Īsie, bet skanīgie vārdi suņu puikām nav izvēlēti nejauši, turklāt pilnīgi precīzi atbilst katra raksturam. Tie, kas pieredzējušai padomju laikus un skatījušies multenes, atcerēsies enerģisko, ziņkārīgo un labsirdīgo polārlācēnu Umku, bet 13. gadsimta sūfistu mistiķis, teologs un jurists Rūmī ir viens no Rēzijas Kalniņas mīļākajiem dzejniekiem.
«Jūs neticēsiet, bet mēs ar vīru katru dienu spējam vien smieties par Umku, cik precīzi viņam atbilst paša vārds! Piemēram, iedodot katram gardumiņu, kas ilgāk jātiesā, Umka iziet ārā, savu daļu kaut kur noslēpj un tad nāk atpakaļ ar apaļām, nevainīgām actiņām, skatās uz mums un liek saprast, ka viņam nekā nav, bet Rūmī, redz, ir!» smejas Rēzija. «Vai arī rej uz Rūmī un stāsta, ka ārā esot kaut kas ļoti interesants, lai tas iet un paskatās, un tad nočiepj kārumu. Savukārt Rūmī ir sapņains, filozofisks, dzejisks, maigs. Es nebiju ievērojusi, man vīrs parādīja, ka Rūmī pat acis mirkšķina nevis ātri, bet kā lelles, lēnām. Tā ka abiem ļoti atbilst viņu vārdi.»
Citi lasa
«Punduršpici tiešām ir priecīgas enerģijas lodītes!» saka Umkas un Rūmī saimniece. «Katru rītu sešos vai astoņos – atkarīgs no tā, cik ilgi viņi man ļauj gulēt, – viņi ved mani pastaigā. Nevis es viņus, bet viņi mani! Domāju – atvēršu durvis, izlaidīšu paskriet, bet, nē, viņi gaida, kad es saģērbšos, un tad mums visiem trijiem jāiet. Bet tas ir ļoti jauki – tādas rīta pastaigas!»
«Ja ir slikts garastāvoklis, viņu klātbūtnē tas nevar ilgi turpināties. Domāju, suņu saimnieki man piekritīs, ka suņi ir ne tikai četrkājaini draugi un bērni, bet arī antidepresanti,» piebilst saimniece.
Lai dzīvnieks labi justos, būtu enerģisks, ziņkārīgs un atsaucīgs, ir jābūt labai veselībai, bet tā savukārt balstās uz pareizu ēdināšanu. Rēzijas Kalniņas punduršpicu veselība, viņiem par kreņķi, tiek rūpīgi uzraudzīta.
«Mēs ļoti stingri uzmanām savu špicu ēdienkarti! Es esmu lutinātāja, un Umka bija jāliek uz stingras diētas, kas viņam bija liels pārdzīvojums, un viņš nesaprata, par ko ir tā nosodīts,» saka aktrise. «Mūsu veterinārārste ieteica, ka abiem ir nepieciešama naturālā pārtika, tad nu mēs pērkam gaļu un gatavojam paši. Pat braucot uz Vāciju, kur strādā mans vīrs, ņēmām līdzi mazu saldētavu ar sirsniņām un kuņģīšiem, lai suņiem tur būtu ierastā pārtika.»
«Umkam toties ir labi zobi, bet Rūmī ir zobakmens, kas esot mazo sunīšu problēma. Pucējam zobiņus – Rūmī ļaujas, Umka, protams, ne. Dodam abiem Dentastick,» pieredzē dalās saimniece. «Divreiz gadā ejam pie friziera. Kad abi ierauga zināmo pagalmu, iebetonējas asfaltā, žēlām acīm skatās – mammīt, mammīt, neatstāj mūs šeit! Bet pēc tam jau abi saprot, ka ir sapucēti, un visu dienu staigā kā tādi Versace modeļi, jo apzinās, ka ir ļoti skaisti!»
«Arī pie veterinārārsta Umka ir Umka – kad nāk ar šprici, viņam šķiet, ka tā ir saimniekiem, un mūs aizsargā. Viņš ir pilnīgs bruņinieka tips!» saka Rēzija.
Tagad pamazām atsākas darbs teātrī, un Umka ar Rūmī savu mammu tik ilgstoši vairs neredzēs kā Covid-19 laikā. «Pirmajās dienās viņi bija ļoti pārsteigti, ka esam mājās, jo suņi bija pieraduši, ka no rīta ieeju dušā un braucu uz darbu,» stāsta Rēzija. «Umka un Rūmī neizpratnē skatījās uz mani, uz vīru, viens uz otru, bet nu jau ir pieraduši. Īpaši Rūmī, kurš ir manējais. Labi, ka vīrs ir mājās, jo robežas vēl joprojām ir slēgtas, – suņiem būs grūti atkal pierast pie tā, ka tā vairs nav ikdiena.»
«Cilvēkiem, kas pēc dabas ir jautrie pesimisti vai skumjie optimisti, noteikti vajag punduršpicus. Noteikti!» sarunas beigās teic Rēzija.