Popularitātes pieaugums lielā mērā izskaidrojams ar to, ka modernie automāti laika gaitā atbrīvojušies no dažādiem agrāko modeļu trūkumiem, saglabājot tradicionālās priekšrocības, tostarp kā galveno, protams, braukšanas komfortu.
Vairumam jaunāko automātisko pārnesumkārbu pamatā ir tāda pati hidrauliskā konstrukcija, kāda tā bija pagājušā gadsimta vidū, kad automāti sāka savu uzvaras gājienu Amerikā. Tikai tagad šie agregāti ir kārtīgi apauguši ar dažādām elektroniskām ierīcēm. Datora vadība var tikt dažādos auto modeļos izmantota un vienai un tai pašai automātiskajai pārnesumkārbai piešķirt pilnīgi atšķirīgu raksturu.
Gudrākās, tā sauktās adaptīvās ātrumkārbas, pašas pielāgojas autovadītāja braukšanas stilam konkrētajā brīdī, bet pārnesumu pārslēgšana notiek tikpat ātri un vajadzīgajā momentā, kā to darītu pieredzējis braucējs.
Jaunākie tehnikas sasniegumi, protams, ir laba lieta, taču vidusmēra Latvijas autobraucēja rokās biežāk nonāk vairākus gadus palietoti auto. Tomēr normāli ekspluatētam auto ar automātu var nebūt ne vainas.
Kas jāņem vērā?
Pie iegādes speciālisti iesaka pievērst uzmanību dažām niansēm.
Vispirms ieteicams izvairīties no mašīnām ar piekabes āķi, jo tad, iespējams, šā vāģīša automātiskā kārba ir krietni pamocīta, velkot smagu treileri.
Vienkāršākais automātiskās ātrumkārbas virspusējās pārbaudes veids ir izņemt eļļas līmeņrādi, apskatīt un pārbaudīt kārbā esošo eļļu. Tai ir jābūt dzidrai, sarkanīgai vai gaiši brūnai. Ja eļļa ir kļuvusi tumša vai pat melna un ož pēc deguma, tad kārbas dienas ir skaitītas. Jāpiezīmē, ka automātiskajā pārnesumkārbā eļļas līmenis jāmēra tad, kad darbojas motors. Braucot ar automātu, nevajadzētu būt ar transmisiju saistītiem trokšņiem un rāvieniem.
Pērkot lietotu auto, cilvēkam bez pieredzes ieteicams pavaicāt padomu vismaz tādam, kas zina, kā darbojas normāla automātiskā transmisija. Pēc automašīnas iegādes nedrīkst aizmirst nomainīt eļļu un filtru arī ātrumkārbā. Visbeidzot jāpiebilst – ja mašīnai, kura ir apgādāta ar automātu, sabojājies starteris vai akumulators, to ar ievilkšanu iedarbināt nevar.
Arī ilgstoši vilkt šādu auto nav ieteicams. Ja nu vienīgi lēnām un dažus kilometrus, jo automātiskā pārnesumkārba eļļojas tikai tad, kad darbojas motors. Konstruktīvās komplicētības dēļ automātiskās pārnesumkārbas remonts ir sarežģītāks un darbietilpīgāks nekā parastajai mehāniskajai kārbai. Oficiālo dīleru servisi ar remontu nenodarbojas, bet bojājuma gadījumā parasti veic visa agregāta nomaiņu.
Tādā gadījumā izmaksas ir diezgan lielas. Klientam šāds risinājums varētu būt pieņemams vienīgi garantijas gadījumā, kad izdevumus sedz auto ražotājs.
Par laimi, pie mums netrūkst speciālistu, kuri spēj saremontēt pat modernākās automātiskās pārnesumkārbas. Protams, vēl pastāv iespēja iegādāties lietotu kārbu, taču arī tad bez pieredzējuša meistara novērtējuma neiztikt.
Eksperta viedoklis
ERG Auto servisa vadītājs Rihards Grotāns:
«Mūsu autoservisam ir ilga pieredze gan vieglo automobiļu, gan komerctransporta remontā, taču automātisko kārbu remontus uzticam tikai vienam pieredzējušam speciālistam. Vispirms noteikti jāveic pilnvērtīga diagnostika. Lai gan praksē biežāk defekti izrādās mehāniski, kad nepieciešama agregāta demontāža un izjaukšana, dažkārt problēmas izraisa elektronika, bet pašai kārbai nav ne vainas. Ja bojājumi ir mehāniski, pārsvarā veicam pārnesumkārbas remontu, jo mūsdienās ar rezerves daļām nav problēmu.
Meklēt vietā lietotu kārbu parasti neatmaksājas, turklāt nav garantijas, ka tā būs labā stāvoklī. Ja nu tomēr kādā situācijā jāgādā cita pārnesumkārba, labāk to uzticēt speciālistiem. Šeit pašdarbība nav ieteicama, jo automātiskā pārnesumkārba ir diezgan specifiska lieta. Ir bijuši gadījumi, kad pat pie noņemšanas vai uzlikšanas nepieredzējis meistars sataisa ziepes.»