Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ziemeļi lauž stereotipus
Norvēģija ir kļuvusi par paraugvalsti, kas lauž stereotipus par elektroauto ekspluatāciju skarbos apstākļos. Nav noslēpums, ka nodokļu politikas un piegādes ķēžu dēļ šajā valstī iekšdedzes mašīnu pārdošana ir strauji samazinājusies, savukārt elektromobiļu popularitāte ir augusi neticamā tempā. No nedaudz vairāk kā 174 tūkstošiem Norvēģijā pērn reģistrēto jauno auto vairāk nekā 138 tūkstoši bija elektriski, respektīvi – 79,3%. Un tas viss, neraugoties uz to, ka Norvēģijas klimats ir vēsāks nekā lielākajā daļā citu Eiropas valstu.
Nu jau elektroauto bums šajā Skandināvijas valstī ir piesaistījis visu nozares uzmanību.
«Tā kā šī tendence turpinās jau labu laiku, norvēģi ir kļuvuši par pasaules līderiem elektroauto lietotāju vidū. Un tāpēc viņi bauda ekskluzīvu auto ražotāju uzmanību. Redzot šādu pieprasījumu pēc elektriskajām mašīnām, uz šo Skandināvijas valsti dodas pat eksotiskāko modeļu izstrādātāji. Tā viņiem ir arī lieliska treniņu vieta, lai atspēkotu daudzus mītus par elektromobiļu ekspluatāciju aukstā klimatā,» stāsta «Eleport Latvija» vadītājs Kārlis Mendziņš.
Akumulatoram veselīga temperatūra
Tie autobraucēji, kas interesējas par auto nozari, zina, ka elektroauto siltajos mēnešos funkcionē līdzsvaroti un ka modernākie modeļi bez lielām grūtībām pilsētā arī mēro ražotāju pieteikto attālumu. Viens no Latvijā pieejamākajiem elektroauto ir «Peugeot e-208», kas modernizētajā versijā ar pilnu uzlādi var nobraukt līdz 400 kilometriem (WLTP). Šādu sniedzamību nodrošina franču ražotāja jaunā elektropiedziņa ar 54 kWh akumulatoru. Efektīvā sistēma ļauj sasniegt zemu vidējo enerģijas patēriņu – tikai 12 kWh uz 100 km.
Tomēr ziemā situācija ar elektroauto ir citāda. Akumulatoram vislabvēlīgākā temperatūra ir aptuveni +21 grāds pēc Celsija.
«Temperatūrai izkāpjot no komforta zonas uz vienu vai otru pusi, akumulatorā sākas ķīmiskas reakcijas, kas maina tā fizikālās īpašības. Piemēram, aukstuma ietekmē palielinās iekšējā pretestība, tāpēc samazinās uzlādes ātrums, respektīvi – elektrība akumulatorā nonāk lēnāk,» skaidro Kārlis.
Tāpēc ir nepieciešamas papildu ierīces, kas akumulatorā mākslīgi uztur veselīgu temperatūru, – speciāli siltumsūkņi. Ar tiem, ja mašīna tiek izmantota daudz aukstākā vai karstākā laikā, moderns vadības bloks aktivizē attiecīgi akumulatora sildīšanu vai dzesēšanu.
Vēl viens iemesls, kāpēc ar vienu uzlādi nobraucamais attālums var samazināties, ir salona apsilde vai dzesēšana, kas arī prasa papildu enerģiju. Nebūtiski šis aspekts degvielas patēriņu ietekmē arī iekšdedzes mašīnās, bet elektriskajās šie procesi akumulatora krājumus iztukšo ātrāk. Lieta tāda, ka iekšdedzes dzinēja gadījumā lieko siltumu viegli var izmantot salona vai jebkura cita veida apsildei. Turpretim elektromotors gandrīz visu savu enerģiju iegulda lietderīgā darbā, un sakarstošu detaļu tam ir ievērojami mazāk. Šī iemesla dēļ enerģija salona apsildīšanai tiek ņemta tieši no akumulatora.
Tieši šādos apstākļos atklājas siltumsūkņa priekšrocības. Tas akumulē elektroauto lieko siltumu – no vadiem un citām sasilstošām elektriskajām detaļām – un novirza to uz turieni, kur tas ir nepieciešams. Atkarībā no konstrukcijas sūknis var darboties arī reversā režīmā un dzesēt. Arī sūkņu iespējas ir dažādas. Piemēram, modernākie varianti savāc siltumu no lielākām virsmām. Neatkarīgi no sūkņa konstrukcijas tie visi lieliski ietaupa akumulatora enerģiju.
Atšķirības sarūk
Gan iepriekšminētie siltumsūkņi, gan citi inženiertehniskie risinājumi un ražotāju centieni ļauj palēnām samazināt atšķirības elektroauto sniedzamībā vasarā un ziemā.
Kādreiz popularitātes augšgalā gozējās tādi modeļi kā pirmās paaudzes «Nissan Leaf» un «Renault Zoe», kuru sniedzamība janvāra spelgonī kritās tik ļoti, ka maršruts no Rīgas līdz Valmierai bija izaicinājumu pilns. Pat grūti noticēt, ka tas bija tikai pirms kādiem 10 gadiem. 2019. gadā organizācijas «Consumer Reports» testos atklājās, ka tā laika elektroauto nobraucamā distance ziemā samazinājās par aptuveni 40 procentiem, un Norvēģijas Automobiļu federācijas pēdējie testi liecina, ka aukstums elektromašīnas joprojām ietekmē diezgan būtiski.
Viens no auto ražotājiem, kas nebaidās publiskot reālus skaitļus, ir «Peugeot». Franču zīmols paziņojis, ka pašreizējās paaudzes elektroauto sniedzamība pavasarī un ziemā var atšķirties līdz pat 35%. Pārrēķinot reālos skaitļos, tas nozīmētu, ka tādi modeļi kā «e-208» un drīzumā gaidāmais «e-408» ar vienu uzlādi aukstajā sezonā joprojām varētu veikt līdz 260 km. Ja nobrauc līdz 50 km dienā, tas ļautu mašīnu ziemā lādēt tikai reizi piecās dienās.
Kad labāk lādēt?
Kad runa ir par akumulatora uzlādi, jāatceras, ka eksperti iesaka to veikt intervālā no 20 līdz 80 procentiem. Tāpēc pirms elektroauto izvēles ieteicams noskaidrot, kādam uzlādes ātrumam attiecīgais modelis paredzēts. Tieši šis parametrs ļauj plānot, cik ilgs laiks būs nepieciešams rezervju atjaunošanai gan siltajā, gan aukstajā gadalaikā.
Piemēram, «Kia e-Niro» var lādēt ar jaudu līdz 85 kW, kas akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem ļauj piepildīt 45 minūtēs, savukārt elektriskajai «Hyundai Kona» būs nepieciešamas 47 minūtes. «Peugeot e-208» atbalsta uzlādi pat ar 100 kW, un ātrajā stacijā no 20 līdz 80 procentiem tas uzpildīsies mazāk nekā 25 minūtēs.
Rezervju atjaunošanas laiku iespaido arī uzstādītais siltumsūknis, jo ātrā uzlāde ir iespējama tikai tad, kad akumulatorā ir «veselīga» temperatūra.
«Lai nobrauktu tādu pašu attālumu, ziemā visas mašīnas bez izņēmuma ir spiestas tērēt vairāk enerģijas – neatkarīgi no tā, vai tās tiek darbinātas ar benzīnu vai elektrību. Ir jāatkausē aizsalušie logi, sniega vai dubļu dēļ riepām palielinās rites pretestība, tumšā laika dēļ ir jāieslēdz tuvās vai tālās gaismas. Šie sīkumi kaut ne tik daudz, tomēr tāpat izmanto enerģiju, un tas nozīmē lielāku elektrības vai degvielas patēriņu, – arī tas ir jāņem vērā. Mana pieredze liecina, ka iekšdedzes dzinējiem degvielas patēriņš pieaug par 20–30%, kas ir ievērojams skaitlis,» norāda Kārlis Mendziņš.
Taču viņš piebilst – vēl lielāka nozīme enerģijas patēriņā ir braukšanas stilam.
«Daļa cilvēku diezgan ātri izprot elektromašīnas priekšrocības un ievēro efektīvas braukšanas pamatprincipus: laikus pielāgojas satiksmes situācijām, izmanto reģenerāciju, iekļaujas satiksmē un starp krustojumiem pārāk nespiež akseleratora pedāli. Pēdējais, starp citu, palīdz ietaupīt naudu ar jebkuru mašīnu,» nobeigumā piebilst Kārlis.
