Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Motoreļļa jāmaina ik pēc 10–15 tūkstošiem nobrauktu kilometru, bet ne retāk kā reizi gadā
Auto motori sastāv no daudzām detaļām, kuras visu laiku kustās un berzējās viena pret otru, tā darbinot automašīnu un radot siltumu. Detaļas ir nepieciešams ieeļļot, lai dzinēju atdzesētu, mazinātu berzi starp detaļām un tās varētu strādāt efektīvi nepārkarstot. Ieeļļotas detaļas tik ātri nenodilst un negatīvi neietekmē motora darbību.
Diemžēl nav viena noteikta perioda vai nobraukto kilometru skaits, pēc kura būtu obligāti jāmaina eļļa. Tas ir atkarīgs no auto modeļa, eļļas veida un citiem faktoriem, taču daudzi auto īpašnieki izmanto rādītāju, ka eļļa jāmaina brīdī, kad ir nobraukti 10–15 tūkstoši kilometru.
Visātrāk motoreļļa nolietojas, braucot pa pilsētu vidējā vai zemā ātrumā, bet regulāri braucot pa lielceļiem ar lielāku ātrumu motoreļļas kalpo ilgāk. Savukārt, lai gan pieredzējušiem auto braucējiem eļļas nomaiņa šķiet viegls uzdevums, ko var izdarīt pašrocīgi, tam nepieciešami vairāki instrumenti un pats galvenais – zināšanas, kā to pareizi paveikt konkrētajam auto modelim.
Mainot eļļu sertificētā servisā, meistars noteikti pievērsīs uzmanību, vai nerodas eļļas noplūdes, kas var negatīvi ietekmēt spēkrata darbību – diemžēl, tieši šo risku ir teju neiespējami identificēt, ja auto īpašnieks motoreļļu maina pašrocīgi. Būtiski arī tas, kas sertificētā servisā eļļas maiņa tiks fiksēta arī auto tehniskās uzturēšanas vēsturē, sniedzot iespēju vienmēr uzzināt, kad tas ir paveikts pēdējo reizi.
- Bremžu sistēma regulāri dilst un būtiski ietekmē auto drošību uz ceļa
Rūpes par pareizu auto bremžu darbību ir viena no vissvarīgākajām lietām, ko varam darīt, lai pagarinātu automašīnas ekspluatācijas laiku un drošu darbību uz ceļa.
Tāpēc tā noteikti jāpārbauda vismaz divas reizes gadā, piemēram, vienu no tehniskās apkopes reizēm ieplānojot rudens sākumā, laikus gatavojoties lietainajam, tumšajam laikam, apledojumam u.c. sezonai raksturīgajiem braukšanas apstākļiem.
Bremžu sistēma ir ļoti svarīgs auto drošības aspekts, un noteikti ir jāpārbauda pie noteikta nobraukuma, pat, ja šķiet, ka viss darbojas nevainojami. Tā sastāv no vairākiem elementiem, piemēram, bremžu diskiem, klučiem, caurulēm, šķidruma un citiem.
Taču jāņem vērā, ka ievērojami lielāko daļu bremzēšanas spēka nodrošina automašīnas priekšējie bremžu diski, tāpēc to stāvoklim regulāri jāseko līdzi, jo to nodilumu, protams, ietekmē arī katra cilvēka individuālie braukšanas, auto izmantošanas paradumi.
Eksperti piebilst, ka bremžu sistēmas detaļu pašrocīga maiņa ir ļoti liela “laimes spēle”, tāpēc šis darbs noteikti jāuztic speciālistiem, kas var ne tikai veikt apkopi un mainīt detaļas, bet arī rūpīgi pārbaudīt bremžu sistēmas darbību, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Augstāku auto bremžu sistēmas drošības līmeni veicinās arī oriģinālo auto detaļu izmantošana.
- Lai auto nepārņemtu korozija, dzesēšanas šķidrumam jāatbilst auto ražotāja ieteikumiem
Izvēloties antifrīzu jeb dzesēšanas šķidrumu, cilvēki nereti aizmirst, ka tam ir jāiet roku rokā ar auto ražotāja norādījumiem. Kāpēc? Automašīnu ražotāji ir rūpīgi izvēlējušies atbilstošu dzesēšanas šķidruma sastāvu saviem ražotajiem spēkratiem.
To nosaka ražošanā izmantotā metāla veida reakcija ar korozijas inhibitoriem dažādos antifrīza šķidrumos. Ja automašīnas dzinējā ieliets neatbilstošs dzesēšanas šķidrums, sekas, iespējams, nemanīs uzreiz, tomēr pēc laika, lēnas ķīmiskās reakcijas rezultātā, dzesēšanas sistēmā var veidoties korozija. Tas var izraisīt ūdens sūkņa bojājumus, radiatora aizsērēšanu, un pat rūsas veidošanos dzinēja iekšpusē.
Lai arī dzesēšanas šķidruma uzpildīšana automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem nav sarežģīta un lielākoties cilvēki to tiešām dara pašu spēkiem, pirms tam noteikti vajadzētu pakonsultēties ar auto servisa speciālistu.
Turpretim hibrīdauto un elektroauto īpašniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu dzesēšanas šķidrumu papildināt pašiem, jo pastāv risks, ka, noplūstot šķidrumam, sistēmā var rasties nopietni bojājumi, kas vainagosies ar lielām remonta izmaksām. Bet vēl lielāku risku rada elektroauto augstpriegums, ko noteikti nevajadzētu mēģināt atslēgt pašu spēkiem, jo tas ir bīstami dzīvībai.
- Gaismām jābūt atbilstošā augstumā, lai redzētu gan autovadītājs, gan pretimbraucēji
Auto gaismām jādarbojas nevainojami visās sezonās un diennakts laikos, ne tikai rudens un ziemas tumšajos mēnešos. Mūsdienās lielākajā daļā jaunu automašīnu ir iestrādāts indikators, kas signalizē, ja kāda no automašīnas spuldzēm ir izdegusi un to jebkurš redzēs arī vizuāli, taču sarežģītāk ir noregulēt gaismu augstumu tā, lai ne tikai pats autovadītājs tumsā labi redzētu ceļu, bet arī pretimbraucēji netiktu apžilbināti un labi redzētu pretī braucošo auto.
Automašīnas apgaismojuma sistēma sastāv no tuvajām un tālajām gaismām, bremzēšanas signālluktura, pagrieziena rādītājiem, miglas lukturiem, stāvgaismas lukturiem un numurzīmes apgaismojuma.
Ja runājam par gaismu regulēšanu, vislielākā uzmanība jāpievērš tuvajām un tālajām gaismām, jo tās visbiežāk mēdz izkustēties, piemēram, lielāka trieciena vai spuldzes maiņas rezultātā, ja tā ir slikti nostiprināta.
Lai regulētu gaismas mājas apstākļos, ir jāveic virkne lietu – jāatrod līdzens segums, jāpārliecinās, ka riepu spiediens atbilst ražotāja norādījumiem, jāizņem no auto smagās mantas, jāmeklē lukturu centrālais punkts, kā arī jāveic 5–6 noteikti soļi gaismu regulēšanā. Visbiežāk cilvēki izvēlas to darīt servisā, kur šādi darbi aizņem mazāk laika.
- Auto kondicionieris regulāri jāattīra no baktērijām
Gaisa temperatūra un apmaiņa auto salonā ir būtiska ērtība jebkurā gadalaikā, taču auto saimniekam ir jāseko līdzi, lai tas būtu svaigs un tīrs.
Kondicionēšanas sistēmas apstrāde ar dezinficējošu līdzekli ir ieteicama divas reizes gadā. Tas nepieciešams, jo temperatūras un gaisa mitruma izmaiņu rezultātā tajā rodas dažādas baktērijas u.c. mikroorganismi, kas ne tikai rada nepatīkamu aromātu, bet var izraisīt arī alerģiskas reakcijas. Būtiski, ka apkopes procesā izmantotais līdzeklis likvidē ne tikai nepatīkamo aromātu, bet arī nevēlamos mikroorganismus.
