Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Kopš tālā 1939. gada, kad Packard automobili pirmo reizi vēsturē aprīkoja ar gaisa dzesēšanas iekārtu, vairāk nekā 80% pircēju izvēlas šo komforta ierīci savā braucamrīkā. Normāls mikroklimats salonā ir tāds pats aktīvās drošības elements kā stūre ar pastiprinātāju vai bremzes ar ABS.
Vācu ADAC (Allgemeiner Deutscher Automobil–Club) pētījumu dati liecina, ka vadītāja uzmanība un reakcijas ātrums pie 27– 33° temperatūras salonā samazinās par 20–35%, kas ir līdzvērtīgi 0,5 promilēm alkohola asinīs. Īpaši braukšanas drošība apdraudēta sastrēgumos un intensīvas satiksmes apstākļos.
Tas pats ledusskapis
Kondicionētājs funkcionē tāpat kā mājas ledusskapis, tikai to darbina automašīnas motors. Tā ir hermētiska sistēma, kura pildīta ar speciālu sintētisko eļļu (SuperCool) un aukstumaģentu jeb aģentu (kopš 1994. gada Eiropā ražotajās mašīnās drīkst izmantot tikai tetrafluormetānu R–134a, kas nesatur hloru). Aukstuma radītājs ir viela, kura spēj strauji atdzist, mainot agregātstāvokli no šķidra uz gāzveida.
Vienkāršākajā izpildījumā, nospiežot pogu A/C, nostrādā elektromagnētiskais sajūgs, kurš pieslēdz kompresoru. Saspiežot (15–20 atm.) gāzveidā esošo aģentu, tas sakarst (70–90°C) un tiek nogādāts uz kondensatoru, tur atdzesējas ar pretvēja un ventilatora palīdzību un kondensējoties no radiatora iznāk jau šķidrā stāvoklī.
Tālāk ceļā ir sausinātājs, kura uzdevums ir savākt kompresora nolietošanās produktus un mitrumu, kas difūzijas ceļā nonācis sistēmā. Nākamais mezgls ir termoregulēšanas ventilis (TRV) jeb droseļvārsts, ar kuru tiek dozēta padeve uz iztvaicētāju. Pēc vārsta notiek straujš spiediena kritums (2–3 atm.), un, iztvaicētājā vāroties (uzņemot siltumu no salona), aģents atkal kļūst gāzveidīgs. Loks noslēdzies.
Aprakstītais tikai vienkāršoti izskaidro kondicionētāja darbību. Jaunajās mašīnās klimata iekārtas ir ievērojami komplicētākas, aprīkotas ar elektroniskām vadības ierīcēm un datoriem, kas veido gaisa kvalitāti un plūsmu sadali, maksimāli izdabājot braucēju vēlmēm.
Aukstumaģents vai freons?
1928. gadā General Motors Research ķīmiķim Tomasam Midglejam (1889.–1944. g.) izdevās sintezēt ķīmisko savienojumu, kuru nodēvēja par freonu (FREON). Freoni ir gāzveida vielas vai gaistoši šķidrumi bez krāsas un smaržas.
Tie nav degoši vai eksplozīvi, relatīvi maztoksiski, ķīmiski inerti, bet, karsējot virs 250°C, sāk sadalīties, veidojot toksiskus produktus, piemēram, fosgēnu. Termodinamisko īpašību dēļ lieto galvenokārt par aukstumnesējiem ledusskapjos, kondicionētājos, citās saldēšanas iekārtās un organiskajā sintēzē. Pavisam pazīstami ap 40 dažādu freonu.
Šobrīd tiesības uz šo nosaukumu pieder amerikāņu kompānijai DuPont. 1930. gadā GM un kompānija Kinetic Chemical Company, kura nodarbojās ar rūpniecisku gāzes Freon–12 ražošanu, ieviesa apzīmējumu R (refrigerant), kas tulkojumā nozīmē – aukstumaģents. Abi nosaukumi ir pareizi, taču sarunvalodā biežāk lieto vārdu freons.
Kāpēc kondicionētāji lūst?
Atšķirībā no ledusskapja, kurš kalpo pat 40–50 gadus, automašīnas kondicionēšanas sistēma pakļauta daudz drastiskākiem apstākļiem. Vibrācijas no motora un ceļa, temperatūru svārstības, mitrums, dubļi un sāls ziemā ir pamatīgs pārbaudījums konstrukcijai.
Lielākais cietējs ir kondensatora radiators, kurš pastāvīgi uzņem visu, kas nāk no priekšā braucošā transporta vai lido pa gaisu.
Maldīgs ir priekšstats par radiatora tīrību, izbraucot no kārtējās mazgāšanas. Liela daļa netīrumu ar laiku paliek starp to un dzesēšanas sistēmas radiatoru, kur mūsdienu mašīnām ir sprauga pirksta biezumā. Tīrīšana jāveic ar saspiesta gaisa strūklu, to virzot pretēji braukšanas virzienam vai demontējot.
Automazgātuvēs bieži izlīdzas ar augstspiediena ūdens aparātiem, tā traumējot radiatora šūnu struktūru un sabeidzot korozijas skartas vietas pavisam. Kondicionētāja augstā un zemā spiediena caurules motortelpā un zem virsbūves izvietotas ļoti kompakti, nereti iespiestas starp citiem agregātiem, tuvu vibrējošām detaļām, agresīvai videi un riteņu arkām. Laikam ejot, savienojumu vietu blīvējumi zaudē elastību, pievadi tiek pārrīvēti, cieš no galvaniskas rūsēšanas vai tiek mehāniski savainoti, mašīnai iekļūstot bezceļā.
Sistēmai ilgstoši atrodoties bez aģenta, tajā pa bojāto vietu iekļūst mitrums un netīrumi, kas veicina iekšējo koroziju, kompresora daļu ieķīlēšanos un TRV vārsta iesēšanos. Automātiski no ierindas iziet sausinātājs, kurš saskarē ar atmosfēru drīkst būt pavisam ierobežotu laiku. Šajā gadījumā arī pēc sistēmas skalošanas nav garantijas par visu elementu dzīvotspēju.
Mašīnai apskate jāveic pat pēc nelielas sadursmes, kurā nav redzami lielāki bojājumi.
Agregātu kompaktuma dēļ var deformēties kondensatora dzesēšanas ventilatora kronšteini vai tikt izsisti pievadi no turētājiem. Rezultātā ventilators skar radiatoru vai pat tiek noķīlēts. Vieni no biežākajiem viesiem servisos dažādu remontu gadījumos – Opel Astra (1998.–2004. g.), VW Sharan (1997.–2006. g.), VW Touran (no 2003. g.) un VW T5 (2003.–2009. g.). Astra vājā vieta ir kondensators, kuru labāk mainīt pret jaunu nekā metināt. Folksvāgeniem kreņķu vairāk – kondensatori, trauslas caurulītes un to savienojumi, kaprīzi kompresori.
Pārbaude pašu spēkiem
Pērkot mašīnu ar nefunkcionējošu kondicionētāju, jābūt gatavam ļaunākajam – nopietnam remontam pat līdz 1000 eiro un vairāk. Atrunas – vajag tikai uzpildīt, akmens pārsita radiatoru vai siksna atvienota no kompresora, lai ziemā negrieztos pa tukšo, – nav ņemamas vērā. Šeit jāpieņem lēmums – prasīt atlaidi vai atteikties no darījuma.
Pārbaudi sākam ar pogas A/C nospiešanu (vai klimatkontroles iestatījumu vēsākajā režīmā), kam seko viegls klikšķis (pieslēdzas kompresora elektrosajūgs), ko bieži pavada apgriezienu izmaiņas motoram un kondensatora ventilatora(u) ieslēgšanās. Daudzām mašīnām, kas ražotas pēc 2003. gada, kompresora ieslēgšanās nav dzirdama, jo tie darbojas nepārtraukti un nav atslēdzami.
Pat izslēdzot kondicionēšanu vai aktivizējot ECON pogu, aukstumiekārta darbojas ar ~2% jaudu, tā vienmēr nodrošinot sistēmas un kompresora virzuļgrupas eļļošanu. Neilgi pēc ieslēgšanas pa difuzoriem jāplūst vēsam gaisam, ko regulējam ar salona ventilatora slēdzi, vai to dara automātika, vadoties no iestatītās temperatūras. Dažiem auto (piemēram, BMW E36, E39 u.c.) pie sausinātāja atrodas kontroles lodziņš.
Baltas putas tajā norāda uz nepietiekamu aģenta daudzumu sistēmā.
Pārbaudes operācijas var veikt arī zem motora pārsega. No salona iztvaikotāja nākošā zemā spiediena maģistrāle būs vēsa vai izteikti auksta, bet augstā spiediena daļa, kas iziet no kompresora otrādi – silta vai pat karsta (ja āra temperatūra 20°C un vairāk). Ja caurulīte ļoti karsta, iespējams, neieslēdzas ventilators, aizsērējis kondensatora radiators vai sistēma ir pārpildīta ar aukstumaģentu.
Nelielus zudumus, protams, var noslēpt ar kārtējo uzpildi, bet vēlāk tāpat vaina jāmeklē pie speciālistiem. Bojājumu atrašanai visbiežāk sistēmā reizē ar aģentu ievada UV piedevu, kas caurās vietas uzrāda ar ultravioleto staru lampu. Kontroli veic aptumšotā telpā, lietojot speciālas brilles. Noplūdes vieta iezīmējas indīgi zaļi dzeltenā tonī. Aukstumiekārtas darbības efektivitāti grūtāk pārbaudīt aukstā laikā.
Jāuzsilda salons pēc iespējas karstāks un pēc tam jāieslēdz gaisa iekšējā cirkulācija. Modernās klimatiekārtās ārējās temperatūras indikators kondicionētāju no 0°C līdz +5°C neieslēdz, bet dažos gadījumos šādi var tikt apmānīts TRV devējs un dota komanda dzesēt.
Jāņem vērā, ka jaunām mašīnām motortelpa ir pieblīvēta, nopakota ar dekoratīviem vairogiem un ne vienmēr var atrast īsto vietu kontrolei, turklāt, ja vaina būs elektroniska, pat pie kārtībā esoša kondicionētāja pārbaude nebūs iespējama. ASV un Austrālijā vai katrā lielveikalā nopērkami kondicionētāju uzpildes un sistēmas sūču novēršanas baloniņi (cena ~ USD 35), uzskatot, ka šo iekārtu apkalpošanu spēj veikt ierindas lietotājs.Pie mums tas nav tik izplatīti.
Klimats salonā
Aukstumiekārtas darbības efektivitātē nozīmīgs ir salona gaisa filtrs. Tam aizsērējot, samazinās gaisa plūsma uz iztvaicētāju un tā žāvēšanas iespējas no ventilatora, kas atkal izraisa sistēmas papildu noslodzi (jo jūs iestādāt vēl zemāku temperatūru, lai sasniegtu vēlamo). Nepietiekama žāvēšana savukārt rada pastiprinātu norasošanu, apklāšanos ar putekļiem, radot labvēlīgu vidi mikroorganismu attīstībai.
Smēķētāji buķeti papildina ar tabakas sadegšanas produktiem, kas tāpat nonāk uz iztvaicētāja virsmas. Sajūtot nepatīkamu, savdabīgu smaržu salonā, ar filtra maiņu būs par maz.
Noteikti vajadzīga iztvaicētāja un pievadkanālu tīrīšana, kuru veic ar īpaši izstrādātiem ķīmiskiem līdzekļiem. Tos izsmidzina difuzoros un ieslēdz kondicionēšanas sistēmu uz 15–20 minūtēm, aktivizējot iekšējo cirkulāciju. Auto piederumu un ķīmisko produktu tirgotāji piedāvā dažādus tīrītājus un dezinficējošus aerosolus cenās no 5 eiro. Speciālisti gan norāda, ka to efektivitāte ir vāja. Ievērojami labāka ir apstrāde ar ultraskaņas miglotāju, kas tīrīšanas šķidrumu izkliedē ļoti mazos pilienos (Zināšanai!
- Manuāli slēdzamas iekārtas aukstā laikā šad tad vajag ieslēgt (vismaz uz 3–5 minūtēm), lai sistēma eļļotos un tiktu nodrošināts tās hermētiskums;
- Kondicionētājs gaisu arī sausina, tas efektīvi mazina logu svīšanu;
- Aukstumaģenti R 12 un R 134a nav savietojami ķīmisko īpašību dēļ, var rasties sprādzienbīstams maisījums;
- Uzmaniet kondensatora radiatora tīrību un tā dzesēšanas ventilatoru darbību. Pretējā gadījumā salons vāji dzesēsies, sistēmā pieaugs spiediens, tiks pastiprināti noslogoti visi mezgli, un palielināsies degvielas patēriņš;
- Karstā laikā aukstā gaisa plūsmu nevirzīt uz vējstiklu – saņemot termošoku, tas var ieplaisāt. Dabīgi iztvaikojot caur sistēmas savienojumiem, blīvslēgiem un pievadiem, gadā var zust līdz 10% no aukstumaģenta;
- Ik pēc 2–3 gadiem ieteicama sausinātāja nomaiņa (to parasti neviens nedara), jo kondicionēšanas sistēma uzņem ārējās vides mitrumu, bet sausinātāja kapacitāte ir ierobežota;
- Temperatūru starpībai ārā un salonā vasarā nevajadzētu būt lielākai par 5–8ºC. Tas ir pilnīgi pietiekami labsajūtai un novērš saaukstēšanās risku.
Populārākie raksti
