Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Metāla pārvēršanās rūsā ir dabisks process – tās ir lēnas ķīmiskas pārmaiņas. Lai gan dažādu metālu korodēšanas ātrums un jutība pret vides faktoriem ir atšķirīga, lielākā daļa pirms pāris desmitgadēm ražoto auto šī iemesla dēļ savu īpašnieku dzīvi pārvērš par murgu.
Taču zīmoli arī šajā ziņā ir mācījušies no savām neveiksmēm, un ražotāji, kas pirms vairākiem desmitiem gadu cīnījās ar koroziju, tagad šo problēmu ierobežo, ieviešot modernas tehnoloģijas. To, cik veiksmīga var būt seno kļūdu labošana, labi parāda auto īpašnieku viedokļi. Piemēram, pilsētas apvidnieks «Mazda CX-5» jau trīs gadus pēc kārtas ir saņēmis vienu no augstākajiem vērtējumiem ikgadējā šī modeļa īpašnieku aptaujā, kurā populārais britu portāls «Autoexpress» noskaidroja arī tā uzticamību.
Mūžu ietekmē daudzi faktori
“Esmu dzirdējis tādu versiju: savulaik, pirms 15–20 gadiem, daudzām kompānijām sākās problēmas. Ap to laiku ekoloģisko prasību dēļ tika mainītas krāsu izgatavošanas tehnoloģijas, un daži ražotāji iekrita sava veida slazdā. Iespējams, krāsas izstrādē tika pieļautas kādas kļūdas, tāpēc daudziem, piemēram, «Mazda», «Opel», un pat tā sauktā premium segmenta pārstāvjiem, piemēram, «Mercedes-Benz», radās korozijas problēmas,” mašīnu rūsēšanas vēsturi stāsta autoservisa «V4 Motors» direktors un «Latvijas Gada auto» konkursa žūrijas pārstāvis Raimonds Volonts.
Tāpat, pēc viņa teiktā, viens no rūsēšanas iemesliem varētu būt tas, ka pirms pāris desmitgadēm un pat agrāk daži ražotāji ziemeļu reģionu neuztvēra kā īpašu tirgus segmentu. Daļa zīmolu lielāko daļu produkcijas pārdeva dienvidos, kur klimats ir daudz siltāks, tāpēc korozija nav aktuāla.
“Mašīnas, kas piemērotas Eiropas dienvidiem, ne vienmēr derēs ekspluatācijai Skandināvijā un Baltijas valstīs, kur ir mainīgi laikapstākļi. Iespējams, negatīvu slavu daži zīmoli iemantoja tad, kad pie mums sāka nonākt dienvidu tirgiem paredzētie auto,” analizē Raimonds.
“No savas pieredzes varu teikt, ka vācu mašīnām pretkorozijas apstrādes līmenis ir krities, turpretim francūžiem ir vērojams progress. Metāls ar cinka pārklājumu automašīnu no korozijas pasargā ilgāku laiku. Problēma ir nekvalitatīvā metāla apstrāde, un vairākumā gadījumu tam par pamatu ir lielās izmaksas.
Sākotnēji šī problēma bija izplatīta Japānas ražojumiem – krāsa uz metāla tika uzklāta pārāk plānā kārtā, savukārt grūtāk apskatāmās vietās, piemēram, zem spārniem, un sliekšņos, nereti tika izmantota tikai grunts krāsa.
Arī pats lokšņu metāls kļuva plānāks,” stāsta Raimonds.
Protams, ražotāju vēlme ietaupīt nav vienīgais faktors. Latvijas klimatā rūsa ir agresīvāka, jo lielāks ir gaisa mitrums, un to papildina vēl arī ziemā izmantotie pretslīdes materiāli. Tas viss mūsu vidi padara rūsai draudzīgāku nekā Skandināvijā.
“Piemēram, Somijā ceļus kaisa ar smalku šķembu, un šis materiāls neveicina koroziju. Tāpat jāņem vērā, ka pie mums ceļi netiek pietiekami tīrīti, tāpēc priekšā braucošie auto saceļ putekļu mākoni un ar sīciņiem akmentiņiem bombardē motora pārsegu, bojājot jau tā plāno lakas kārtu. Bet vēlāk šajās vietās, sastopoties skābai, sārmainai videi, rodas korozija. Pašlaik rūsē pat alumīnija radiatori, kas nav nokalpojuši ne divus gadus. Lai cīnītos ar šo problēmu, mēs tādas virsmas lakojam,” saka Raimonds Volonts.
Kad runa ir par koroziju, ārkārtīgi svarīgs faktors ir laikapstākļi. Piemēram, populārā «YouTube» kanāla «How Stuff Works» veidotāji norāda, ka rūsēšanai nepieciešams tikai anods, katods un elektrolīts. Metāls mašīnā var darboties kā anods un katods, bet ūdens ir elektrolīts, tāpēc lietains laiks un jo īpaši gaisa temperatūras svārstības mitrā laikā rada ideālus apstākļus rūsai.
Protams, elektrolītam ir nepieciešams arī sāls, bet lielākā daļa ūdens to satur. Tieši tāpēc ziemā uz ceļa seguma kaisītais sāls ir tik kaitīgs virsbūvei, un tieši tāpēc arī rūsa ātrāk pārņem tās mašīnas, kas “dzīvo” tuvāk jūrai.
Pievērsiet vairāk uzmanības
Ir svarīgi zināt, ka dažādi metāli oksidējas atšķirīgi. Piemēram, alumīnijs rūsē daudz ātrāk nekā tērauds, taču oksidēšanās laikā tas pārklājas ar plānu aizsargslāni, kas neļauj bojājumam izplatīties tālāk. Tādējādi tas aizsargā pats sevi. Tāpēc par klasiku kļuvušie amerikāņu «Airstream» kemperi līdz pat šai dienai izskatās kā jauni, pat ja tie izgatavoti pirms vairākiem gadu desmitiem. To virsbūvē izmantotais alumīnijs ir pārklāts ar plānu, neredzamu aizsargslāni.
Automašīnas tiek aizsargātas pēc tāda paša principa, tikai pirms montāžas aizsargslāni uzklāj uz visām virsbūves detaļām. Piemēram, tērauda loksnes pirms krāsošanas iegremdē pretkorozijas materiālu vannās. Lai samazinātu virsbūves saskari ar gaisu, lielākā daļa mūsdienu auto pirms noslēdzošā virsbūves krāsošanas posma tiek pārklāti ar gruntskrāsu un hermētiķi. Modernās krāsas satur ķīmiskas piedevas, kas rada neredzamu aizsargslāni pret mitrumu.
Daži ražotāji iet vēl tālāk un izstrādā krāsas un krāsošanas tehnoloģijas, kas aizsargā virsbūvi no korozijas. Japānas koncerns «Mazda» saviem pašreizējiem modeļiem izmanto īpašu tehnoloģiju: pateicoties efektīvam pārklājumam, tiek patērēts mazāk krāsas, lai gan mašīnām tiek uzklāti pat trīs slāņi. Šādam procesam nepieciešams mazāk enerģijas, tātad tas ir videi draudzīgāks.
Daļa atbildības gulstas uz īpašnieku pleciem
Lai gan ražošanā izmantotās tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un metālu sakausējumi kļūst arvien izturīgāki pret koroziju, tomēr nākas atzīt – mūžīgs nav nekas. Pēc tam, kad mašīna izbrauc no rūpnīcas, tās mūžs lielā mērā ir atkarīgs no īpašnieka attieksmes.
Protams, auto uzdevums ir mūs aiztransportēt no punkta A līdz punktam B, tāpēc spēkratu apkopei nevajadzētu kļūt par ikdienas rūpēm. Eksperti ir vienisprātis, ka vislabākā sava auto virsbūves aprūpe ir uzturēt to tīru. “Ir ļoti svarīgi uzturēt mašīnu tīru, jo pielipuši netīrumi un sāļi rada korozijas riskus,” norāda Raimonds.
