Zobus tīrīt ir lētāk!

Kāpēc par suņa mutes higiēnu jārūpējas tikpat cītīgi, kā cilvēks rūpējas par saviem zobiem, jautājām vienam no Latvijas zinošākajiem cilvēkiem veterinārajā stomatoloģijā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētajam profesoram, veterinārārstam AGRIM ILGAŽAM.

Daudzi suņu saimnieki joprojām nepievērš pienācīgu uzmanību savu mīluļu zobu veselībai, domājot, ka gan jau dzīvnieks pats par tiem parūpēsies. Kāpēc tā?

Viens no iemesliem, manuprāt, ir informācijas trūkums. Diemžēl arī no veterinārārstu puses. Bieži vien, kad pie manis nāk klienti ar kādām sava mīluļa zobu problēmām, viņi jautā, kāpēc viņiem neviens nav stāstījis, ka ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem jātīra zobi, citādi var veidoties problēmas. Otrs – cilvēkiem jau zemapziņā ierakstīts, ka senāk, pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem, suņiem zobus neviens netīrīja un viss bija kārtībā, arī mežā vilkiem neviens nenāk un netīra zobus, tad kāpēc man tagad sunītim, kuru es nēsāju uz rokām, tas viss būtu jādara? Tas ir psiholoģiskais un cilvēciskais faktors.

Kas būtu jādara, lai suns saglabātu veselus zobus un izvairītos no kariesa, zobakmens un citiem aplikumiem?

Galvenais, sākot no sešiem mēnešiem, kad dzīvniekam nomainās piena zobi un izaug īstie, jāsāk pieradināt, ka katru dienu, katru vakaru jātīra zobiņi. Dzīvniekam tas jāuztver kā pats par sevi saprotams. Vispareizākais, tas, ko es mācu arī saviem studentiem, – kad dzīvnieka īpašnieks atnāk uz pirmo vizīti pie veterinārārsta, par suņa mutes higiēnu viss būtu jāizstāsta sīki un smalki. Protams, cilvēkam tas viss var aizmirsties, tāpēc jāatgādina atkal un atkal. Vakcināciju laikā parasti veicam arī suņa klīnisko izmeklēšanu, apskatām mutes dobumu, un, ja redzam, ka suņa zobiem netiek pienācīgi sekots līdzi, vēlreiz izstāstām par nepieciešamību tīrīt zobus. Godīgi sakot, situācija gadu laikā ir mainījusies uz labo pusi. Ja salīdzina, kā bija pirms gadiem piecpadsmit, tagad cilvēki ir daudz, daudz vairāk izglītoti šajā jomā. Bet joprojām pietiek arī tādu, kuriem tā ir pirmā dzirdēšana. Arī ne visi cilvēki tīra zobus divas reizes dienā, citi pat reizi dienā tos neiztīra, tāpēc nav brīnums, ka arī par suni tiek piemirsts.

Cik bieži šie košļājamie kauliņi būtu jādod, lai būtu efekts?

Teorētiski pietiktu ar reizi dienā. Bet atkārtošos – svarīgākais ir zobu tīrīšana, košļājamie ir profilaksei. Tas ir tāpat kā cilvēkiem ar košļājamo gumiju.

Ne katram sunim var ieskatīties mutē, lai pārbaudītu, vai tur ir zobakmens vai ne. Vai ir kādas citas pazīmes, pēc kurām var saprast – laiks pie zobārsta?

Pirmā un galvenā pazīme – smirdīga un nepatīkama izelpa. Otrs – suņa mute nav obligāti jāver vaļā ar spēku un jālien tur iekšā. Pietiek pacelt lūpu un pievērst uzmanību ilkņiem. Tās ir pirmās vietas, kur veidojas aplikums un zobakmens. Ja zobi ir kļuvuši dzelteni vai pie smaganas jau redz brūnu svītru, protams, jāvēršas pie veterinārārsta, kurš apskatīsies, kādi ir zobi. Vislielākā uzmanība jāpievērš mazo šķirņu suņu zobiem, jo mutes dabiskā pašattīrīšana viņiem padodas daudz grūtāk. Lielajām šķirnēm zobu problēmas rodas lēnāk.

Kā suņiem tiek noņemts zobakmens? Kā – cilvēkiem?

Pirmais, ko es gribu teikt, – ir nepieciešama OBLIGĀTA anestēzija. Obligāta! Citādi tas ir noziegums pret dzīvnieku, pret pašu procedūru un īpašnieku maciņiem. Ar pirmās pakāpes periodontītu, kad visu lieko varētu noņemt manuāli, pēc palīdzības vēršas ļoti reti, visās pārējās pakāpēs tas ir pamatīgs darbs. Tāpēc varu teikt, ka suņa zobu regulāra tīrīšana izmaksā daudz lētāk.

Bērniem māca, ka zobi jātīra divas reizes dienā. Kā ar suņiem? Cik bieži viņiem jāveic zobu tīrīšanas procedūra?

Pilnīgi pietiks, ja to darīs reizi dienā. Tas būs ideāli! Taču, ja to darīs reizi nedēļā, nekādu būtisku rezultātu tas nedos. Varbūt pavisam nedaudz piebremzēs slimību attīstību, bet reāli, ja 48 stundu laikā nenotīra zobus, vai tas būtu cilvēks vai dzīvnieks, veidojas aplikums, kas pakāpeniski pārtop par zobakmeni, un process ir aizgājis…

Kādi zobu kopšanas līdzekļi šobrīd ir pieejami?

Pirmkārt, tās ir speciāli dzīvniekiem domātas zobu pastas. Cilvēkiem paredzētās nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, jo mēs pēc mazgāšanas spļaujam tās ārā un to sastāvā ir arī dažādi ķīmiski savienojumi, kas dzīvniekiem nav veselīgi. Dzīvniekiem domātās pamatā veidotas uz kaulmiltu bāzes, līdz ar to tās var apēst, nevajag izskalot un spļaut ārā. Ja runājam par zobu birstītēm, manuprāt, ir diezgan liela problēma – tās, kas domātas dzīvniekiem, īsti nepilda savu funkciju, jo ir par lielu, par cietu. Optimāli izmantojamas ir vai nu maziem bērniem domātās tā sauktās baby soft mīksto sariņu birstītes, vai arī maziem dzīvniekiem domātās. Profilaktiski zobu higiēnai var izmantot arī specializētās sausās barības, kas domātas tieši zobu attīrīšanai, nevis kā pamatbarība. Trīs četrus gabaliņus dienā iedod, un dzīvnieks, tos košļājot, notīra zobus. Tirgū pieejami arī graužamie un zelējamie žāvējumi, kauliņi un dentastiki, tas ir dabiski. Mežā lūsis vai vilks ēd nomedīto dzīvnieku, paralēli arī attīra zobus, jo tur ir gan jēlāda, gan cīpslas. Līdzīgi darbojas arī visi žāvējumi un košļājamie kauliņi.