Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nosacījumi
Ja viss nepieciešamais ir salikts bagāžniekā un ja esat nolēmis doties garākā izbraucienā, nokļūšana galamērķī jāieplāno vēlāk nekā parasti. Pat ja nenotiek straujas laikapstākļu izmaiņas vai ceļu satiksmes negadījumi, kopējā satiksme ir lēnāka, kas izskaidrojams ar garāku bremzēšanas ceļu, papildu piesardzību un autovadītāju atšķirīgajām braukšanas iemaņām. Lai izplānotu teorētiski ātrāko ceļa maršrutu, varam izmantot lietotni Waze vai ielūkoties Latvijas ceļu mājaslapā (www.lvceli.lv), kurā tiek attēloti braukšanas apstākļi uz valsts ceļiem.
Līdzīgi kā logu šķidruma traukam, arī degvielas bākai vienmēr jābūt pēc iespējas pilnākai.
Pustukša bāka var kļūt par iemeslu ne tikai tam, ka tvertnē rodas kondensāts, degvielas sistēma arī var aizsalt. Ja kādu sarežģījumu dēļ uz ceļa būs jāpavada ilgāks laiks, tad dzinējs būs vienīgais siltuma avots. Pilna bāka palielinās auto svaru, sarežģītos apstākļos uzlabojot saķeri ar segumu. Kad jau priekšlaikus zināt, ka šīsdienas maršruts iekļaus dziļākas sniega kupenas un iespēja rakt sniegu no auto apakšas ir visai liela, drošības labad ekipējaties ne vien ar pilnībā uzlādētu telefonu, bet arī ar rezerves aizdedzes atslēgu.
Iestrēgstot sniega segā, var nākties vairākkārt iekāpt un izkāpt no salona, cenšoties auto atkal iekustināt, bet pastāv iespēja, ka durvis var aizcirsties, atstājot vadītāju ārpus auto. Kādam tas var šķist neticami, taču tas ir tikai līdz brīdim, kad pašam būs jāstāv sniegā, cenšoties izdomāt, kurš no sānu logiem ir mazāk vērtīgākais, par kuru varētu iekļūt atpakaļ automašīnā. Drošības jostu lietošana ikdienas satiksmē ir pašsaprotama, bet neordinārās situācijās tas mēdz piemirsties.
Tiklīdz cenšamies uzsākt kustību no kupenas, mēģinām uzbraukt slidenā kalnā vai veicam citu manevru, vienmēr jālieto drošības josta. Var gadīties, ka no šķietami sliktās situācijas iekļūstam vēl sliktākā, auto atkārtoti ieslīdot grāvī, saduroties ar kādu objektu vai pat apgāžoties nelielā ātrumā, – josta paglābs jūs no traumām.
Braukšana ziemā
Neatkarīgi no tā, vai esat pilnpiedziņas vai vienas ass piedziņas auto īpašnieks, savas braukšanas prasmes pārvērtēt nedrīkst. Laikus jāspēj adaptēties no vasaras ceļa seguma apstākļiem uz ziemas īpatnībām un jārēķinās ar to, ka citiem ceļu satiksmes dalībniekiem šī ziema var būt pirmā.
Šajā gadalaikā vajadzētu atteikties no pieraduma lietot kruīza kontroli.
Lai arī tā atvieglo braukšanu ilgākā laika posmā un samazina iespēju pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, slidenos ceļa apstākļos sistēmas darbība var apdraudēt drošību. Riteņiem zaudējot saķeri sniegā vai lietū, kruīza kontrole turpinās uzņemt iepriekš iestatīto ātrumu, riskējot pat ar riteņu izspolēšanu, neraugoties uz to, ka ātruma palielināšana ir vismazākais, ko šobrīd vēlaties.
Populārākie raksti
Šādā veidā pastāv risks zaudēt kontroli pār auto. Darbībām ar akseleratora pedāli un stūri jānorit ļoti mierīgi, bez straujām kustībām, kas varētu izraisīt saķeres zudumu. Ja tomēr auto līkumā izslīd, tad ir jāizvairās no bremžu pedāļa spiešanas. Aizmugures piedziņas automašīnām var iztikt ar pedāļu atlaišanu un stūres korekcijām, bet priekšpiedziņas auto situācijas uzlabošanai var nākties mēreni spiest gāzes pedāli. Jebkurā no gadījumiem stūri nepieciešams griezt tajā virzienā, kur vēlaties turpināt kustību.
Bremzēšana uz slidena ceļa posma ir apgrūtināta, un jauno autovadītāju vidū izplatīta kļūda ir bremžu pedāļa atlaišana vai vāja nospiešana, ja ir jūtami atsitieni no pedāļa. To rada ABS sistēma, kas bremzē uz saķeres robežas un neļauj riteņiem izslīdēt, tādējādi ievērojami pagarinot bremzēšanas ceļa garumu un ļaujot veikt manevrēšanu ar stūri. Ja jūtat pedāļa pulsēšanu, tas jāturpina spiest stipri – ekstrēmās situācijās tas gan, par laimi, notiek instinktīvi.
Automašīnai iestrēgstot sniegā vai dubļos, bezmērķīga gāzes pedāļa spiešana vien palielinās bedri zem auto riepām, vienlaikus samazinot iespējas tikt ārā. Šajā brīdī varam ieslēgt pazeminātos pārnesumus, sabloķēt starpasu diferenciāli, uzlikt ķēdes uz riepām vai izmantot bagāžniekā esošo cirvīti, lai iegūtu zarus, ko palikt zem riepām saķeres uzlabošanai.
Ja nekas no tā nav, tad pēdējais salmiņš būs salona paklājiņi. Kā zina stāstīt pieredzējuši offroad meistari, tad kvalitatīvi auduma paklāji ne reizi vien ir paglābuši viņus no palikšanas slazdā. Ja auto ir ar automātisko transmisiju, tad Drive pozīcijas vietā labāk izvēlēties pirmo vai otro pārnesumu. Tā saucamā iešūpināšana nav tik veselīga kā mehāniskās pārnesumkārbas gadījumā, bet, rīkojoties saudzīgi ar gāzes pedāli, vēlamo efektu var panākt.
Ja esat iestidzis viens un ja nav palīdzīgu roku, nekādā gadījumā nedrīkst izmantot stumšanas veidu, automātu ieslēdzot pārnesumā, bet pašam ejot stumt auto.
Lai arī cik neticami tas izklausās, šāda patvaļīga auto atstāšana bez kontroles ir redzama neskaitāmos video, un gala rezultāts teju vienmēr ir patstāvīgi braucošs auto, kuru saimnieks spēj panākt vien tad, kad auto jau ir ietriecies kādā šķērslī. Situācijā, kad saprotat, ka tālāk mežā vairs nevēlaties braukt, bet atpakaļ arī būs grūti tikt, speciālisti iesaka samazināt riepu spiedienu līdz aptuveni vienai atmosfērai.
Šādā veidā tiks palielināta riepas saskarsmes virsma ar segumu, vienlaikus nebojājot riepu un ievērojami uzlabojot auto caurgājamības spējas. Apkārtējo vidi vizuāli ir ļoti grūti analizēt. Ja, braucot nezināmā meža apvidū,redzat baltu sniega segu bez iebrauktām sliedēm, noteikti nevajadzētu būt pirmajam, kas izmēģinās šo ceļu. Pat ja ir redzamas egles vai citi objekti, pēc kuriem teorētiski varētu spriest par sniega segas biezumu, šeit darbojas aisberga princips – nekad nevar zināt, kas slēpjas zem šķietami plānās sniega segas. Arī ir jāuzmanās no meža ceļa risas, jo ne vienmēr ir iespējams noteikt tās dziļumu, riskējot uzsēdināt auto.
Ja segums starp risām ir stabils, vēlams izvēlēties šo trajektoriju. Vispareizāk vispirms ir ņemt piemēru no offroad braucēju ikdienas – nezināmais ceļš ir jāizstaigā kājām, un tikai tad tas jāmēro ar auto. Zinātāji iesaka nešķērsot jebkāda veida lielākas ūdens peļķes, jo pastāv hidrotrieciena risks, ūdenim nokļūstot ieplūdes sistēmā, kas var nozīmēt dzinēja maiņu.
Ja neesat pārliecināts par ūdens dziļumu, labāk izmantot vairāku kilometru apkārtceļu, nevis lieki riskēt. Tomēr, ja šis ir vienīgais ceļš, braukšanas ātrumam jābūt maksimāli mazam, lai izvairītos arī no akvaplanēšanas riska. Jāatceras, ka ūdens dzinējā var nokļūt arī pa izpūtēju, ja ūdens tilpe izrādīsies pārāk dziļa, savukārt virsbūves apakšā esošajos tehnoloģiskajos urbumos iekļūst ūdens, kas vēlāk var kļūt par cēloni korozijai.
Elektronikas lietderība
Par mūsdienu auto drošību uz ceļa rūpējas vairākas elektriskas sistēmas, taču to darbība ne vienmēr palīdz autovadītājam. Ja par ABS sistēmas lietderību ielas auto nav šaubu ne vasarā, ne ziemā, tad pretslīdes un stabilitātes kontrolei ir gan ieguvumi, gan trūkumi atsevišķās situācijās. Ikdienas satiksmē visām sistēmām ir jābūt ieslēgtām, tomēr daži auto ražotāji šīs sistēmas ir paredzējuši arī izslēgt. Lai uzbrauktu slidenā kalnā, nedrīkst ne mirkli apstāties, tāpēc nepieciešams ieskrējiens un nepārtraukta jaudas novadīšana uz riteņiem, bet palīgsistēmas darīs tieši pretējo. Sajūtot, ka uz slidenās virsmas ritenis izslīd, pretslīdzes sistēma nenovadīs visu jaudu uz riteņiem, tādējādi neļaujot ieskrieties vai vispār uzsākt kustību.
Sniega un dubļu gadījumā vēlams izslēgt šīs sistēmas, paļaujoties uz savām spējām izkļūt no situācijas, tomēr uz apledojušiem ceļu posmiem pat mazā ātrumā labāk visu atstāt pēc ražotāja ieskatiem.
Ja auto aprīkots ar sabloķējamu starpasu diferenciāli un pazeminātiem ātrumiem, tad tie būs lielisks palīgs smagos ceļu apstākļos, tomēr ikdienā šāds aprīkojums nav nepieciešams. Kas attiecas uz pilnpiedziņas automašīnām, kurām iespējams atslēgt kādu no tiltiem, tad degvielas ekonomijas nolūkos noteikti nevajadzētu atslēgt priekšējo tiltu, paļaujoties tikai uz aizmugurējo. Šādi var lietot vasarā, tomēr ziemā tas ir bīstami, it īpaši krosoveriem un džipiem, kuru svars un augstais klīrenss ātri vien var novest pie negaidītas un nekontrolējamas sānslīdes.
Bagāžnieka buduārs
- Apģērbs
Papildu cimdu pāris nekad nebūs lieks, jo, rokot sniegu, esošos cimdus var gadīties samitrināt. Zābaku pāris nav obligāts, taču sauss apģērbs vienmēr ir patīkams bonuss. Nedrīkst aizmirst arī par apģērbu ar atstarojošiem elementiem.
- Palīgrīki
Ziemas mēnešos lieti noderēs kvalitatīva lāpsta. Vēlams, lai tā būtu gatavota no metāla, tās darba virsma būtu pietiekami liela, lai vajadzības gadījumā dubļus vai sniegu efektīvi varētu iztīrīt no auto apakšas. Durvju kabatā vai kādā citā salona nodalījumā jāatrodas lukturītim. Retāk izmantojams, tomēr ļoti noderīgs var būt neliels cirvis, ar kuru var nocirst, piemēram, koku zarus, ko iestigšanas gadījumā varētu palikt zem riteņiem. Pēdējais – ne mazāk svarīga ir vilkšanas trose.
- Ķēdes
Riepu ķēdes varētu šķist dārgs, sarežģīts un tālu zemju iedzīvotājiem paredzēts aksesuārs, taču tā nav taisnība. Patiesībā ķēdes var aizstāt lielu daļu no iepriekšminētajiem produktiem, ļaujot automašīnai izkļūt no tādām vietām, kur šķietami vien traktors varētu palīdzēt. Ja vien auto nav uzsēdies uz grīdas, tad ķēžu esamība arī priekšpiedziņas automašīnām sniegs neatsveramu saķeres uzlabojumu. Svarīgi atcerēties, ka ķēdes nepieciešams montēt uz velkošā tilta riteņiem un braukšanas ātrumam nevajadzētu pārsniegt 50 km/h. Montēšanas process ilgs vien dažas minūtes. Ņemot vērā to, ka šī nav pirmās nepieciešamības prece, autopreču veikalos ķēdes uzreiz ne vienmēr ir pieejamas, taču lielākoties dažu dienu laikā ir iespējams saņemt pasūtījumu speciāli jūsu auto modelim. Aptuvenā ķēžu cena atkarībā no riepas izmēra ir 50 eiro.
Rezumējums
Ja neesat pārliecināti par braukšanas iemaņām ziemā, izmantojiet iespēju trenēties tukšos stāvlaukumos, izmēģinot strauju bremzēšanu, virziena maiņu un citus elementus, vai vislabāk – uzticiet izglītošanu pieredzējušiem meistariem speciāli tam paredzētos poligonos.
