Kopš seniem laikiem cilvēki ir vēlējušies lidot kā putni. Bet otrādi? Vai arī putni ir vēlējušies līdzināties cilvēkiem? Izskatās, ka intelektuālā līmenī vārnas un dažas papagaiļu sugas šo mērķi ir gandrīz sasniegušas, bet visizcilākais cilvēka runas atdarinātājs un izmantotājs ir Āfrikas pelēkais papagailis žako.
Ziņas par šī putnu oratora mākslu un vārdu krājumu ir šokējošas – gudrākie žako ir spējuši iemācīties aptuveni divtūkstoš vārdu un loģiski lietotas frāzes. Žako ar poliglota talantu var vienlaikus runāt vairākās valodās un tās perfekti atšķirt – ja viesos atbrauc francūzis, putns ar saimnieku turpinās sarunāties sava saimnieka valodā, bet ar viesi – franciski. Mazie viļņainie papagailīši arī spēj iegaumēt tikpat daudz un pat vēl vairāk vārdu, bet žako ir vienīgie putni, kas atdarina balss tembru un dažādus dialektus. Tātad, ja telefona klausuli pacels žako, neviens pat nenojautīs, ka tavu tradicionālo hallo ir pateicis putns…
Žako ne tikai labi runā cilvēku valodā, bet lieliski imitē dažādas skaņas – telefona zvanu, tējkannas svilpienu, suņu rejas, saimnieka smieklus, dažādus mūzikas instrumentus. Arī savvaļā, kur žako nevar sarunāties ar cilvēku, viņš lieto daudz dažādu skaņu. Tā šie putni rotaļājas.
Daži pelēkie papagaiļi ar kājām atdarina pat saimnieka žestus. Tiesa, ne visiem žako runas un žestu talants ir vienlīdz izteikts, bet nav tādu žako, kas neprastu neko. Starp citu – arī papagaiļi mēdz būt kreiļi.
Desmitreiz pārdomā!
Šie supergudrie papagaiļi cilvēku audzināšanā nokļuvuši jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu – pirmā rakstiskā liecība par pieradinātiem žako ir no aptuveni 4000. gada pirms mūsu ēras.
Bet par gudriem un runājošiem putni neizšķiļas! Nokļūstot mājā, kur audzinātājs ir nepraša vai nepacietīgs cilvēks, žako var palikt par tādu pašu tukšpauri kā zooveikala būrī – viņš ne tikai neiemācīsies runāt, bet arī normāli uzvesties ārpus būra. Bet tā ir tikai puse bēdas – ja ar putnu neviens nenodarbosies, viņš sāks trokšņot tik neganti, ka mājai jumts celsies nost. Turklāt putns sāks slimot un izplūkt sev spalvas.
Atceries: par suņiem un kaķiem mēdz teikt, ka viņi izvēlas mūs, nevis mēs viņus, bet papagaiļi ne tikai izvēlas, bet arī valda pār saviem saimniekiem.
Un ne katrs cilvēks to spēj pieņemt. Putnu ir ļoti grūti sodīt – viņš ir trausls, mazs. Un sods kā papagaiļu audzināšanas paņēmiens galīgi neder, jo papagaiļu loģika ir ciniska – kā viņš man, tā es viņam. Tātad papagailis rīkosies tāpat kā saimnieks: ja viņam uzkliegs, viņš kliegs pretī, ja viņam izdarīs slikti, viņš atspēlēsies. Lai papagailis kaut ko iemācītos, cilvēkam nekas cits neatliek kā savam putnam pielīst un izdabāt. Ne katrs to spēj! Tāpēc cilvēkam, kam iepriekš nekad nav bijis papagailis, vislabāk no žako iegādes atteikties un savas dresētāja dotības un pacietību pārbaudīt ar mazāku, lētāku un vieglāk audzināmu papagailīti, piemēram, viļņaino.
Ir pierādīts, ka žako ir ne tikai paši gudrākie pasaules papagaiļi, bet arī viņu psihoemocionālā uztvere ir pati sarežģītākā. Žako prāts un rīcība atbilst četrgadīgam bērnam. Tas nozīmē – tu iegādāsies loģiski domājošu, spītīgu un pietiekami viltīgu būtni, kura vēlēsies, lai tu viņu lutini, samīļo, paslavē, augu dienu ar viņu spēlējies un mājā nebūtu neviena cita, kuru tu mīlētu vairāk par viņu. Tieši tādi ir četrgadīgi bērni, un tādi ir arī žako! Viņi ātri iemanīsies kļūt par svarīgāko personu ģimenē. Viņi būs kā Saule, ap kuru riņķo visa planētu jeb mājas sistēma…
Un tagad, saliekot visas žako audzināšanas īpatnības kopā, izveidojas sarežģīta dzīves formula: tavs putns ir kā mūžīgs mazs bērns (žako dzīvo līdz pat 50 gadiem, bet vidēji – 15 gadus), kas pieprasa pastāvīgu uzmanību un labu garastāvokli bez dusmām un sodiem (arī tad, ja ar knābi sabojā visas mēbeles). Ja kaut kas nepatiks, viņš sāks neciešami ķērkt (daudz skaļāk par četrgadīgu bērnu) un sevi plūkāt līdz dūnām un asinīm. Viņš arī diktēs, kādi ļaudis drīkst vai nedrīkst uzturēties tavā mājā vai guļamistabā…
Dzīvnieki ir greizsirdīgi, ļaunatminīgi, un papagailis nav kaķis, kurš paslēpjas zem dīvāna, ja ciemos atnāk nepatīkams cilvēks. Ja saimnieks ar savu žako dzīvo patiešām saskanīgi kā mamma vai tētis ar bērnu, ideālā saprašanās var sabrukt vienā mirklī, kad žako mammu vai tēti noskūpstīs kāds cilvēkveidīgais… Tādi papagaiļi kā žako, kakadu un aras ļoti viltīgi diktē noteikumus un ietekmē saimnieka dzīvi, viņi to regulē kā īsti pelēkie kardināli. Bet varbūt tieši tik dziļa iejaukšanās cilvēka dzīvē ir šo papagaiļu lielākā vērtība? Ne velti žako, kakadu un aras visbiežāk iegādājas vientuļi cilvēki, kā arī bezbērnu un homoseksuālie pāri – šie putni perfekti aizpilda bērna trūkumu.
Padomi pirms žako iegādes
- Ja tev nekad nav bijuši papagaiļi vai citi putni, esi prātīgs un atsakies no idejas iegādāties žako! Citādi var gadīties, ka tu nolādēsi to dienu, kad šo putnu ieraudzīji.
- Ja esi turējis mazos papagailīšus, vieglāk audzināt būs jaunu žako – trīs četrus mēnešus vecu. Vari iegādāties jau apmācītu putnu. Tiesa, izglītots žako maksās vairāk.
- Žako noteikti var pirkt cilvēki, kas jau iepriekš turējuši vidējos papagaiļus.
Dzīvesveids
Žako parasti veido pāri uz mūžu. Savvaļā šie papagaiļi dzīvo mežos un savannās un cenšas neuzturēties cilvēku mitekļu tuvumā. Dienu pavada pa pāriem vai mazos bariņos, bet uz nakti sapulcējas pamatīgos baros, guļ palmu un citu koku virsotnēs. Tramīgi putni, lieku reizi uz zemes nenosēdīsies – tikai, lai pamielotos ar sēklām un padzertos ūdenskrātuvju krastos. Lidojuma laikā žako gan ir šausmīgi trokšņaini – nepārtraukti sasaucas vai signalizē ar savām sarkanajām astēm. Nav spējīgi lidot lielus attālumus.
Barība
Savvaļā žako uzturā lieto dažādas sēklas, riekstus, augļus, ogas, viņiem ļoti garšo ziedu nektārs un sviesta palmas augļi. Arī nebrīvē žako jābaro līdzīgi: zooveikalos var iegādāties speciālo sēklu un graudu kompleksu, ik rītu obligāti jāpiedāvā augļi un dārzeņi, kā arī salāti un citi zaļumi. Vasarā būrī var ievietot kļavu, bērzu vai citu koku zarus (tikai ne papeles, ozola vai skujkoku).
Vairošanās
Dzimumgatavību sasniedz divu līdz četru gadu vecumā, savvaļā pārošanās periods atkarīgs no klimata un vides, bet nebrīvē – no partnera, putna pašsajūtas un dzīves apstākļiem. Savvaļā žako perē nokaltušu koku dobumos (kāda ligzda atrasta pat 30 metru augstumā), bet būrī – finiera kastītē jeb mājiņā, kuras izmēri ir 28 × 28 × 60 cm. Mājiņas dibenā 10 cm slānī jāieber skaidas. Mātīte dēj trīs četras gandrīz pilnīgi apaļas baltas oliņas, tās perē 26 dienas un mazuļus baro 11 nedēļas. Jaunie žako kļūst patstāvīgi divas trīs nedēļas pēc iziešanas no mājiņas.
Žako raksturojums pēc 10 ballu sistēmas
(izveidojuši dažādu valstu putnu speciālisti)
- unikāla spēja apgūt cilvēku sarunu valodu (taču ir arī izņēmumi) – 10
- augsts intelekts (var teikt – šie putni ir ekstremāli intelektuāli, visu uztver tik sakāpināti, ka uzvedība var kļūt nervoza, patoloģiska) – 10+
- pastāvīgi pieprasa saimnieka uzmanību un klātbūtni – 10
- labprāt spēlējas – 8
- ļoti bieži pieķeras tikai vienam cilvēkam – 9
Žako dzīve savvaļā
Žako ir vidējie papagaiļi, šai sugai ir trīs pasugas:
- Psittacus erithacus erithacus ir pats populārākais žako ar sarkanu asti, dabā mīt no Ziloņkaula krasta dienvidaustrumiem līdz Kenijas dienvidiem un Angolas ziemeļiem. Nigērijas žako mēdz būt mazliet tumšāki spārni, Kongo putni ir mazliet lielāki. Ārkārtīgi reti var sastapt laškrāsas žako (oranžīgi rozā), tos mēdz saukt par karaliskajiem žako jeb karaliskajiem papagaiļiem, un tie maksā krietni dārgāk par pelēkajiem žako. Šādus papagaiļus gandrīz nevar iegādāties, taču gadās, ka rozā krāsas plankumi parādās arī pelēkajiem papagaiļiem. Speciālisti uzskata, ka šādu apspalvojuma anomāliju var izraisīt nepareiza barība un, līdzko putns sāk ēst pareizi, plankumi pazūd. Itin bieži nekrietnie tirgotāji šādus plankumainos putnus nodēvē par karaliskajiem un pārdod ļoti dārgi – jau pēc pirmās spalvu maiņas rozā papagailis kļūst pelēks un putna saimnieks jūtas apkrāpts. Mēdz būt arī balti žako ar sarkanām astēm. Tie nav albīni, viņiem trūkst melanīna.
- Psittacus erithacus timneh ir pelēkie žako ar brūnām astēm, tie ir mazliet mazāki un lētāki par sarkanastes žako. Mīt Āfrikā no Dienvidgvinejas līdz Ziloņkaula krastam.
- Psittacus erithacus princes ir daļēji atzīta pasuga – šie papagaiļi ir tikai mazliet tumšākā pelēkā krāsā un daudzi putnu speciālisti tos uzskata tikai par sarkanastes žako krāsas varietāti. Šī pasuga mīt Fernanda Po un Prinsipi salās, taču mēdz arī lidot uz kontinentu.