Rudais ģenerālis Vinnijs

Stāsts par Vinniju ir piedzīvojumiem bagāts. Kaprāles Saivas Eglītes paziņu ģimenē bijuši divi rudi runči – brāļi, no kuriem viens īsspalvains, kurš ticis pie vārda Vinnijs, bet otrs pūkains, tātad Pūks. Abi nav varējuši sadzīvot, nemitīgi cīnījušies par vadošo lomu, un nekas cits neatlicis, kā abus šķirt un Vinnijam meklēt jaunas mājas. Saiva Vinniju paņēma pie sevis, taču viņas ģimenē jau bija vairāki mīluļi – divi suņi un divas kaķenes –, turklāt cienījamā vecumā, tāpēc bijušas pamatotas bažas, ka visi kopā nevarēs sadzīvot. Vinnijam tiešām tur nav klājies viegli, lai gan pats bijis īsts džentlmenis – kaķu dāmas nav aizticis. Saivai kļuvis Vinnija ļoti žēl, tāpēc vienu dienu viņa paņēmusi runci līdzi uz darbu, domājot, ka vakarā kaķi vedīs pie mammas uz laukiem, kur viņam būs mierīgāka dzīvošana. Todien militārā poligona Mežaine mācību bāzē Saulstari ticis organizēts Saivas vadītais karavīru glābēju apmācību kurss, tāpēc teritorijā bijis daudz cilvēku. «Sākumā biju šausmās, ko visi teiks. Nesot kaķi ēkā, satiku savu priekšnieku – majoru Gintu Homani. Redzēju, ka viņa sejas izteiksme bija saprotoša un laipna, viņš kaķi pat paglaudīja un ar Vinniju uzreiz atrada kopīgu valodu. Majors vēl ieteica runci nelaist ārā, lai lapsas viņu neap­ēd,» atminas Saiva. «Vēlāk uzzināju, ka mana mamma tomēr nevarēs kaķi pieņemt, jo uz nedēļu devās ārpus Latvijas. Atkal domāju, ko iesākt, bet visi ap­stākļi sakrita tā, ka Vinnijs iedzīvojās mūsu skolas ēkā un tagad te arī saimnieko,» viņa stāsta. Arī pie augstākās dienesta pakāpes – ģenerālis – viņš tika ļoti ātri, jo pēc dabas ir drošs, iet tur, kur vēlas, un pieprasa uzmanību un mīlestību no cilvēkiem.

Pabarots un apčubināts

Lai arī Vinnijs ik pa laikam iziet ārā, patiesībā viņš vairāk ir istabas kaķis. Atšķirība vien tā, ka viņa rīcībā ir nevis viena istaba, bet visa bāzes Saulstari mācību ēka. Tajā viņš saimnieko un noķēris arī pa kādai pelei. Vinnijs brīvi var staigāt pa visu mācību ēku, netiek iekšā vien slēgtajās telpās – ieroču istabā un noliktavā –, bet arī uz turieni viņš iet līdzi karavīriem, kad viņi turp dodas. Ēkā katru dienu uzturas saimnieks un arī dežūrmediķis, taču zemessargi, NBS un arī sabiedroto valstu karavīri mācību bāzē uz kursiem ierodas ļoti bieži, līdz ar to kaķis nekad nav pilnīgi viens. «Viņš ir pabarots, samīļots, apčubināts. Nekā viņam netrūkst! Garākās brīvdienās pati braucu kaķi aprūpēt. Vislabāk Vinnijam garšo cilvēku ēdiens, nevis kaķu barība, tā stāv bļodā kā rezerves variants – ja nav, ko ēst, tad apēd arī to,» smejas Saiva.

Citi lasa

Estere Jansone

Mūzika

«Nozīmīgs notikums visai Latvijas mūzikas industrijai.» Ņujorkā ar stāvovācijām uzņem latviešu grupu DAGAMBA

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Pārzina visus mācību kursus

Ģenerālis Vinnijs ir klāt ikreiz, kad klasē notiek mācību nodarbības. Reizēm gan viņa klātbūtne novērš uzmanību, jo kursanti grib glaudīt kaķi, bet tās ir dažas atslodzes minūtes un nodarbības netraucēti var ritēt tālāk.

Saiva gan karavīrus un zemessargus parasti laikus pabrīdina, ka nodarbības laikā var ienākt kaķis, lai nepievērš tam lielu uzmanību, viņš apskatīsies un dosies prom.

Ja gribas Vinniju pabužināt, tad to var darīt starpbrīžos. Apmācību laikā ēkā nakšņo instruktori, un runcis bieži vien naktī iet pie viņiem, jo ilgojas pēc cilvēku sabiedrības. «Viņš izstaigā klasi, pārbauda, visus paošņā, iepazīstas, konstatē, ka viss ir kārtībā, un aiziet savu ceļu, gan jau kādās svarīgās kaķu šeptēs,» saka Saiva. Viņa smejas, ka Vinnijs noteikti ir gudrāks par viņu pašu, jo piedalās ne tikai pirmās medicīniskās palīdzības lekcijās, bet arī citās, piemēram, ieroču apmācībā, staigā līdzi instruktoriem un kursantiem. Nesen mācību bāzē Medicīnas rotai bijusi sakaru apmācība, kurā piedalījies arī Vinnijs, ķimerējies ap rācijām. Nav brīnums, ka viņam patīk rotaļas, jo runcis ir tikai nepilnus divus gadus vecs.

Uz jautājumu, kā mainījusies atmosfēra, kopš mācību bāzē ir Vinnijs, Saiva saka: «Kaķis ēkā ir ienesis dvēseli un siltumu karavīru un zemessargu sabiedrībā. Visiem ir mīlestība, ko viņam dot.» Īpaši Vinnijs iemīļojis Saivas kolēģi seržantu Milleru, bieži iet viņam līdzi, lien viņa somā gulēt. Taču runcim patīk pārbaudīt arī citu karavīru somas, jo tajās nereti atrodas kāds viņam domāts našķis. «Kaķis patīk visiem, un arī viņam ne pret vienu nav pretenziju. Ja Vinnijs ir noilgojies pēc cilvēka, viņš nāk klāt, neļauj rakstīt, sēž pie datora vai uz papīriem ar domu – tagad ir mans laiks,» novērojusi Saiva.