1. Izplūdes uzgaļi
Pastāv dažādi veidi, kā autoražotājam dižoties ar sava produkta varenību. Ikvienam ir skaidrs, ka dubultās sacīkšu strīpas pāri virsbūvei ir vien mutisks solījums par galvu reibinošu jaudu. Visvieglāk demonstrēt pārākumu ir skaitliskā izteiksmē. Vairāk zirgspēku un motora kubikcentimetru, lielāks griezes moments vai varbūt cilindru skaits. Tomēr, uzlūkojot auto eksterjeru, šo dižošanos spēs uztvert tikai saujiņa cilvēku. Turpretim masīva izplūdes sistēma kalpo kā vienvirziena biļete uz atzinīgu vērtējumu pat bērnu acīs.
Šī ir iespēja atšķirt standarta modifikāciju no augstākas veiktspējas versijām, piemēram, BMW 428i/430i izplūde ir tikai vienā pusē, bet 435i/440i abās. Tomēr divi vai varbūt pat četri hromēti izplūdes uzgaļi ar diametru dūres lielumā var izskatīties komiski uz automašīnām, kurām grūtības iekļauties 10 sekunžu robežās spurtā līdz 100 km/h. Ja to var izskaidrot ar augstu pašcieņu, tad ražotājiem piemīt vēl kāds cits stiķis, kura īstenošana robežojas jau ar absurdu.
Ko teiksiet, ja acis žilbinošās izpūtēju rores nemaz nav īstas? Hromēto ietvaru viducī no apkārtējo skatiem noslēpusies īstā metāla izplūdes caurule, kuras dizains neatbilst mašīnas ego. Auto entuziastus gan vairāk satrauc cita tendence – hromētais ietvars vienkārši aizpildīts ar melnu plastmasu, kalpojot tikai un vienīgi kā butaforija. Tāpat mēdz būt situācijas, kurās hromētie izpūtēja rāmīši redzami abās bampera pusēs, bet īstā metāla caurule atrodas vienā pusē. Runa nav par konceptauto vai mazpazīstamiem modeļiem, bet gan pircēju un žurnālistu atzītiem spēkratiem.
Piemēram, jau 2008. gadā ražotajam Lexus IS-F aizmugurē redzami divi pāri ar vertikāli novietotām hroma caurulēm. Ielūkojoties tuvāk, apakšējos ovālos redzama vien saules gaisma. Šī tendence krietni lielākos apmēros redzama arī desmit gadu vēlāk. Kuplam skaitam jauno Mercedes-Benz modeļu hroma ietvars kalpo tikai kā dizaina dekors, bet īstā izpūtēja snīpītis redzams, vien pabāžot galvu zem bampera.
Šāds risinājums izvēlēts arī Audi SQ5, kā arī dažiem Peugeot, Toyota, Kia, Volkswagen un citu zīmolu modeļiem. Pretēju pieeju izvēlējies Bugatti. Chiron 8,0 l W16 motoram ir sešas izplūdes caurules, tomēr aizmugurē redzamas vien divas atveres. Kā izrādās, divi izpūtēji iestrādāti difuzorā, bet atlikušie četri izvada kaitīgo CO2 caur masīvo uzgaļu pāri.
Rezultāts šādai maskarādei ir acīmredzams – auto izskatās iespaidīgāks, sportiskāks. Pat vienkāršs pilsētas hečbeks kļūst dramatisks. Turklāt dažos izpildījumos hromētie uzgaļi allaž ir tīri, jo caur tiem neplūst izplūdes gāzes. Pat tāds ražotājs kā Tesla, kuram izpūtēju montāža būtu tikpat noderīga kā alkometrs bezalkoholisko dzērienu bārā, ir iekļuvis šajā sāgā. Lai elektroauto izskatītos iespaidīgāk, pircēji paši uzstāda aftermarket izplūdes uzgaļus, lai arī auto savā mūžā nav radījis pat mazāko kaitīgo izmešu dvašu.
2. Gaisa atveres
Ziemā, izvēloties tērauda diskus, 10 eiro vērtie plastmasas vāciņi padara auto mazāk atbaidošu, kas attiecīga dizaina gadījumā no attāluma var atgādināt īstus vieglmetāla diskus. Ja šajā situācijā ir viegli attaisnot šo butaforiju, citos gadījumos tas nākas grūtāk.
Tā vien šķiet, ka, sākot ar ikdienišķu SUV līdz pat sporta auto, arvien vairāk modeļi nespēj iztikt bez gaisa atverēm, kas iebūvētas līdzās priekšējam vai aizmugurējam ritenim. Šī nepieciešamība ir saprotama sportiskiem auto, uzlabojot aerodinamiku un pastiprinot gaisa plūsmu. Diezgan bieži šie plastmasas elementi ir slēgti bez jebkādas gaisa caurlaidības, līdzīgi kā viena litra mazauto, kuram pie transmisijas atrodas braukšanas režīmu poga Sport. Tas nekad nekļūst ievērojami ātrāks, taču mūsu apziņā šāds sporta piesitiens var likt justies par pāris muskuļiem bagātākiem.
Līdzīga tendence vērojama arī priekšējā radiatora režģa un apkārtējo elementu dizainā. Jaunie auto iegūst arvien apjomīgākus plastmasas režģus, vizuāli padarot auto agresīvāku, turklāt apjomīgs režģis palīdzētu veiksmīgāk dzesēt iekšdedzes dzinēju. Ne velti šīs hromētās plastmasas sauc par dekoratīvajām restēm – bieži vien medus šūnu formā veidotajām virsmām pat nav iestrādāta gaisa caurlaidība. Pilnībā gan noslēgt šīs virsmas autoražotāji nevar, pretējā gadījumā var tikt pasliktināti aerodinamikas rādītāji.
Interesants piemērs ir trešās paaudzes Ford Focus. Standarta versijas bamperā iekļauta milzīga ģeometrisku formu plastmasa ar minimālu gaisa caurlaidību, bet RS modifikācijā funkcionalitāte ir nesalīdzināmi lielāka. Tātad svarīgs ir lietojums. Patiesībā pircēji pie apjomīgajiem plastikātiem ir pieraduši. To pierāda elektroauto.
Lai arī vides saudzēšanai paredzētajiem spēkratiem ir nepieciešama gaisa plūsma elektromotora, bateriju un citu elektrisko sistēmu dzesēšanai, tomēr gaisa apjomam nav jābūt tik lielam kā iekšdedzes dzinējiem. Estētikas un daļējas funkcionalitātes vārdā tiem joprojām tiek uzstādītas šīs restes.
Nedrīkst aizmirst arī par gaisa atverēm, kas atrodas uz motora pārsega. Rallija leģendai Subaru Impreza WRX STI, ikoniskajiem muskuļauto un citiem autonozares nezvēriem šī pārsega lūciņa izskatās pievilcīga, sniedzot dzinējam svaigu gaisa malku un prieku apkārtējo acīm. Arī citi šim paraugam vēlas sekot. Piemēram, ar nikno 370 ZS dzēlienu apveltītais Kia Stinger ieguvis gaisa necaurlaidīgas motora pārsega lūkas.
Lai piepildītu ilūzijas par sporta bolīdu pircēja garāžā, šādu pieeju radīja arī Hyundai Genesis Coupe, Chevrolet Camaro Z28, Dodge Challenger R/T un daži citi sportisti. To pašu var attiecināt uz aizmugures difuzoriem un spoileriem. Sacīkstēs startējošajiem auto šī ir nozīmīga aerodinamikas un piespiedējspēka sastāvdaļa. Pietiek salīdzināt mazjaudīgāku ielas auto difuzora formu ar sacīkšu bolīdu plakanās formas risinājumu, lai saprastu, ka šis kalpo vairāk nekā butaforisks uzlabojums, lai padižotos kaimiņa priekšā.
3. Salona apdare
Pateicoties tā izturībai un mazajam svaram, oglekļa šķiedra jeb karbons ir lieliski piemērots izmantošanai sporta automašīnās ne vien kā dekoratīva, bet ar praktiska izejviela, veidojot pat vairākus miljonus vērtu hiperauto karbona virsbūves. Šādu šiku gribas sajust arī piezemētāku auto pircējiem. Lai samazinātu cenu, ražotāji piedāvā karbona imitācijas apdares materiālus, apstrādājot durvju rokturus, paneļa līstes, kā arī citus interjera un eksterjera elementus.
Dažkārt gan estētiskais rezultāts nav tik labs, kā gaidīts, turklāt detaļas svars palicis nemainīgs. Arī Rolls-Royce dabiskā koka apdare ir vilinošs piedāvājums, taču, ņemot vērā izmaksas, līdz vidusmēra automašīnai dažkārt nonāk pavisam vienkārša plastmasas apdare ar spīdīgu, kokam līdzīgu tekstūras krāsojumu.
4. Viltotā skaņa
No ārpuses samērā kluss auto ar ekonomisku motoru, bet auto salonā ausu bungādiņas rīb no dzinēja rēkoņas. Šādu salikumu palīdz izveidot motora rūkoņa, kas tiek atskaņota automašīnas skaļruņos, pretējā gadījumā patiesais dzinēja skaņdarbs varētu vadītāju neiepriecināt. Šis ir viens no auto industrijas nelielajiem noslēpumiem, kuru atklāt izdodas tikai trenētai ausij. Šādu sistēmu izmanto arī BMW, tomēr citu iemeslu dēļ.
Piemēram, M4 modelī daļa no patīkamā trokšņa tiek atskaņota skaļruņos, tomēr tas tiekot īstenots tā iemesla dēļ, ka skaņas izolācijas materiāli ir tik augstvērtīgi, ka vadītājs nenolaižot sānu stiklus, nevar pilnībā izbaudīt izplūdes simfoniju.
M4 nudien nav kluss auto arī no ārpuses.
VW Golf GTI un R versijas 2,0 l TSI izmanto tā saukto Soundaktor, kas vizuāli izskatās pēc hokeja ripas. Komforta režīmā auto ir kluss un harmonisks, bet Race iestatījumi uzreiz ievieš akustiskās pārmaiņas, ko uzreiz sajutīs arī salonā sēdošie. Ņemot vērā, ka karstos hečbekus lielākoties iegādājas tie, kuri novērtē dinamiku un patiesu skaņu, internetā atrodamas ne mazums pamācību, kā šo funkciju atslēgt. Izplūdes sistēmas skaņa dzirdama skaļruņos arī Audi, Porsche, Lexus, Ford un citiem zīmoliem.
Dažiem modeļiem šī ir nostrādāta tik precīzi, ka nākas atvērt logu, lai noteiktu skaņas avotu. Citu auto sintētiskais pavadījums uzreiz nodod ražotāja centienus mūs apmānīt. Turpretim Renault uz šo situāciju raugās ar humoru. Vēl tagad atmiņā palicis viens no mūsu testētajiem Clio, kuram multimediju sistēmā varēja piešķirt, piemēram, Nissan GTR izplūdes troksni vai 2038. gadā gaidāmā Renault elektroauto futūristisko ņurdēšanu.
Kamēr elektriskie auto pārvietojas praktiski bez skaņas, likumdošana noteiks, ka, braucot mazā ātrumā, arī šiem spēkratiem jārada troksnis. Tas saistīts ar satiksmes drošību pilsētās, pievēršot gājēju uzmanību. Tātad nākotnē viltotas skaņas dzirdēsim arvien biežāk.
5. Stūres forma
Stūres ar taisno apakšdaļas formu ikdienas automašīnās aizgūtas no sporta bolīdiem. Īpaši populārs šis risinājums ir VW un Audi modeļos. Īpašnieki šāda veidola stūres ratu sauc ne vien par izskatīgu, bet arī ērtu lietošanā. Patiesībā šīs stūres sākotnēji tika radītas sporta automašīnām ar ļoti šauriem kokpitiem, tā atvieglojot pilotam iekāpšanu un izkāpšanu, kā arī dodot sprīdi vairāk brīvas vietas. Tagad tā ir stila un mārketinga lieta, jo pat ietilpīgajam Nissan X-Trail ir pieejama šāda stūres forma. Sporta izteiksmē šis uzlabojums varētu noderēt tikpat maz kā ielas auto riepu pildīšana ar slāpekli vai G-spēka skalas uzlūkošanu instrumentu panelī.
6. Elementi
Tik vienkāršs dizaina elements kā durvju rokturis var sagādāt piedzīvojumus. Ja hromēts rokturis ir vienkārši nepraktisks, tad statnē paslēptie aizmugures durvju rokturi piecdurvju auto var piešķirt kupejiskāku veidolu. Piemēru auto industrijā netrūkst. Vispirms tos sāka izmantot Alfa Romeo 156, vēlāk to pašu konceptu pārņemot 147. modelim un Giuletta. Arī citi ražotāji labprāt ieviesa šo dizainu – Chevrolet Spark, Honda Civic, Nissan Juke, Toyota C-HR, Suzuki Swift utt.
Šie rokturi ne vien mēdz būt neizturīgi, bet arī neergonomiski, jo bērniem tos ir grūtības aizsniegt, bet daži ražotāji tos pat novērtējuši kā kļūdainu jaunievedumu. Tā savulaik norādīja Seat produktu menedžeris, cenšoties atspēkot otrās paaudzes Leon modeļa sliktos pārdošanas rādītājus. Pircēji gluži vienkārši uzskatīja, ka šis ir trīsdurvju auto. Jau nākamajā paaudzē spāņu zīmols atgriezās pie tradicionālā veidola.
Atskaitot aizmugures C statni, kas dažiem jaunajiem auto kļuvusi pārmērīgi milzīga un nepārredzama, interesantu atgriešanos auto nozarē piedzīvojis aizmugures durvju vēdlodziņš. Tā vietā, lai aizmugures stikls būtu nolaižams, Seat Mii, Škoda Citigo, VW Up, Renault Twingo un Citroën C4 Cactuss tie kalpo kā uz sāniem verami vēdlodziņi, gluži kā amerikāņu miniveniem.
Ja vien nepievēršam uzmanību iekšpusē redzamajam atvēršanas mehānismam, tad vizuāli tas neatšķiras no standarta loga un pirmajā atvēršanas reizē var nākties piedzīvot pārsteigumu. Tiek norādīts, ka šādi var ietaupīt ne vien ražošanas izmaksas, bet arī samazināt auto svaru, primāri uzlabojot degvielas ekonomijas rādītājus.
7. Pseidosportisti
SUV segmentam piedzīvojot arvien lielāku popularitāti, teju katrs auto, kas kaut mazliet līdzinās nedaudz paaugstinātam hečbekam, saņem SUV zīmogu un ir gatavs pircēju pieplūdumam. Šis pārdošanas triks veiksmīgi strādā, jo no angļu valodas ieviestā SUV abreviatūra sevī ietver apvidus automašīnas, krosoverus un bezceļu automašīnas – tātad gan 3,7 m īso Suzuki Ignis sprīdīti, gan 5,34 m garo Rolls-Royce Cullinan limuzīnu. Ne visiem ir pilnpiedziņa, paaugstināts klīrenss, virsbūves aizsargdetaļas vai spējas bezceļu braukšanā, taču reklāmas sauklis jaunais SUV vai jaunais krosovers liek dedzīgi skatīties nule izripojušā produkta virzienā.
Runa ir ne tikai par segmentu, bet arī auto nosaukumu.
Brīdī, kad kādas slavenas Eiropas sacīkšu trases nosaukumu iegūst ASV ražots auto, kuram pat sapņos nerādās precīzas vadāmības koncepts, savu darbiņu paveicis mārketings.
LeMans, Monte Carlo, Grand Prix un citi skaļi vārdi, kas skrien pa priekšu grīļīgajam auto. Arī Eiropas un Korejas modeļi sirgst ar dažādiem sporta atvasinājumiem modeļa nosaukumā, kuriem visbiežāk nav nekādas saistības ar auto patieso izveicību. Sport Tourer, Discovery Sport, Touring Sports, Pajero Sport, Sportsvan, EcoSport, Sportback, Sportage – tikai daļa no saraksta ar automašīnām, kuras sirdī pilnīgi noteikti ir sportiskas.
Rezumējums
Lavierējot starp valdību noteiktiem likumiem, pircēju gaumi un ekonomisko aspektu, autoražotāji cenšas piedāvāt pircējiem tīkamu modeļu spektru. Ilūziju ir daudz – mums atliek atšķirt patieso no fiktīvā!