Turcijā un Brazīlijā ar Tipo vēl joprojām saprot kubika formā ietērpto hečbeku, kura ražošana tika pārtraukta 1995. gadā. 1989. gadā Tipo ieguva Eiropas gada auto balvu, un Fiat saprot, ka šādu vēstures mantojumu nedrīkst laist zudībā. Beidzamajos gados Fiat bija attālinājies no dalības C segmentā, taču tagad ražotne Turcijas pilsētā Bursā kalpos par vietu, kas rūpēsies par vēsturiskā modeļa atgriešanos. Lai arī Golf ir šī lauciņa pārliecinošs līderis, jaunais Tipo var ne tikai uzrūkt, bet arī iekost saviem tuvākajiem konkurentiem.
Itāļu dizains
Tipo elegantā plūdlīnijas āriene dažiem atgādina Dodge Dart, ņemot vērā sašaurināto lukturu formu. Nē, šeit nav izmantots kopējamais papīrs, bet gan itāliešu dizaineru fantāzija – sākot ar smalko radiatora režģi un masīvo Fiat logotipu līdz pat jumta aerodinamiskajai formai. Atšķirībā no vairākuma konkurentu Tipo jau sākotnējās dizaineru skicēs tika radīts kā sedans.
4,5 m garais auto ar 2,64 m garo riteņu bāzi uzreiz trāpījis mērķi un ieguva praktiskākā automobiļa apbalvojumu Autobest 2016. Ietverot ievērojamus 520 l, Tipo bagāžas ietilpība pārspēj, piemēram, Citroën C-Elysee, tomēr līdz Škoda Rapid 550 l vēl jānobriest.
Fiat salons
Salonā Tipo demonstrē klasei atbilstošu rezultātu. Priekšā sēdošajiem elkoņi saskarsies vien tad, ja mēģināsiet sadalīt šauro rokas balstu, bet aizmugurē komfortabli varēs justies divi pieaugušie, kuru augums nepārsniedz 1,80 m. Panelis veidots no mīkstas apdares, taču arī šeit, līdzīgi kā iepriekšējā testa dalībniekam, tuvāk asfaltam apdares materiālu kvalitāte pazeminās. Daudzviet salonā izvietotas ietilpīgas sīklietu novietnes, kas pievieno tikai kārtējo plusiņu automašīnas praktiskumam. Jāatzīmē, ka sedanam drīz pievienosies arī universāļa un hečbeka versija.
Budžets
Budžeta klases automašīnas allaž sastopas ar kompromisiem, lai veiksmīgi varētu noturēt līdzsvaru starp zemu cenu piedāvājumu un apmierinošu kvalitāti. Fiat šis uzdevums izdevies gana labi, tomēr ir daži sīkumi, kurus vērts pieminēt. Atskaitot pieticīgo salona apdari, līdzekļi taupīti arī citviet, piemēram, saulessargam nav pieejama spogulīša gaismiņa.
Par 93 eiro iespējams iegādāties aizmugurējo sēdekļu roku balstu, kas nešķiet sevišķi izturīgs, nemaz nerunājot par iebūvētajiem glāžu turētājiem, kuru trauslās plastmasas salūšana ir tikai laika jautājums.
No oriģinālā Tipo laikiem palicis vēl skaļais pagrieziena slēdzis, bet citviet būs jāsadzīvo ar itāliešu dizaina īpatnībām.
Piemēram, audio skaļuma kontroles pogas novietotas aiz stūres. Ja uz to visu varētu pievērt acis, tad uzkrītošākais ir izslavētais bagāžnieks, kura vāku var atvērt ar pulti vai ar slēdzi salonā. Diemžēl par tā aiztaisīšanu nav padomāts nedz elektriski, nedz mehāniski – apakšpusē nav izveidots rokturis, tāpēc būs jāsasmērē rokas, aiztaisot vāku no ārpuses.
Fiat piedāvā četrus aprīkojuma līmeņus – Tipo, Pop, Easy un Lounge. Bāzes versija ir visai dāsna, iekļaujot tādas ekstras kā gaisa kondicionētāju, virkni drošības sistēmu, riepu spiediena sensorus, USB un AUX pieslēgvietas. Mūsu testa auto ieguvis Pop komplektāciju, kas papildināta ar R17 vieglmetāla diskiem (839 eiro), metālisku virsbūves krāsojumu (559 eiro), elektriskajiem aizmugures logiem (280 eiro), 5 collu multimediju ekrānu (559 eiro) un citām ekstrām.
Lounge pakotnē auto jau sākotnēji būs aprīkots ar kruīzkontroli, ādas stūres apdari, miglas lukturiem ar pagrieziena funkciju, 16 collu vieglmetāla diskiem, kā arī automātisko klimatkontroli. Šādas klases automašīnai tas ir pavisam pieklājīgs komplekts.
Testa brauciens
Tipo garantē, ka ērtu sēdpozīciju varēs atrast jebkurš. Stūre regulējas gan dziļumā, gan augstumā, savukārt sēdekļiem ir labs sānu atbalsts. Papildu aprīkojumā ietilpst arī vadītāja sēdekļa izliekuma elektriskā regulēšana (186 eiro komplektā ar aizmugures sēdekļu roku balstu). Stūres stingrību var mainīt, pateicoties pilsētas režīma opcijai. Instrumentu panelī iedegoties paziņojumam City, auto šaurajās ieliņās kļūs tikpat lunkans kā zutis starp ūdenszālēm.
Gaita ir tendēta uz komfortu. Lai arī auto ir veikls un tā vadāmība nebūt nav garlaicīga, līkumu kaskādēs Tipo nav tik precīzs kā Focus vai Astra. R17 vieglmetāla diski ievieš dažas korekcijas attiecībā uz nelīdzenumu absorbēšanu, tomēr standartaprīkojumā esošās 15 un 16 collu riepas nodrošinās komfortablu gaitu.
Fiat dzinēji
Itālieša arsenālā ir četri dzinēji. Benzīnmotorus pārstāv 1,4 un 1,6 l dzinēji ar 95 un 110 ZS. Dīzeļu piedāvājums sastāv no 1,3 l MJet 95 ZS un 1,6 l MJet ar 120 ZS. Mazākais dīzelis iegūs 5MT, bet citi agregāti sešpakāpju kārbu. Vienīgi 1,6 l benzīna motors būs sajūgts ar 6AT, un tieši šāds salikums nonācis arī mūsu rīcībā. Automāta pārnesumu maiņa dažkārt ir labi jūtama, savukārt dzinējam būs nepieciešami visai augsti apgriezieni, lai uz šosejas apdzītu lielgabarīta transportu. Skaļas rēkoņas pavadīts, pakāpeniski celsies arī degvielas patēriņš.
Pēc ražotāja datiem, Tipo vidējā apetīte ir 6,3 l/100 km, tomēr šiem skaitļiem varam pielikt klāt vēl litru. Ja vien ikdienā nav jāstumdās lielpilsētas sastrēgumos, tad ļoti labi šim auto piestāvēs 1,6 l dīzeļa un mehāniskās transmisijas salikums. 4–5 l degvielas patēriņš būs draudzīgs maciņam, bet 320 Nm griezes moments jau pie 1750 motora apgriezieniem ļaus veiklāk tikt garām lielceļu fūrēm.
Iespaids
Tipo nav izlēcējs – tas paveic savu uzdevumu kārtīgi, pierādot sevi darbos.
Rezumējums
Tipo praktiskums, izskats, bagātīgs aprīkojums un zemā cena nosaka, ka C segmentā ir atgriezies nopietns un respektabls budžeta klases spēkrats.
Testa auto Fiat Tipo 1,6 E-torQ cena: 16 690 eiro
Vērtējums:
Tehnika: 3/5
Komforts: 3,5/5
Dizains: 3,5/5