Satiksme
Speciāli izraisītas un inscenētas avārijas tiek uzskatītas par apdrošināšanas izkrāpšanu, un par līdzdalību šādā noziegumā persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Apdrošinātāji atzīst, ka policija ir ļoti kūtra kriminālprocesu ierosināšanā šāda veida krāpšanas lietās, jo pierādīšanas process ir sarežģīts.
Par karstākajiem inscenēto avāriju punktiem apdrošinātāji uzskata ne vien autostāvvietas un apļveida krustojumus, bet arī konkrētus rajonus. Viens no tādiem ir Krasta iela. ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis stāsta, ka bīstama ir vieta, kur no triju joslu brauktuves mašīna pievienojas papildu joslai, un viņiem ir priekšroka attiecībā pret tiem, kas pārvietojas pa šo paralēlo joslu.
OCTA
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics neslēpj, ka LTAB ir bijis jāsaskaras ar krāpšanas mēģinājumiem. Arī paši apdrošinātāji ir modri un labi informēti par šādiem gadījumiem, tāpēc ir ļoti piesardzīgi, runājot par šādām pretlikumīgām darbībām.
BTA norāda, ka ikvienā apdrošināšanas sabiedrībā ir speciālisti, kuri ir specializējušies krāpšanas mēģinājumu atklāšanā. Šādu pretlikumīgo darbību atklāšana ir sarežģīta, taču tā nav neiespējama. Piemēram, ja CSNg iesaistītās personas ir viena vecuma, dzīvo blakus dzīvokļos, apgalvo, ka viens otru nepazīst, un ir saskrējušies svešā pilsētā, tas rada aizdomas apdrošinātājam.
Brīdī, kad apdrošinātājam ir pārliecība par krāpniecību, tad ļoti palīdz eksperti – trasologi, kuriem ir zināšanas par to, kādā veidā var vai nevar notikt CSNg. Viņi var izdarīt secinājumus, vai iesaistītās automašīnas ir saskrējušās, vai kāda no mašīnām ir bijusi kustībā un ne tikai to.
Avārijas izraisīšana
Strauja bremzēšana, agresīva, provokatīva uzvedība ceļu satiksmē vai pārgalvīga braukšana lielveikala stāvlaukumā un citi neadekvāti risinājumi ļauj atpazīt vieglas naudas tīkotājus. BTA ir novērojusi, ka ir bijuši gadījumi, kad tiek izmantotas divas automašīnas tā, lai viena no tām iegūtu atlīdzību saskaņā ar OCTA polisi, otra – ar KASKO. Proti, pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanu, kā rezultātā aizmugurē braucošais, par upuri izvēlētais spēkrats nespēj izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošo auto.
Krāpnieki mēdz ķert krustojumos tos, kuri brauc no mazāk nozīmīga ceļa. Tāpat krāpnieki izmanto jebkuras citas iespējas izraisīt negadījumu tā, lai saskaņā ar CSN vainīgs būtu otrs ceļu satiksmes dalībnieks. Piemēram, it kā dodot ceļu otram vadītājam, kurš vēlas pārkārtoties no vienas joslā otrā, bet, beidzamajā brīdī strauji uzņemot ātrumu, izraisa sadursmi ar otru dalībnieku. Šāda prakse ir novērota ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Kā nekļūt par upuri?
Par inscinētu avāriju var liecināt sadursmē cietušā spēkrata vadītāja vēlme nesaukt ceļu policiju, bet gan iztikt ar saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu. Aizdomīgi lielie bojājumi automašīnai pēc nelielas sadursmes, kā arī negadījumā cietušā autovadītāja neadekvātā attieksme, bieži vien bezrūpība vai vienaldzība, par neko labu neliecina. CSNg ir negadījums, un to paredzēt ir gandrīz neiespējami, tomēr ikvienam ir jāzina un jāprot izmantot savas tiesības.
Lai sevi pasargātu, eksperti iesaka ikdienā lietot video reģistratorus, kuru ieraksts vēlāk var kalpot par pierādījumu, lai apliecinātu savu taisnību.
BTA atgādina: ja cietušajam rodas aizdomas par iespējamu krāpšanas gadījumu, ir jāziņo policijai, sagaidot tās ierašanos, lai ziņotu detalizētu informāciju par negadījumu. Protams, vienmēr var mēģināt uzmeklēt aculieciniekus, kuri redzējuši notikušo. Video reģistrators ir tikai viens no veidiem, kā pierādīt savu taisnību. Mūsdienās viedtālruņos ir fotokameras, tāpēc jāfotografē negadījuma apstākļi, savas un citu negadījumā iesaistīto automašīnu bojājumi, kā arī aizdomu gadījumā jāsauc policija. Valsts policija aicina ikvienu ceļu satiksmes dalībnieku iepazīties ar saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu, kā arī gādāt, lai tas jau būtu automašīnā, nevis negadījuma brīdī meklēt tuvāko degvielas uzpildes staciju.
No kā jāuzmanās pēc avārijas?
- Notikuma vietā šķietami no gaisa parādās kāds svešinieks, kas uzreiz izrāda labvēlību, piedāvā palīdzību, uzreiz piedāvā advokātu kontaktus, ārstus, auto servisu adreses utt. No garāmgājēju palīdzības nevajag atteikties, bet jācenšas izvērtēt, vai šāda veida atbalsts nav fiktīvs.
- Neilgi pēc avārijas atbrauc evakuators, kas piedāvā aizvest prom jūsu auto pat tad, ja neviens viņu nav izsaucis. Šajā gadījumā pastāv risks iegūt lielu rēķinu un citas problēmas, ja darbonis ir uz vienu roku ar organizētajiem noziedzniekiem.
- Rūpīgi iepazīstaties ar policijas sastādīto protokolu. Neko neparakstiet, pirms neesat izlasījuši visas nianses par notikušo.
Izplatītākie inscenēto avāriju veidi
- Apdzīšanas manevrs – pirmā situācija
Krāpnieks pēc apdzīšanas manevra strauji bremzē, izraisot sadursmi. Nereti krāpnieka automašīnā atrodas arī pasažieri, kas it kā cietuši un it kā guvuši nopietnas muguras vai kakla traumas, lai gan avārija bieži notiek mazā ātrumā. Pēc sadursmes visi krāpnieciskajā pusē iesaistītie vēršas pret jums ar nopietnām prasībām par kompensāciju.
- Apdzīšanas manevrs – otrā situācija
Šoreiz jums priekšā brauc jau divi iesaistītie auto. Pirmais no krāpniekiem strauji nobremzē vai maina joslu, liekot sekojošajam otram krāpnieka auto strauji bremzēt jūsu priekšā, cerot izraisīt sadursmi. Otram auto ir alibi, ka pirmais auto ir strauji bremzējis un jūs neesat ievērojis pietiekamu distanci. Pastāv arī abu šo gadījumu kombinācija, kad priekšā braucošais auto strauji bremzē, bet otrs iesaistītais jums brauc blakus, lai jūs nevarētu izbēgt no sadursmes ar kādu no šiem transportlīdzekļiem.
- Pieklājības manevrs
Sastrēgumu stundās iebraukšanai no blakus joslām uz galvenā ceļa palīdz rāvējslēdzēja princips. Krāpnieki, atrodoties uz galvenā ceļa, jums māj ar roku vai mirkšķina ar lukturiem, ka varat izgriezties no mazākas nozīmes ceļa viņiem priekšā. Tiklīdz jūs uzsākat kustību, tā krāpnieks strauji paātrina ātrumu un notiek sadursme, kurā vainīgs esat jūs. Policistiem gan patiesais vaininieks noliegs, ka ir rādījis jums jebkādus žestus. Jāatceras, ka šīs situācijas risinās arī lielveikalu stāvvietās. Līdzīgi kā iepriekš, arī šeit nelabvēlis dod jums ceļu.
- Joslu maiņa
Ja vienā virzienā ved divas vai vairākas joslas, jāuzmanās, ka joslu maiņas gadījumā jūsu manevra brīdī sānos braucošais auto strauji paātrināsies, lai notiktu sadursme. Jāatceras, ka, mainot joslas, priekšroka ir tam, kas jau brauc attiecīgajā joslā, nevis tam, kas veic manevru.
- Sastrēgumi
Nopietnos sastrēgumos kustība ir ļoti lēna, un šeit krāpnieki pārbauda jūsu mundrumu. Pēc ilgas dīkstāves atsākoties kustībai, krāpnieks uzsāk kustību un uzreiz apstājas. Ja uz brīdi būsiet zaudējis modrību un, uzsākot braukt, skatīsieties uz vēl kādu auto aiz krāpnieka, tad tik strauju apstāšanos negaidīsiet.
- Apļveida krustojumi
Strauja bremzēšana apļveida krustojumā, kur notiek intensīva satiksme, ir populārs krāpniecības veids. Krāpnieki apļveida krustojumos pavada pat ilgāku laiku, nemitīgi riņķojot un gaidot avārijas situācijai piemērotu brīdi.
Rezumējums
Ja ir aizdomas par avārijas inscenējumu – fotografējiet, filmējiet, bet būtiskākais – sauciet policiju. Ja pēc avārijas ir aizdomas, ka esat iekļuvis krāpnieku afērā, tas noteikti jāpiemin, aizpildot policijas protokolu. Ar to palielinās iespēja, ka apdrošinātājiem un policijai izdosies atklāt šo shēmu.