Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā ar auto brauc normāli vai nenormāli?
Dažādās valstīs braukšanas stils saistīts ar kultūru. Nesen biju Gruzijā. Tur pa kalnu ceļiem brauc tā, it kā būtu trīs joslas, lai gan ir tikai divas. Man tas liekas ļoti bīstami. Kāds autovadītājs teica, ka viņam rodas milzīgs diskomforts, ja auto sabojājas skaņas signāls. Ar to citiem kustības dalībniekiem dod signālu, kādus manevrus grasāties veikt. Tas ir ļoti nozīmīgs satiksmes regulators. Viņš stāstīja par savu draugu, kas desmit gadus bija dzīvojis ārpus Gruzijas, kur auto signāls bija kā aizskaroša piezīme citiem. Atgriežoties Gruzijā, viņš teica, ka neesot varējis saprast, kāpēc visi signalizē, līdz sapratis, ka tā nav aizskaroša piezīme, bet tikai informatīvs ziņojums.
Dienvidu valstīs brauc traki, nerādot pagrieziena rādītājus utt., bet tik un tā viņiem tas neizdodas tik agresīvi kā Latvijā.
Viena no interpretācijām varētu būt, ka tas ir viens no latentas neapmierinātības izpausmes veidiem. Ja citur brauc priecīgi traki, tad šeit – ar tādu kā neapmierinātību. Varbūt reizēm tā ir cita problēma – depresija, cilvēki brauc nolemtības traki, domājot – man dzīvē nekā nav, bet, ja arī kaut kas notiek, štrunts par to, jo man nav, ko zaudēt. Tā ir izmisīga braukšana.
Vai braukšanas manierei ir saistība ar cilvēka seksualitāti?
Tas varētu būt saistīts ar temperamentu, kas ir iedzimtais, bioloģiskais pamats, tas raksturo mūsu psihisko fonu. Līdz ar to mēs vairāk runājam par enerģiski aktīvāku temperamentu, ko nosaka arī testosterona līmenis. Lai gan pētījumos noskaidrots, ka testosteronam bieži ir liela nozīme pubertātes periodā – laikā, kad veidojas seksualitāte. Vēlāk seksuālās uzvedības stereotips saglabājas relatīvi stabils, arī tad, kad dzīves otrajā pusē testosterona līmenis ir pazeminājies. Testosterons, ja salīdzina ar auto pasauli, ir kā tāds starteris, kas pagriež motoru, bet tālākajā ceļā tam nav lielas nozīmes.
Braukšanas stils atklāj potences problēmas?
Vai var teikt – ja vīrietim nav izdevusies seksuālā dzīve, viņš to cenšas kompensēt ar savu auto braukšanas stilu? Vai impotence var atstāt iespaidu uz braukšanu?
Ir divu veidu potences problēmas – vienas saistītas ar organiskām problēmām, kad pasliktinājusies veselība, un tad ir jāiet pie urologa, otra – ar paaugstinātu adrenalīna līmeni, tā ir saistībā ar trauksmi, ko bieži dēvējam par stresu. Trauksme samazina erekciju, var izsaukt erektīvo disfunkciju, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam nav seksuālās tieksmes jeb libido. Savukārt tas var izraisīt konfliktu – ja cilvēkam ir vēlme, tā ir nepiepildīta, bet ir augsts trauksmes un vilšanās līmenis, tad vilšanās var izpausties cita veida uzvedībā, ieskaitot arī auto braukšanu, jo tā ir tāda pati mūsu izpausmes forma, kā ēšana, ģērbšanās vai runas maniere.
Bet vai agresīvu braukšanu iespējams saistīt ar kādu no cilvēka seksualitātes aspektiem?
It kā jau seksualitāti un agresiju uzskata par tādiem kā savienotajiem traukiem. Ja reiz ir seksualitātes deficīts, tad automātiski ir augsts agresijas līmenis. Tā gluži nav. Drīzāk varam runāt par neredzamo vai slēpto frustrāciju, vilšanos. Tad varam redzēt, ka tā patiešām ir neapzināta un slēpta sistēma. Cilvēks, kuram svarīgi ir ārējie atribūti, kompensē to trūkumu cita veida gandarījumā. Ja jums ir pieci vai septiņi gadi, jūs novērtējat, kāds jums ir divritenis, kā jūs ar to mākat braukt, vai sētā braucat visātrāk. Tam ir ļoti liela ietekme, kāds jūs esat. No vienas puses, tie paši principi un kritēriji kaut kādā veidā turpina darboties arī pieaugušā vecumā, tikai jau slēptākā, kodētā veidā.
Kādam cilvēkam ir ļoti svarīgi, lai viņa auto būtu visātrākais sētā, lai viņš būtu visveiklākais braucējs, kas manevrē braukšanas plūsmā, varbūt izjaucot citiem braukšanas režīmu.
Taču šim agresīvajam autobraucējam varbūt pat rodas slēpts gandarījums – redz, cik veikli aizbraucu, bet kā tur tas gudrītis ar brillēm čammājas. Tas var būt diezgan tālu no seksualitātes. Ja viņš braucot kādam radīja baiļu sajūtu, bet otrs autovadītājs bija spiests bremzēt, viņš juta no tā zināmu gandarījumu – tas esmu es, kas kontrolē situāciju. Otrs jautājums ir par vīrišķību. Ja es braucu visātrāk, es visu kontrolēju, kaut gan tas ir mīts. Ja es izvēlos braukt ar ātrumu 150 km/h un 50 metru priekšā parādās šķērslis, tajā brīdī, kad cilvēks sāks bremzēt, viņš jau būs šķērslim pārbraucis pāri. Viņš ir izvēlējies tādus noteikumus, ko nekontrolē, bet savā prātā turpina domāt, ka tomēr visu kontrolē. Bet tie, kas to nedara, tie, viņaprāt, ir vājāki, tiem ir tas švakākais divritenis sētā.
Rezumējums
Autobraukšanas un tehnikas pasaule šodien vairs nav dzimumiem specifiska. Domāju, ka tuvākajā laikā mainīsies mūsu dzīvesstils, jo lielajās pilsētās vietas auto paliek arvien mazāk, viss notiek internetā, un tas neprasa pastāvīgu pārvietošanos. Vismaz vasarā auto kļūs par kaut ko līdzīgu aksesuāriem, piemēram, kā moderns apģērbs.
