• Kas atmaksās avārijas zaudējumus – OCTA, KASKO vai mēs paši?

    Praktiski padomi
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    31. decembris, 2023
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Kā rīkoties pēc negadījuma? Kā ir pareizāk, kā lētāk? Kuros gadījumos ir izdevīgi neizmantot apdrošināšanas kompānijas samaksātu remontu, lai turpmāk polise neizmaksātu dārgāk nekā pats remonts? OCTA un KASKO labirintā dosimies arī mēs.

    Ceļu satiksmes noteikumi nosaka šādu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījuma (CSNg):

    • Ja CSNg ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms CSNg iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītāja pienākums par negadījumu ir paziņot policijai.
    • Ja CSNg nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītāji var noformēt saskaņoto paziņojumu un par notikušo neziņot policijai.

    Visdārgāk

    Kad negadījumu izraisījušajai automašīnai nav transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA), sākotnēji zaudējumus samaksā OCTA garantijas fonds, bet vēlāk saskaņā ar likumdošanu tie tiek atgūti no CSNg izraisītāja. Dažiem vadītājiem par neapdrošinātu auto izraisītiem negadījumiem jāmaksā gadiem. Piemēram, dažus gadus atpakaļ saņemta ievērojama atlīdzības prasība par CSNg.

    Avāriju izraisīja Latvijā reģistrēts, bet neapdrošināts transportlīdzeklis. Zaudējumi – 300 000 eiro.

    Rekordlielā summa būs jāsedz kādam 25 gadus vecam Preiļu rajona iedzīvotājam, kas Īrijā izraisījis sadursmi ar četriem transportlīdzekļiem. Gāja bojā viens cilvēks, bet vēl trīs guva ievainojumus. Pēc negadījuma vainīgais no notikuma vietas aizbēdzis, taču vēlāk tika aizturēts. Ņemot vērā cietušo traumas, zaudējumu kopējā atlīdzība pastāvēja risks pieaugt vēl vairāk. Tādēļ padomājiet, pirms riskējat piedalīties ceļu satiksmē ar transportlīdzekli bez OCTA!

    Ja zaudējumus neizdodas piedzīt no vainīgā transportlīdzekļa vadītāja, tad regresa prasība tiek vērsta pret transportlīdzekļa juridisko īpašnieku. Tāpēc savu auto vienmēr uzticiet tikai tām personām, par kurām esat droši.

    Pieteikt vai nepieteikt atlīdzību?

    Gan OCTA, gan KASKO atlīdzību droši var pieteikt, ja negadījumā vainīgs ir otrs transportlīdzeklis. Jo tad apdrošināšanas sabiedrība pašrisku neietur un BM klase netiek ietekmēta.

    OCTA gadījumā

    Cietusī persona vēršas pie vainīgās personas apdrošinātāja, lai saņemtu zaudējumus. Informācija nonāk LTAB, un nākamajā gadā vainīgajam klientam bonus–malus klase samazinās un OCTA polise kļūst dārgāka. Katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir savi koeficienti, kā aprēķināt piemaksu par to, ka bijušas avārijas. Tāpēc vainīgajam autovadītājam varbūt ir vērts zināmu summu samaksāt cietušajam, lai viņš nevērstos pie apdrošinātāja.

    Zaudējumu aprēķināšanas formula

    Kā paraugu ņemam lielāko riska grupu – 21 gadu vecu jaunieti, kuram ir pirmā automašīna, tātad arī pirmais apdrošināšanas gads un sākotnējā bonus–malus klase. Viņš ir rīdzinieks (Rīgā reģistrētām mašīnām ir visdārgākā OCTA), un viņa sākotnējā polises cena varētu būt aptuveni 250 eiro. Ja šis jaunietis izraisa negadījumu, viņa polises cena mainīsies ne tikai nākamajā gadā, bet arī aiznākamajā. Un tikai trešajā gadā atkal būs BM nulles klase ar nosacījumu, ja otrajā gadā CSNg nebūs.

    Turpretī, ja šis jaunietis neizraisa nevienu CSNg, tad nākamajā gadā viņa OCTA polise maksās 230 eiro, aiznākamajā 220, vēl pēc tam 210 utt. Tātad, ja cietušās mašīnas remonts izmaksā aptuveni 500 eiro, tad šo naudu izdevīgāk ir samaksāt negadījuma vietā.

    KASKO gadījumā

    KASKO apdrošināšanai ir tieši tāds pats princips kā obligātajai. Proti, ja ir izraisīta avārija un pieteikta atlīdzība, tad nākamajā gadā tas tiek ņemts vērā cenas aprēķinā, un cena ir augstāka. Ja vainīgā automašīna apdrošināta arī KASKO riskiem un ir cietusi paša izraisītā CSNg, tad:

    • Svarīgi ir zināt, kā pēc apdrošināšanas sabiedrības noteikumiem vadītājam jārīkojas pēc CSNg.

    Tas ierakstīts līgumā vai pievienotajā brošūrā. Apdrošinātājiem ir dažāda prakse, sākot no tā, ka policija ir jāizsauc vienmēr; tā jāizsauc tikai tad, kad to prasa ceļu satiksmes noteikumi; beidzot ar to, ka policija nav nepieciešama – klients vienmēr var atbraukt pie apdrošinātāja un saņemt atlīdzību. Piemēram, BTA uzskata, ka policija ir izsaukta arī tad, ja klients ir tikai piezvanījis, šis zvans ir fiksēts, bet policija nav atbraukusi uz notikuma vietu.

    BTA klients var saņemt KASKO atlīdzību, arī nesaucot policiju un nenoformējot saskaņoto paziņojumu, ja pats ir izraisījis avāriju. Tātad vainīgais var samaksāt cietušajam zināmu naudas summu un pēc tam pieteikt zaudējumus BTA par savas automašīnas remontu. Obligāto apdrošināšanu nākamajā gadā tas nesadārdzinās, bet KASKO gan.

    • Jāņem vērā polises pašriska cena.
    Nav vērts remontēt auto pie apdrošinātāja, ja skāde ir mazāka par pašriska summu.

    Klients var izvēlēties dažādus pašriska variantus – var apdrošināt arī bez pašriska, bet tad pamatsumma būs lielāka. Jebkurā gadījumā nākamais CSNg izmaksās dārgāk nekā pirmā avārija. Piemēram, ja polisei ir 100 eiro pašrisks un ir tikai noskrāpēts mašīnas bamperis, kura nopulēšana maksā 60 eiro, tad nav vērts pieteikt zaudējumu, jo līdz šiem 100 eiro klients atlīdzību nesaņems.

    Pašrisks paredzēts tieši tāpēc, lai klienti pie apdrošinātājiem nevērstos ar katru sīkumu. Klienta psiholoģija ir tāda: ja man par to nekas nav jāpiemaksā, tad lai apdrošinātājs nopulē to bojāto detaļu. Ja man par to jāpiemaksā 60 eiro, tad nav vērts – tāpat var braukt. Tāpēc kaut neliels pašrisks vienmēr disciplinē klientu gan uzmanīgāk lietot mašīnu, gan nevērsties pie apdrošinātāja ar nenozīmīgiem bojājumiem.

    • Jāapsver apdrošināšanas cena nākamajā gadā.

    Polise kļūs dārgāka, ja būs pieteikts zaudējums. BTA tas būs apmēram 15%, kamēr OCTA jebkurā apdrošināšanas sabiedrībā nākamajā gadā maksās ievērojami (līdz pat trīs reizēm) dārgāk. Pieņemsim, ka klienta KASKO polises cena ir 500 eiro un negadījumā ir bojāts automašīnas priekšējais bamperis.

    Pirms pieteikt KASKO zaudējumu, servisā jāuzzina, cik šā bojājuma remonts maksās. Serviss pasaka, piemēram, 200 eiro. Aprēķins šāds: man ir 100 eiro pašrisks, un, ja šā gadījuma dēļ mana polise varētu maksāt par 15% dārgāk – tātad 575 eiro, kopējais zaudējums, vēršoties pie apdrošinātāja, būtu 175 eiro – gandrīz pa nullēm. Taču, ja bojāts kas vairāk un serviss prasa 400 eiro, ir vērts tomēr pieteikt KASKO gadījumu.

    • Jāparedz slēptie defekti.
    Diezgan bieži ir gadījumi, kad, izjaucot mašīnu servisā, atklājas kāds slēptais defekts, kas nav konstatēts mašīnas pirmreizējā apskatē.

    Piemēram, izskatās tikai sasists priekšējais bamperis, bet ir bojāts drošinātāju bloks, kas atklājas tikai vēlāk, kad nedarbojas šis un tas elektronikā.

    Ja zaudējumi jau samaksāti

    Ja esat norēķinājies negadījuma vietā, kā nodrošināties, lai cietušais nevēršas pie apdrošinātāja? Jāvienojas, ka viņam nav pretenziju. Tātad netiek izsaukta policija un netiek arī noformēts saskaņotais paziņojums. Lai būtu pavisam droši, uz papīra lapas brīvā formā var uzrakstīt, ka nevienam nav pretenziju pret otru autovadītāju par tādu un tādu ceļu satiksmes negadījumu. Tas izslēdz iespēju, ka kāds var saņemt kompensācijas naudu uz vietas un pēc tam vēl izsaukt ceļu policiju un pateikt: «Autovadītājs ar mašīnas numuru tādu un tādu aizmuka no notikuma vietas.»

    Neērtie klienti

    Ja apdrošināšanas sabiedrības klients ir pārgalvīgs vai neuzmanīgs braucējs, kura polise maksājusi 700 eiro, bet gada laikā šis klients trīsreiz pieteicis atlīdzību par 600–700 eiro katru reizi un rezultātā apdrošinātājs viņam gada laikā izmaksājis aptuveni 2000 eiro. Vai apdrošinātājs nākamajā gadā mēģinās no šāda klienta atbrīvoties? Sistēma automātiski ņem to vērā.

    Ja ir bijuši vairāki negadījumi, tad arī KASKO bonus klase nokrīt par vairākiem līmeņiem un nākamajā gadā apdrošināšana sadārdzinās ne vairs par 15%, bet pat 30–50%. Ja jau divus gadus pēc kārtas klientam ir vairāki negadījumi, tad šis klients tiek īpaši izvērtēts – vai vispār piedāvāt apdrošināšanu. Ja jā, tad par kādu cenu un ar kādu pašrisku? Varbūt problēmas var atrisināt, vienkārši uzliekot 300 vai 500 eiro pašrisku, lai nav tā, ka vienmēr var atļauties parkoties uz atduri.

    Rezumējums

    1. Mazos negadījumus labāk nokārtot bez policijas un bez apdrošinātajiem – tā ir lētāk, un arī apdrošinātājs nav ne apšmaukts, ne arī iztērējies.
    2. Ja klientam jau ir KASKO polise, tad OCTA izmaksa neietekmēs nākamā gada KASKO prēmiju (ar nosacījumu, ja nav maksāts par KASKO).
    3. Ja klientam nav KASKO polises, tad, veicot izmaksu pēc OCTA polises, klientam pasliktināsies OCTA bonusa klase, un tad, kad viņš gribēs noslēgt KASKO līgumu, šī pazeminātā OCTA bonusa klase tiks ņemta vērā, līdz ar to arī KASKO cena būs lielāka.

    1 komentārs

    Ilze69208563
    Šobrīd apsvēru domu pirkt jaunu mašīnu. Vienmēr interesēja KASKO opcija, bet nekad neesmu iedziļinājies cik ļoti viņa atšķirās no OCTA. Vai kompensācija ar KASKO paliek nemainīga, ja CSN vainīgajam ir OCTA? Šo to esmu palasījis https://manapolise.lv un citos avotos.

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē