Jautājums
Vēlos dalīties pārdomās par drošību uz Latvijas ceļiem. Pie mums būvē lepnas šosejas un miljonus vērtus viaduktus, bet tik primitīvas lietas, kā aizsargžogus vai sētas, neviens neliek. Lietuvā ir sētas, nemaz nepieminot visas dienvidos esošās valstis. Esmu mednieks, tāpēc noteikt dzīvnieku uzvedību uz ceļa man ir vieglāk, taču tie vienmēr var sagādāt ļoti nepatīkamus pārsteigumus, it īpaši mazāk pieredzējušiem vadītājiem.
Atbilde
To galvenokārt var skaidrot ar investīciju trūkumu, jo uzbūvēt ceļmalas žogu uz visiem galvenajiem auto ceļiem izmaksātu ļoti dārgi. Tiek lēsts, ka žoga izmaksas par vienu kilometru mērāmas sešciparu skaitlī.
Ņemot vērā to, ka pat tik apzinīgas būtnes kā cilvēki griež caurumus žogos un mēģina pārvarēt šīs drošības barjeras, lai tikai tiktu otrpus ceļam sev izdevīgā vietā, arī dzīvniekiem jāizveido pārejas posms. Papildus uzstādītajam žogam ik pēc diviem kilometriem jābūt tiltam vai tunelim, kur dzīvniekiem attiecīgo ceļu šķērsot. Šāds žogs tiks uzstādīts uz Ķekavas apvedceļa, bet apjomīgu žogu izbūvi citviet tik drīz nevarēsim sagaidīt.
Protams, dzīvnieku nokļūšana uz braucamās daļas ir būtiska problēma, un pēdējos gados pieaug ne vien sadursmju gadījumu skaits, bet arī izmaksāto atlīdzību apjoms. Vidēji viena sadursmes atlīdzība ir 1500–1700 eiro. Tomēr tikai retos gadījumos šajās avārijās cieš cilvēki, tāpēc Latvijas Valsts ceļu prioritāte ir gājēju aizsardzība un automašīnu frontālo sadursmju novēršana.