Raksts no žurnāla Astes arhīva
Pavasara zaļumu iekļaušana ēdienkartē
- Periodiski (ne ikdienā) var cienāt ar vītolu, kārklu un apšu pumpuriem un uzplaukušiem zariņiem.
- Bērzu zari un pumpuri nedrīkst būt ikdienas ēdiens – tos var dot paretam un mazās devās.
- Neiesaka aizrauties ar pieneņu lapām – tās uzlabo aknu darbību, taču mīkstina vēderu (pieneņu lapu nedrīkst būt vairāk kā 30% no kopīgā ēdiena).
- Jaunās ceļteku lapiņas novērš nierakmeņu veidošanos, palīdz nierēm strādāt, kā arī atbrīvo jūrascūciņas elpceļus, nostiprina plaušu veselību. Tās var iedot biežāk.
- Vēlāk – vasaras otrajā pusē – var droši dot ceļteku vārpiņas, jo to sēklās ir eļļa, kas jūrascūciņas spalvai piešķirs spožumu.
- Jāuzmanās ar māllēpju lapām – neraugoties uz to, ka tās uzlabo jūrascūciņu barības trakta darbību, māllēpes drīkst dot tikai mazām porcijām.
- Pavasarī ļoti bagātas ar vitamīniem un augu olbaltumvielām ir lucernas un āboliņš, taču šķiedrvielu šajos augos ir gaužām maz. Tāpēc jūrascūciņai obligāti jādod siens. Zaļumus var sastampāt vai saberzt un samaisīt ar sauso barību.
- Ārkārtīgi bagāti ar minerālvielām un vitamīniem ir jaunie nātru dzinumi. Ar tiem noteikti jūrascūciņu vajadzētu pacienāt avitaminozes profilaksei pēc ziemas.
- Ja nātres ir jau paaugušās un tām izspraukušās adatas, tās jāaplej ar verdošu ūdeni, jānosusina dvielī vai salvetē un jāpasniedz pussausas.
- Ziemai (kaltēšanai) nātres jāvāc to ziedēšanas laikā.