“Pagājušajā gadā ziemas faktiski nebija, līdz ar to izpalika arī Latvijai tik ierastā februāra un marta problēma – bedres, kas izveidojušās, iestājoties atkusnim. Savukārt šogad temperatūras svārstības jau esam paguvuši piedzīvot vairākkārt, un tās daudzviet atklāj visai nepatīkamu ainu uz Latvijas ceļiem.
Lai gan prognozējams, ka situācija šogad nebūs tik slikta kā pirms diviem gadiem, tomēr jau tagad redzam negatīvas tendences, jo īpaši Rīgā. Bedres veidojas uz ielām, kas salīdzinoši nesen remontētas, atsevišķos ceļa posmos padarot pārvietošanos ar auto visai bīstamu,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Šī gada februārī apdrošinātājs saņēma par 80% vairāk atlīdzību pieteikumu par bedru nodarītiem zaudējumiem transportlīdzekļiem nekā pērn, bet marta sākumā – jau divas reizes vairāk pieteikumu nekā 2020. gadā.
„Iebraucot bedrē, visbiežāk cieš auto riepas un diski. Īpaši neveiksmīgos gadījumos tiek bojāts lodveida atbalsts vai stūres pirksts. Šogad par bedres nodarītiem bojājumiem klientiem vidēji izmaksāti ap 550 eiro, bet pieredze liecina, ka zaudējumi var būt krietni apjomīgāki.
Lielākā atlīdzība, kas apdrošinātāja pastāvēšanas vēsturē izmaksāta bedraina ceļa dēļ, ir 50 590 eiro – spēkratam, iebraucot bedrē, pārsprāgusi aizmugurējā riepa, kā rezultātā automašīna avarējusi.
Diemžēl šādos gadījumos tiek apdraudēta arī autovadītāja un citu satiksmes dalībnieku veselība un dzīvība,” stāsta Kristaps Liecinieks.
Savukārt mazāki bojājumi ne vienmēr tiek konstatēti notikuma vietā – daudzi autovadītāji pamana defektus, turpinot ceļu vai arī vēlāk vēršoties autoservisā. Tomēr gala rezultātā tie nozīmē lielākus vai mazākus finansiālos zaudējumus auto īpašniekam.
Apdrošinātāja statistika liecina: iebraucot bedrēs, visbiežāk cieš to klientu auto, kuri ir aprīkoti ar zemprofila riepām.
“Latvijas apstākļos pie mūsu ceļu kvalitātes piemērotākas ir riepas ar lielāku augstumu – transportlīdzekļiem ar šādām riepām ir lielāka iespēja pārvarēt nelīdzenu segumu, negūstot bojājumus, jo šādu riepu spēja absorbēt triecienus ir ievērojami lielāka. Īpaši vērts piedomāt arī par patlaban populāro Run Flat riepu lietderību uz Latvijas ceļiem. Tās spēj funkcionēt arī bojātas, bet ir ievērojami cietākas stingro bortu dēļ, kas var radīt papildu slodzi transportlīdzekļa diskiem un piekares detaļām,” norāda eksperts.
“Sabojātas automašīnu detaļas nozīmē nepatīkamu pieredzi ikvienam autovadītājam. Finansiāli pasargātāki ir tie auto īpašnieki, kuri savam automobilim iegādājušies KASKO apdrošināšanu. Ja transportlīdzeklim nodarīti zaudējumi, bet KASKO polises nav, tad auto īpašniekam, lai piedzītu zaudējumu kompensāciju, ir tiesības vērsties pie atbildīgās iestādes par konkrētā autoceļa uzturēšanu, jo katram autoceļam Latvijā ir noteikta piederība un uzturētājs.
Mūsu pieredze gan liecina, ka tas nozīmē ilgstošu tiesas procesu, tāpēc vienmēr iesakām klientiem sevi pasargāt ar KASKO polisi, lai izvairītos no liekām galvassāpēm,” uzsver Kristaps Liecinieks.