista, ne stilīga – tā darīt nevajag. Tomēr pasaulē ir tendence arvien vairāk domāt par dažādu lietu otrreizēju izmantošanu, lai nepiesārņotu vidi ar liekiem atkritumiem: puķes stāda gan riepās, gan veļasmašīnās. Ja vecās automašīnu riepas izmanto gaumīgi un ar stāstu, tad tās var kļūt par dizaina elementu: defekts pārvēršas par efektu.
Iedomāsimies: rotaļlaukums, šūpoles no automašīnu riepām un arī krāsainās riepās sastādītas puķes pie kādas auto apkopes darbnīcas. Kamēr vecāki gaida mašīnu no remonta, bērni var paspēlēties laukumā ar pieskaņotu tēmu. Vai arī: riepas kā dizaina elements pie tehnikas novietnes. Kāpēc gan ne? Ļoti iespējams, ka pasūtītājam šādu ainavu dizainera ideju sākotnēji būtu grūti pieņemt, jo mums joprojām labā atmiņā ir lielās riepas lauku sētās, kas tiešām nav skaisti.»
